Cerīga ziņa cilvēkiem, kuriem rūp saglabāt Latvijas valsti
Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā23.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iedegtie svecīšu simti Brīvības cīņu piemiņai ir liecība, ka vēl joprojām mūsu zemē daudzi cilvēki vēlas saglabāt Latviju - kādu to izcīnīja un veidoja tēvu tēvi. Lūdzu, informējiet visus – ir pavērusies iespēja aizstāvēt sevi parakstoties – atjaunot godīgu valsti!
18.septembrī CVK reģistrēja parakstu vākšanai atkārtoti likumprojektu: http://www.cvk.lv/pub/public/31154.html. Tas dot iespējas atjaunot tautas tiesības ietekmēt Saeimu (2012. gada grozījumu atcelšanu). 2012.gadā ieviestie šķēršļi tautai iesniegt likumprojektus Saeimā nav pareizi, tie veicina varas pāreju valstī šauras personu grupas rokās – šī nepareizība ir jāatceļ.
No 20.septembra Latvijas visās 119 pašvaldībās ir atvērti aptuveni pieci simti parakstu vietu - pilsētu un pagastu pārvaldēs, dzīves vietas reģistrācijas punktos. Paraksta apliecināšanas maksa - 1,42 eiro. Vairākās pašvaldībās lemts maksu neieturēt vai samazināt. Līdzīgi kā agrāk parakstus apliecina arī bāriņtiesas un notāri (maksa gan augstāka).
Daļa pilsoņu (kam ir e-ident.karte) parakstīties var elektroniski portālā www.latvija.lv. Uzklikšķinot uz saites augstāk CVK lapā, var redzēt - parakstu vietas, instrukcija, paraugi utt., turpat arī saite uz iniciatoru biedrības APPL mājas lapu.
Ikviena persona ir aizsargāta – par parakstīšanās kavēšanu jebkādā veidā (viltus, atrunas, iebaidīšana, draudi u.c.) iestājas kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 90.panta. Tautas likumu iniciatīvas statuss ir vienlīdzīgs pašvaldību un Saeimas vēlēšanām!
Izrietoši visiem 1,5 miljoniem vēlētāju Latvijā un ārvalstīs ir jāzina, ka ir izsludināta parakstīšanās par Tautas likuma projektu, lai ikviens varētu iepazīties un izdarīt savu izvēli – pievienoties vai atturēties.
Parakstīšanās notiks līdz 2016. gada 18. septembrim. Šis ir vienīgais parakstīšanai izsludinātais Tautas likuma projekts valstī, citu nav.
Lūdzam informēt visus pilsoņus Latvijā un ārvalstīs par iespēju ikvienam ietekmēt savu dzīvi uz labu – iesniedzot Saeimā obligāto likumprojektu, kura būtība: atjaunot tautas tiesības "noraut stopkrānu" un kontrolēt Saeimu. Ja priekšstāvji Saeimā noraidīs šo likuma projektu, tad sekos referendums.
Papildu info, kas jāzina katram.
Šoruden aktuālais - kas drīz notiks ar Tevi, ģimeni un Tavām mājām ?
Ja Tu gribi, lai prasa Tavas domas un rēķinās ar Tevi, tad nedrīksti vieglprātīgi atteikties no savām tiesībām būt lēmējs valstī!
Tās tika izkarotas brīvības cīņās ar asinīm un ir ierakstītas 1920.gada „Deklarācijā par Latvijas valsti”:
1.pants. Latvija ir patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu.
2.pants. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
Bīstamības ir redzamas. Palielinās nabadzība, slimības un mirstība. Ievieš imigrantu piespiedu uzņemšanas kvotas. Ir paziņots plāns likvidēt/apvienot novadus. Paredz ne tikai mainīt novadu skaitu un robežas, bet arī plāno iedzīvotāju daļas pārcelšanos. Drīz sekos vēl citi ierobežojumi...
To vēl var apturēt. Piemēram, saliedējoties rūpēs par savām ģimenēm, 2001. gadā ar 307 tūkstošiem parakstu rosinot Tautas likuma projektu, pilsoņi piespieda Saeimu apturēt Latvenergo privatizāciju.
Saliedējoties un ar 1/10 vēlētāju parakstiem rosinot vēlreiz Tautas likuma projektu, ir iespējams atjaunot tautas tiesības, labu pārvaldību un godīgumu Latvijas valstī.
Video (2 min) – kāpēc nav pareizi klusējot atteikties, bet ir jāsaglabā Tavas tiesības - https://www.youtube.com/watch?v=F7Z8YrZcho0
Šeit saite uz LTV1 raidījuma Lielais Jautājums (23.04.2015) ierakstu par Latvijas novadu krasu pārveidi http://youtu.be/lWwyCpEybpM.
Preses konference par Tautas likuma projektu un parakstīšanās gaitu būs 1. decembrī, par laiku un vietu informēsim papildus.
Biedrība „Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā”: e-pasts: [email protected] vai [email protected], tālrunis: 20732777
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
