Cik ilgi Rīgas dome terorizēs dzīvokļu īpašniekus ar nepabeigto un izkropļoto dzīvojamo māju privatizāciju un piespiedu nomas zemes nelietībām?

Tajā pat laikā PK izgatavoja šīs mājas zemes robežu plānu, bet neizsūtīja lēmumu un šo plānu un neizskaidroja tiesības to apstrīdēt vai par to izteikt savu attieksmi likumos noteiktā kārtībā, toties katram dzīvoklim uzlika pienākumu mēneša laikā noslēgt zemes “piespiedu” nomas līgumu un zemes īpašniekiem maksāt “piespiedu“ nomas maksu.

PK aplaimoja šīs zemes zem mājām uzpircējus kā pasakā, kur dzīvokļu īpašnieku nauda ripo viņu maciņos kā pēc zelta zivtiņas pavēles. Tas, ka ir tāds “Paziņošanas likums” un Satversmes 90. pants, PK nospļauties – ies vēl zemes lielumu mājām saskaņot ar dzimtcilvēkiem. Lai maksā kaut asaras liedami. Ja nemaksās, izvazāsim viņus pa tiesām.

To jau arī ir uzsākuši, cik zināms, pret vienu no dzīvokļiem, lai izmēģinātu kā paraugprāvu sākt vajāšanu visā Rīgā, visām mājam, kurām pievieno papildus piespiedu nomas zemi. Šī prakse nav tikai vienai mājai, bet gan iet pa visu Rīgu, vairāki piemēri jau ir zināmi.

 Rīgas domes PK, redzot, ka dzīvokļu īpašnieki neceļ brēku, kaut zeme par lielu, urdz vienīgi savā klubiņā, ka nomas maksa aplama, ka maksā pat par virtuālu zemi, kura reģistrēta zemesgrāmatā kā neapbūvēta, bez apgrūtinājuma ar dzīvojamo māju, lai šādos apstākļos VZD noteiktu arī 10-15 reizes augstāku kadastrālo vērtību (kā mūsu piemērā – no 14 000 uz 162 000) nekā neapbūvētai tirgus zemei.

Tātad PK izdomājums par 5,3 reizes lielāku zemi izdevās, dezorganizētā dzīvokļu masa brēku neceļ, apetīte rodas ēdot, PK lemj mājai “piekarināt” vēl kādu virtuālu zemes gabalu. Iemeslus izdomā, iztēlei nav robežu, jo valsts nav noteikusi, cik lielu zemi PK mājām drīkst pievienot, un, lai pieklājīgāk izskatītos, to apzīmē kā “funkcionāli nepieciešamu”.

Ha, ha, kam tā nepieciešama, PK, zemes īpašniekiem? Nu ja, jo lielāka zeme un lielāki maksājumi, jo lielāka konta apsaimniekošanas procenta masa. PK nav daļas, ka šie dzīvokļi cieš un maksā ragā, jo no tā PK amatpersonām nekas neatlec. Cita lieta zemes īpašnieki – gan jau viņi par to atdara, jo taču vienmēr “dots devējam atdodas”.

 Tā Rīgas domes PK atrod iemeslus kādam īpašniekam zemi samainīt pret citu, šo gabalu reģistrē kā RD zemi un pret dzīvokļiem vērš šis samainītās zemes “piespiedu” privatizāciju. Nu varens izgudrojums, vai ne, “piespiedu privatizācija!”. Ja neprivatizē, dzīvokļus piespiež “stūrī” ar nomas un/vai NĪ maksu. Kā var manīt, pa to laiku PK gādāja un paspēja grozīt arī privatizācijas likumu, piemēram, māju privatizācijas likuma 84. pantu, uz ko atsaukties. Bet deputāti Saeimā gan viņu projektu “palaboja” un ierakstīja, ka jaunus zemes gabalus var pievienot tikai tad, ja māja “pilnīgi vai daļēji atrodas uz zemes”.

Te PK ar centību kļūdījās, to cenšas “labot” ar izgudrojumiem, paziņojot, ka māja arī ar virtuālu zemi ir “funkcionāli saistoša”. Vai kāds šādam izgudrojumam var neticēt? Vai kāds dzīvokļu īpašnieks sapratīs, ka tas ir prettiesiski? Un PK šo lēmumu nevienam nepaziņo un nepublicē, arī lēmumā ieraksta, ka “nav publicēts”. Kā var publicēt? Kāds netīšām uzzinās un pārsūdzēs. Katram dzīvoklim PK sūta tumšus, pusanonīmus rēķinus, kurus viņiem grūti saprast un šie maksā arī. Kā var nemaksāt, ja tos sūta varenā, neaizskaramā Rīgas dome, kurai “gailis pakaļ nedzied”.

Ja jau tik klusi ir dzīvokļu īpašnieki, arī citu, daudzu dzīvojamo māju gadījumā neprotestē par PK varenību, tā šo akciju ar piespiedu zemes palielināšanu turpina. Un PK, jo kas gan cits Rīgā to varēja darīt, Nilam Ušakovam kā Rīgas domes priekšsēdētājam savulaik sagatavoja un piespēlēja lēmuma projektu par papildu zemes gabala 1034 kv/m platībā pievienošanu mājai Tirzas ielā 3/2, šai zemei piešķirot jaunu ģeogrāfisko adresi Tirzas ielā 3A.

Tā 2010. gada 9. martā top RD lēmums nr. 1116 par piespiedu privatizāciju Tirzas ielā 3A, turpmāk izdomājot un pasludinot, atvainojos, “no zila gaisa”, ka šī jaunatklātā zeme ir “funkcionāli saistoša” ar māju Tirzas ielā 3/2. Nekautrējas tā paziņot, kaut šī zeme ir reģistrēta zemesgrāmatā bez mājas uz šīs zemes, tas ir, ka šai zemei nav pat ieraksta, ka uz tās atrodas dzīvojamā māja kā apgrūtinājums. Totāla varas iestādes patvaļa, diktatūra visā augumā, un neviena valsts iestāde Latvijā tai nedzenas pakaļ, neliek izlabot sastrādātās nelietības.

Piemēram, arī iepriekšējā 3170 kv/m zemes gabala pievienošanas gadījumā zemesgrāmatā nav ieraksta, ka uz tā ir uzbūvēta māja. Visā Rīgā nevar atrast “piespiedu” nomas zemi, kura būtu reģistrēta zemesgrāmatā ar apgrūtinājumu – dzīvojamā māja. Atvainojos, totalitāras valsts pasaules mēroga “bardaks”, ne citādi! Kā var pieprasīt zemes nomas maksu, ja zeme ne ar adresi, ne ar kadastra numuru, ne ar ierakstu zemesgrāmatā nav saistīta ar daudzdzīvokļu māju, bet par to pieprasa “piespiedu” nomas maksu. Šajā valsti, izrādās, patvaļa ir likumīga un pamatota!

Lai būtu uzskatāmāk, nedaudz ieskatīsimies, kā šos jautājumus regulē Satversme un citi likumi. Arī ir zināms gadījums, ko par to saka AT Senāts un arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT).:

Fakts - Tirzas ielā 3/2, būvējot māju, ar tā laika likumu un normām tika noteikts un piesaistīts zemes apbūves laukums 593,6 kv/m, bet PK, pārkāpjot dzīvokļu īpašnieku tiesiskās paļāvības principu, ka zeme mājai ir tā, kas jau piesaistīta un noteikta dzīvokļu inventarizācijas lietā. Tā demonstratīvi un aizmuguriski, neinformējot īrniekus – dzīvokļu īpašniekus, 2000. gada aprīlī ar zemes robežu plānu piesaistījusi mājai zemi ar adresi Brīvības gatvē 389, nosakot, ka tās apmērs mājai Tirzas ielā 3/2 ir 3170 kv/m un pēc mājas vispārējās privatizācijas – 2010. gada 9 martā RD pieņem noslepenotu, aizmugurisku un vairāk nekā 10 gadus ieinteresētām personām neizziņotu, nepubliskotu lēmumu nr 1116, ar kuru šai mājai piesaistījusi vēl divus zemes gabalus - vienu Tirzas ielā 3A un otru pat bez bez adreses – nezin kur un nezin kam tas pieder.

Ignorējot mājas apbūves zemes gabala noteikto normu 593,6 kv/m, kuru VZD norādīja dzīvokļu inventarizācijas lietā, PK ir lēmusi pretrunā ar likumu “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Likuma nosaukums 08.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2014.), ka pirms 1992. gada pieņemtie likumi paliek spēkā, ja tie nav pretrunā ar esošām ...

Tas ir vispārzināms fakts, un nav strīda, ka būvēm līdzīgi visos laikos tiek aprēķināts un piesaistīts nepieciešamais apbūves zemes gabals, kas nav un nevar būt pretrunā ar atjaunotā CL normām, kas pierāda, ka nav tiesiski šai zemei Tirzas ielā 3/2 noteikt citu, palielinātu zemes gabalu 3170 kv/m lielu un par to pieprasīt maksājumus, kas uzskatāmi, ka PK vienpusēji nodrošina zemes īpašnieku peļņu ar piespiedu nomas maksas paaugstināšanu “piespiedu” nomas zemes īpašnieku labā.

Ir pamats uzskatīt, ka RD Privatizācijas komisijas amatpersonas šo mājai zemes lieluma pieckārtīgo "nepieciešamību" ir izdomājusi savu savtīgo interešu vadītas, jo mājai šādas nepieciešamības nav vai šī "nepieciešamība" bija jāsaskaņo vismaz ar dzīvokļu īpašniekiem un jāpaziņo par šādu rīcību atbilstoši “Paziņošanas likuma” 1.panta 1. punktam, kas nosaka, ka “ (1) Likuma mērķis ir nodrošināt iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīgu, kvalitatīvu un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstošu dokumentu un informācijas paziņošanu (turpmāk arī — dokumenta paziņošana) adresātam” un/vai Satversmes 90. panta kārtībā, kas nosaka, ka “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”, kas nav paziņots jau 13 gadus.

 Izmantojot apstākli, ka likumdevējs nav noteicis, cik lielu zemes gabalu jāpievieno dzīvojamām mājām, RD PK amatpersonas rīkojas arī pretrunā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) sprieduma lietā "Malons pret Lielbritāniju" (1984. gada 2. augusta spriedums lietā Malone v. The United Kingdom), kurā ir atzīts, ka “šādam normatīvajam aktam jāatbilst arī likumības principam. Tas neatbilstu tiesiskas valsts principiem, ja izpildvarai dotās izvēles tiesības tiktu noteiktas kā neierobežota vara. Tātad likumam pietiekami skaidri jānosaka kompetentām institūcijām doto pilnvaru apjoms un to īstenošanas veids, ņemot vērā noteiktā līdzekļa leģitīmo mērķi, lai sasniegtu indivīdam adekvātu aizsardzību pret patvaļīgu iejaukšanos” - citāta beigas. Nav strīda, ka PK ļaunprātīgi izmantojusi savas tiesības situācijā, kas notiek tad, ja likums pašvaldībām nenoteic, cik lielam zemes apmēram jābūt dzīvojamai mājai, nenosaka rīcības robežas

PK, nosakot mājai Tirzas ielā 3/2 zemes lielumu, apejot jau likumiski noteikto kā pietiekamu mājas uzturēšanai un apsaimniekošanai zemes apbūves laukumu 593,6 kv/m, ir pārkāpusi ne tikai tiesiskās paļāvības principu, ka zeme jau bija ierādīta, būvējot māju, un kas arī paziņots kā mājai piesaistītais zemes gabals VZD izsniegtajā dzīvokļa Inventarizācijas lietā, tā pārkāpusi arī Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 9.jūlijā sprieduma judikatūru, lieta Nr.A42675708, SKA-159/2013, kurā norādīts, ka zemes pievienošana dzīvojamām mājām pēc māju vispārējās privatizācijas pabeigšanas nav tiesiska un ka nevienā likumā nav noteikts, cik liels zemes gabals ir piesaistāms mājām, kas nozīmē, ka jāņem vērā, ka zemes pievienošanai darbojas likumi, kas pieņemti būvējot māju un jo sevišķi pievienojot papildus zemi pēc mājas vispārējās privatizācijas pabeigšanas., bet PK atsauces uz atsevišķiem likumu pantiem ir maldinoša.

Privatizācijas komisija nevarēja nezināt, un tai, nosakot dzīvojamām mājām zemes gabalu, bija jāpārliecinās, ka zeme ir apgrūtināta ar dzīvojamo māju, un šis fakts bija jāreģistrē zemesgrāmatā, lai Valsts zemes dienesta (VZD) zemes īpašumu totālas vērtēšanas gadījumā apgrūtinātajai mājas Tirzas ielā 3/2 piesaistītajai zemei netiktu kļūdaini noteikta kadastrālā vērtība kā neapbūvētai tirgus zemei. Diemžēl arī šo faktu PK neievēroja un piesaistītajai zemei zemesgrāmatā nav izdarījusi atzīmes, ka uz piesaistītās zemes Tirzas ielā 3/2 ir uzbūvēta dzīvojamā māja. Tas arī ir kārtējais PK un zemes īpašnieka interešu konflikta, nelikumību gadījums.

 Ir pamats aizdomām, ka PK šo informāciju dzīvokļu īpašniekiem nesniedz ar nolūku, lai šādus lēmumus par palielināta zemes apmēra noteikšanu, jaunu gabalu pievienošanu un par mistiska apzīmējuma izdomāšanu, ka zeme “ir funkcionāli saistoša” vai ka tā “funkcionāli nepieciešama” (kam, Privatizācijas komisijai, zemes īpašniekiem, jo ne jau dzīvokļu īpašniekiem!), nepārsūdzētu un lai zemes īpašniekam nodrošinātu lielāku peļņu, kas vērtējams kā interešu konflikts.

 PK nerisina zemes lietošanas jautājumus, kas arī attiecas uz likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta otrā daļas noteikumiem, kuri nosaka: "Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties ...". Šādi līgumi netiek slēgti, un visi maksājumi par zemi nelikumīgi tiek uzlikti dzīvokļu īpašniekiem. Saprotams, ka zeme, kuru izmanto valsts un pašvaldību komunikācijām, ir tieši saistīta kā funkcionāli nepieciešama komunikāciju ierīkošanai un apsaimniekošanai, un tās atbildīgas par komunikāciju piesaisti līdz mājām, bet mājas atbildīgas par komunikācijām zem mājām, tādēļ uzlikt kā slogu dzīvokļu īpašniekiem un pieprasīt par šādu zemi maksājumus ir prettiesiski. Viena RD PK nelikumība seko cita citai.

 Turklāt izrādās, ka šo RD minēto lēmumu nr. 1116 mājas dzīvokļu īpašnieki joprojām nav saņēmuši kā apliecinātu kopiju, ka tas atbilst oriģinālam, neizskaidro tā pārsūdzēšanas termiņu un kārtību, kā to var pārsūdzēt, kas nozīmē, ka nav dokumenta, ko apstrīdēt tiesā, tas ir, mājas iedzīvotājiem ir liegta pieejai tiesai.

Privatizācijas komisija prasības pieteikumā pret vienu no dzīvokļiem jau iesniegusi tiesā prasības pieteikumu par parāda piedziņu PK labā par piespiedu nomas maksas piedziņu, kur fiktīvi, nepatiesi atsaucas uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 84. un 85. pantu, kas ir tiesas maldināšana, varētu būt, lai manipulētu ar saviem pieņēmumiem, kas nav regulēti, noteikti likumā, pieņemot patvarīgus izdomājumus, kaut šie likuma panti nosaka precīzi tos gadījumus, citēju: ja “... māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes ...” - citāta beigas, kad zemes Tirzas ielā 3A apgrūtinājuma plānā un citos dokumentos arī noskaidrots, ka šī zeme Tirzas 3A nav apbūvēta un šī likuma 84.panta izpratnē tai nav nekādas “saistības” ar māju Tirzas 3/2.

Tāpat PK apšaubāmi izsaka atsauci uz zemes pievienošanas “šķērsli”, kad viena privātīpašnieka zemes Brīvības gatvē 389 (vai Tirzas 1A) piesaista kā piespiedu nomas zemei 3170 kv/m platībā, par kuru „Rīgas namu pārvaldnieks” bez dzīvokļu īpašnieku pilnvarojuma ik gadu slēdz piespiedu nomas līgums, un bez “šķēršļiem”, bet otram zemes privātīpašnieka zemes gabalam, kura vēlāk nosaka adresi Tirzas 3A, maina īpašnieku, zemes adresi un izdomā “šķēršļus”, kas izskatās kā interešu konflikta manipulācija, PK amatpersonu “labdarība”, lai uzliktu slogu dzīvokļu īpašniekiem, turklāt juridiski nekorekti nosakot, ka zeme Tirzas ielā 3A funkcionāli saistīta ar māju Tirzas ielā 3/2, kad zemesgrāmatā nav šāda ieraksta un nevar būt, jo zemes Tirzas 3A apgrūtinājumu plānā tāda apgrūtinājuma nav.

Kā paskaidroja minētā prasības pieteikuma atbildētāja, līdz minētā PK vadītājas R. Reimanes prasības pieteikuma iesniegšanai un tiesas procesa uzsākšanai nekas nebija zināms par šādu Rīgas domes lēmumu nr 1116, par kuru, atkārtoju, uzzinājusi tikai ar PK prasības piedziņu lietā nr.1413223C77 par apšaubāmiem 10 gadu perioda maksājumiem, ko atbildētāja saņēma kā pielikumu prasības pieteikumam.

Apgrūtinājums zemei, ka māja Tirzas 3/2 atrodas uz vienas zemes gabala ar kadastra numuru, ir norādīts zemes robežu plānā. Uz to norāda arī vairāki citi dokumenti.

Starp citu, prasītāja R.Freimane pati jau 12/01/ 3010. gadā raksta vēstuli nr. 1-27/RD-10-170-no/ zemesgrāmatai par zemi Tirzas ielā 3A ar kadastra nr. 1000912096 un 4. punktā norāda “uz zemes gabala atrodas, NAV APBŪVĒTS”, un nosauc zemes Tirzas ielā 3A apgrūtinājumus - gāzes vads, elektrisko tīklu kabeļi, siltumvadu iekārtas - un turpina rakstīt fiktīvu, nepamatotu izdomājumu, ka, citēju: “Zemes gabals funkcionāli saistīts ar dzīvojamo māju Tirzas 3, k-2”, kur nav nevienas pazīmes šai saistībai ar Tirzas ielas 3A zemi minētā likuma 84.panta izpratnē.

Turklāt jāatzīmē, ka Rīgas VALSTSPILSĒTAS PAŠVALDĪBAS rēķins, tostarp ar nr. FZL – 005969, pierāda, ka PK vai NĪ departaments sūta apmaksāt apšaubāmus rēķinus, kuri ir anonīmi, bez norādes, par kuru īpašumu, ar kuru kadastra numuru un par kādas adreses īpašumu ir jāmaksā, turklāt kopā apvienojot vairākus neskaidras izcelsmes un neskaidra noformējuma maksājumus, ka, piemēram, nav saprotams, kas ir “dzīvokļa Tirzas 3/2-309 īpašuma zemes nomas maksa”. Kā arī citu rekvizītu trūkums rēķinā rada šaubas par rēķina izcelsmes likumību - vai tas nav kādu krāpnieku izdomājums, lai maksātājs ieiet krāpnieku mājaslapā un uzrāda savas bankas paroles un sevi pakļauj krāpšanai.

Paliek jautājums, vai Rīgas domes deputāti, tās priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis ir spējīgi sakārtot un pabeigt dzīvojamo māju privatizāciju un dzīvojamo māju “piespiedu” nomas zemi ierakstīs zemesgrāmatā, ka šiem zemes gabaliem ir apgrūtinājums – dzīvojamās mājas?

Novērtē šo rakstu: