Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Latvijas radio runājot par tumšajiem spēkiem, kuru mērķis Latvijā esot "sēt neticību savai valstij", Saeimas Vienotības frakcijas deputāte, savulaik lakatiņu un citas bižutērijas kontrabandā pieķertā Lolita Čigāne iedvesmu, ļoti iespējams, smēlusies Krievijas prezidenta Vladimira Putina ļoti līdzīgajos izteikumos, ar ko viņš nāca klajā pirms divarpus mēnešiem, runājot par Soču olimpiādi.
"Savā ziņā arī tie mērķi, kas ir pret Baltijas valstīm, ir sēt negativitāti, neticību savai valstij, riebumu pret savu valsti, gaidas, ka viss mums iznāks slikti, ka mēs neko nevaram, nespējam," uzstājoties Latvijas radio, 21. aprīlī paziņoja Čigāne. Vienotības politiķe arī piebilda, ka, "šādā veidā indējot to atmosfēru, patiešām ir ļoti konkrēti tie mēģinājumi vājināt mūs iekšēji un graut mūs no iekšpuses, un protams, ka savā ziņā ir kaut kādi strukturālie faktori, kas to atbalsta".
Kāds Pietiek lasītājs, norādot uz šiem paziņojumiem, ir iesūtījis saiti uz Krievijas prezidenta Putina šā gada 8. februāra uzstāšanos saistībā ar Soču olimpiādes pirmo gadadienu. "Ja uzmanīgi palasīsiet, redzēsiet, ka Putina domas un pat atsevišķas frāzes Čigāne ir paņēmusi gandrīz viens pret vienu. Jautājums tikai - vai Vienotības deputāte tā iespaidojusies no Vienotās Krievijas vadoņa, vai arī viņiem gluži vienkārši ir vienāds domu gājiens," raksta Pietiek lasītājs.
Būtiskas līdzības Čigānes un Putina teiktajā patiešām var saskatīt, - abi patiešām vienā balsī ir faktiski apgalvojuši, ka tie, kas kritizē dažādas valsts varas negācijas, faktiski vēršas pret savu valsti kā tādu. "Tie, kas kritizēja gatavošanos Soču olimpiādei, vēlējās nodarīt kaitējumu Krievijai kopumā," ("Те, кто критиковали подготовку к сочинской Олимпиаде, хотели нанести вред России в целом") - tā par tiem, kuri bija kritizējuši ārkārtīgi izšķērdīgo sagatavošanos olimpiādei, 8. februārī izteicies Putins.
Tieši tāpat kā Čigāne Putins arī īpaši norādījis uz tiem, kas sējot neticību savai valstij un mēģinot medus mucā iemest darvas karoti: "Jūs zināt, to, kuri vēlējās kaut kādā veidā nodarīt kaitējumu Krievijai, vienmēr ir bijis pietiekami. (..) Visi redz, cik daudz pūļu pielika valsts. Neraugoties uz to, vienmēr ir tie, kas vēlas ieliet medus mucā darvas karoti." (Вы знаете, желающих каким-то образом нанести вред России всегда было предостаточно. (..) Все видят, как много усилий страна приложила. Несмотря на это, желающие подлить в бочку меда ложечку дегтя всегда есть.")
Tiesa, puspajokam Pietiek lasītājs norādījis - tikpat labi gan varot uzskatīt, ka Vienotības pārstāve savā paziņojumā ietekmējusies no kāda krietni senāka krievu publiskās uzstāšanās meistara. 1905. gada 17. oktobrī pops Afanasjevs pie Simeona baznīcas sapulcējušos strādniekus uzrunājis ar vārdiem: "Brāļi un māsas Kristū! Pienākušas melnas dienas. Grib sašūpot mūsu ticību Caram un pareizticībai! To dara sociālisti un zaimotāji, kuri grib iedragāt ticību Caram-tētiņam, Dieva izredzētajam, viņi jūs mulsina, viņi pilda nelabā gribu!"
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt Čigānes skaidrojumu par pārsteidzošajām līdzībām viņas un Krievijas prezidenta domu gaitā un norādēs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
