Cilvēku ar invaliditāti beztiesiskums un Jāņa Reira bezdarbība
Jānis Skrebels, persona ar invaliditāti05.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jāņa Reira labklājības ministra karjera tuvojas beigām, viņam tiek gatavots jau jauns amats, tāpēc ir īstais brīdis jaunajam ministram apjēgt līdz šim ignorētās invalīdu problēmas, kuru risināšanai jaunais finanšu ministrs Reirs noteikti atkal neatradīs līdzekļus tāpat, kā līdzšinējais labklājības ministrs Reirs tām nerada risinājumus.
Nozīmīga problēma ir saistīta ar invaliditātes pakalpojumu izmantošanu tiem cilvēkiem, kuru invaliditātes pagarināšanas lietās netiek pieņemti pagaidu lēmumi un atkārtotā invaliditātes ekspertīze notiek plānotajā viena mēneša termiņā.
Cilvēkiem ar invaliditāti ir tiesības saņemt no valsts vai pašvaldības virkni pakalpojumu, taču šā viena mēneša laikā šī iespēja tiek apturēta un zaudēta, turklāt bez jebkādas kompensācijas iespējas. Formāli invaliditāte, ja tiek piešķirta atkārtoti, pēc normatīvajiem aktiem skaitās nepārtraukta, - bet tas ir tikai formāli. 2016. gada vasarā Saeima gan pieņēma lēmumu par nepārtrauktas invaliditātes pensijas saņemšanas iespēju, bet ar to ne tuvu nav pietiekami.
Ja persona ar invaliditāti ir bezdarbnieka statusā (un tas mūsu valstī ir nevis izņēmums, bet likumsakarība) un ir reģistrēta ar invaliditāti saistītu pakalpojumu saņemšanai, šīs personas dalība pasākumos tiks anulēta, lai arī cik neatbilstoši veselajam saprātam un elementārai cilvēcībai tas varētu šķist.
Piemēram, subsidētās darbavietas parasti nav pieejamas vienmēr, bet tiek realizētas laikā, kas bieži vien nav precīzi zināms pat pašai Nodarbinātības valsts aģentūrai. Ja personas invaliditāte formāli tiek izbeigta īsi pirms šo pasākumu sākšanās, pastāv iespēja, ka šā mēneša laikā šī persona zaudēs sev piemērotu darba piedāvājumu. Jāņa Reira vadītā Labklājības ministrija pat ne mēnešiem, bet nu jau gadiem ir bijusi informēta par šo problēmu – bet īsta risinājuma tai joprojām nav.
Vēl cits, varbūt pat sāpīgāks piemērs. Sabiedriskā transporta izmantošana pirmās un otrās grupas invalīdiem visā valstī ir bez maksas. Šajā gadījumā tas nenotiek – vismaz reālajā dzīvē ne. Šā mēneša laikā tiks zaudēta iespēja izmantot šo būtisko atvieglojumu, un Labklājības ministrija nav parūpējusies par to, ka cilvēkam ar invaliditāti tiktu kompensēti šī mēneša laikā faktiski nepamatoti iztērētie līdzekļi sabiedriskā transporta izmantošanai.
Nemaz nerunāsim par tādu lietu kā dzīvokļu rindas zaudēšanu. Pat „labklājības ministram” būtu vajadzējis noprast, cik šis ir svarīgs pakalpojums smagi un ļoti smagi slimiem cilvēkiem, ja, piemēram, cilvēks absolūtas formalitātes dēļ zaudē rindu uz servisa dzīvokli.
Nākamā Reira kunga ignorētā problēma: ja pašnodarbināta persona gada laikā negūst ar nodokli apliekamus ieņēmumus 50 eiro apmērā, tai šādā gadījumā valsts kasē jāieskaita minimālā nodokļa likme 50 eiro apmērā.
Tā kā personām ar invaliditāti neapliekamais minimums ir lielāks nekā bez atvieglojumiem nodarbinātajiem, tas nozīmē, ka uz personām ar invaliditāti var attiekties regresīva nodokļu kārtība.
Tas nozīmē, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā cilvēkiem ar invaliditāti ir jāmaksā vairāk nodokļu nekā veseliem cilvēkiem. Īsts līdzšinējā labklājības ministra Jāņa Reira nekompetences piemērs, kas atmasko viņa patiesos „pūliņus” cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanā.
Ministrs kā īsts savas ierēdņu partijas pārstāvis varbūt iebildīs - nav starpības, kādu nodokli maksāt, jo abos gadījumos tik un tā jāmaksā nodokļi. Bet tā nav: valstij samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli var atgūt kā pārmaksātos nodokļus, kamēr to nevar izdarīt ar minimālā nodokļa likmi. Cilvēks ar invaliditāti tik un tā paliek zaudētājos.
Invaliditātes piešķiršanas kārtība tika mainīta, lai padarītu to progresīvāku, mūsdienīgāku. Patiesībā šīs likuma nepilnības attiecas arī uz tiem, kuriem invaliditāte tiek piešķirta pirmo reizi. Likuma kvalitāte komfortabli liek justies tikai tā pieņēmējiem, kuri praktiski to uz savas ādas nejūt.
Te vietā ir norādīts, ka šāda kvalitāte ir apzināti veidota, diskutēta un pieņemta tieši Labklājības ministrijā un ministrs Jānis Reirs nav uzskatījis par nepieciešamu iedziļināties likuma radītajās nepilnības un tās novērst. Bail pat iedomāties, ko cilvēks ar šādu kompetenci sastrādās nākamajā atbildīgajā valsts amatā, kurā viņu sadomās virzīt partijas spice.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
