Cik cieši Latvijas drošības dienesti sadarbojas ar ASV vēstniecību?
B. Rulle, PIETIEK30.11.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar valsts drošības iestādēm saistīti avoti neizslēdz, ka ar ASV vēstniecību Latvijā tās ziņojumu sagatavošanā sadarbojas gan Satversmes aizsardzības birojs, gan Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Savukārt pati vēstniecība ne apstiprina, ne noliedz to, ka tā „Latvijā izmanto tehniskos vai cilvēku resursus, lai iegūtu informāciju par Latvijas pilsoņu un šīs valsts iedzīvotāju personiskajām telefonsarunām, korespondenci”.
„Augstākajām amatpersonām tas ir zināms. ASV vēstniecība Latvijā speciālās informācijas iegūšanai izmanto vai nu Satversmes aizsardzības biroju (SAB) vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD). Abi šie dienesti var nodrošināt ne tikai aģentu informāciju, bet arī tefonsarunu noklausīšanos,” - tā pēc interneta vietnē Wikileaks publiskotā ziņojuma par Latvijas pozīciju Gruzijas kara jautājumā Pietiek atzina ar drošības iestādēm saistīts avots, kurš savu vārdu nevar izpaust, jo parakstījies par valsts noslēpumu neizpaušanu.
Līdzīgu informāciju, gan norādot, ka visticamāk ar MIDD, nevis SAB rokām ASV vēstniecības interesēs tiek noklausītas ietekmīgu politiķu un, ne tikai politiķu, telefonsarunas, Pietiek sniedza vēl cits avots, kurš bijis saistīts ar Valsts prezidenta vadīto Nacionālās drošības padomi. MIDD rīcībā esot jaunākas un modernākas noklausīšanās tehnoloģijas iekārtas nekā SAB.
Bez sarunu noklausīšanās, kā atzīst avoti, SAB un MID palīdzot ASV vēstniecībai arī ar aģentu sniegto informāciju.
Vienošanās par to, ka ASV un Latvija sadarbosies slepenas informācijas ieguvē un ar drošību saistītajos jautājumos, esot panākta, laikā, kad bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs bija vīzītē Latvijā (2005.gada 6.-7.maijā). Sarunas par sadarbību starp Latvijas drošības dienestiem un ASV vēstniecību notikušas augstākajā līmenī, tajās piedalījusies un sadarbību atbalstījusi bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. ASV toreiz pat esot solījusi finansiālu atbalstu Latvijas drošības struktūrām.
Vairāki avoti Pietiek atzinuši, ka ASV ārpolitisko interešu fokuss esot vērsts uz Krieviju un tāpēc kritizēt ASV vēstniecības darbu Latvijā neesot vērts, jo tās darbība kopumā esot Latvijas ārpolitikas un starptautiskās drošības interesēs.
Avoti uzsver, ka oficiālu apstiprinājumu šādai informācijai, visticamākais, nekad neizdosies iegūt, ja vien tas neparādīšoties ASV vēstniecību dokumentos, kurus publiskos Wikileaks. Tā vietā Pietiek „silti” tika ieteikts par ASV vēstniecības darbu Latvijā vispār labāk nerakstīt. „Galu, galā ASV ir mūsu lielie partneri, tā kā labāk viņus neaiztikt,” teica avots.
Oficiāli SAB uz Pietiek jautājumiem par to, vai tā ir tiesa, ka ASV vēstniecības interesēs tiek īstenota sarunu noklausīšanās un informācijas vākšana un ka SAB saņem finansiālu atbalstu no ASV, otrdien neatbildēja. E-pastā nosūtītie jautājumi palika bez atbildēm.
Arī ASV vēstniecība nesniedza skaidru atbildi uz Pietiek jautājumu sakarā ar pirmajiem publiskotajiem ASV vēstniecības ziņojumiem no Rīgas - kādā veidā ASV vēstniecība suverēnajā Latvijas valstī uzzina par Krievijas vēstnieka telefonsarunām ar redzamiem Latvijas politiķiem (Ainārs Šlesers, Andris Šķēle) un pat par to saturu.
ASV vēstniecība paziņoja, ka tā nekomentēšot dokumentus, kas var saturēt klasificētu informāciju, un šādas informācijas publiskošana esot nosodāma. Savukārt uz jautājumu, vai tā Latvijā izmanto tehniskos vai cilvēku resursus, lai iegūtu informāciju par Latvijas pilsoņu un šīs valsts iedzīvotāju personiskajām telefonsarunām, korespondenci, vēstniecība izlēma neatbildēt ne ar „jā”, ne ar „nē”.
Jautājumus par iespējamo ASV vēstniecības interesēs īstenotu telefonsarunu noklausīšanos radījis Wikileaks publiskotais ASV vēstniecības Rīgā ziņojums saistībā ar Latvijas pozīciju par Gruzijas karu (2008.gada augusts), kurā cita starpā norādīts arī uz iespējamām oligarhu, apvienības Par labu Latviju līderu Andra Šķēlēs (TP dibinātājs, ekspremjers) un Aināra Šlesera (tolaik satiksmes ministrs, LPP/LC līderis) telefonsarunām ar Krievijas vēstnieku Latvijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
