Cerams, ka Gobzems nebūs mainījies – turpina solīt, bet apsolīto nepilda
Kasīklis25.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās plašsaziņas līdzekļos bija lasāms, ka pērn no partijas “KPV LV” izslēgtais Saeimas deputāts Aldis Gobzems sapulcinājis ap 20 cilvēku lielu komandu, bet pašu partiju varētu dibināt gaidāmajā rudenī – septembrī vai oktobrī. Attiecīgi bija lasāmas intervijas ar pašu Gobzemu, par viņa plāniem un skatījumu nākotnē. Izlasot to visu, un, atceroties iepriekšējos notikumus, rodas tik viens jautājums – vai tik tiešām sabiedrībā vēl ir cilvēki, kuri tic Gobzema teiktajam un viņu uztver nopietni un kā politiķi!?
Man jau gribas taujāt, ko sabiedrība ir tādu nodarījusi, ka pie politiskajiem apvāršņiem parādās tādi kā Gobzems? Vai tik tiešām sabiedrība ir tik dumja, ka nesaprot, ka atkal notiek kārtējā muļķošana?
Lai runātu par to, kas gaidāms, nepieciešams apskatīties nesenajā pagātnē, ko tad Gobzems ir solījis un kas no tā visa sanācis.
Ministrijas aizstāt ar sekretariātiem.
Koalīcijas padomes likvidēšana.
Sola vērsties pret žurnālistiem, kuri viņu kritizējuši. Piebildei: “Re:Baltica” izpilddirektore Sanita Jemberga savulaik norādījusi, ka Kaimiņš un Gobzems mēģina pārkliegt, novirzīt sarunu uz žurnālistu privāto dzīvi, piedraud atlaist.
Sūdzēt daudzus tiesā.
Sola "vienpersoniski sastādīt valdību".
Sola pamest valsti ar ģimeni. “Atpakaļceļa vairs nav - vai nu visu, vai neko. Vai nu 7. oktobrī mēs veidosim valdību, vai arī 7. oktobra rītā es sakrāmēšu čemodānus un ar savu ģimeni pametīšu Latviju,” intervijā izdevumam “ventspilnieks.lv” cita starpā izteicies Gobzems.1
Jāatzīmē, ka visi šie solījumi tika izteikti vēl tajā laikā, kad Gobzemam tiešām bija iespēja kaut ko izdarīt.
Nevar arī aizmirst par cirku, kurš bija laikā, kad Gobzems bija nominēts sastādīt valdību. Kaut ko tādu līdz šim Latvija nebija piedzīvojusi. Bet labi, paskatīsim, kā veicies ar solījumu izpildi, kaut daļēju.
Ministrijas stāv kā stāvējušas, un jau priekšvēlēšanu laikā, kad Gobzemam uzdeva jautājumus, ar ko sekretariāts pēc būtības atšķirsies no ministrijas, nekādas sakarīgas atbildes nebija.
Par koalīcijas padomes likvidēšanu – palicis tas pats veidojums, bet pārsaukts par sadarbības padomi. Protams, ka pārmaiņas tika pasniegtas kā vēlētāju dotā solījuma izpilde2, bet vismaz man tas raisa smīnu.
Par vēršanos pret žurnālistiem – labi, ka šo solījumu Gobzems faktiski kā visus citus nav spējis pildīt. Vismaz kāds labums, ja cilvēks nepilda apsolīto.
Arī tiesā Gobzems nevienu nav iesūdzējis, bet viņu gan, turklāt piespriežot Gobzemam samaksāt 11 800 euro morālo kompensāciju. Tiesa, šis ir vēl tikai pirmās instances spriedums.3
Kā veicās Gobzemam ar vienpersonisku valdības sastādīšanu, visi labi atceras – nekā.
Pašsaprotams, ka solījumu atstāt valsti viņš arī nav pildījis. Kur gan viņš būtu vajadzīgs.
Bet kas šajā laika posmā ir noticis.
Gobzems izslēgts no advokatūras pēc savā trešā disciplinārpārkāpuma pēdējo deviņu gadu laikā.4
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteica pielaides izsniegšanu valsts noslēpumam. Atteikums tika apstrīdēts ģenerālprokuroram. Tas to atstāja spēkā. Ģenerālprokurora lēmumu Gobzems pārsūdzēja tiesā – tā pieņemto lēmumu atstāja spēkā.5
Laikā no 2020.gada 8.janvāra līdz 22.aprīlim Gobzems divas reizes saukts pie administratīvās atbildības, piespriežot viņam naudas sodu par vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu un par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides.6
Nezinu, es neesmu Gobzems, bet, paskatot solīto, paveikto un sastrādāto – es noteikti politikai pat tuvu neietu, jo kāds gan es varētu būt politiķis, kuram jārūpējas par sabiedrības labklājību, ja nepildu solījumus, aizskaru citus cilvēkus (ar vārdiem) un pārkāpju likumus.
Bet Gobzems domā citādāk. Viņš atkal skaļi skandina par politiskā spēka veidošanu. Gobzems nešauboties, ka viņa politiskais spēks uzvarēs nākamajās Saeimas vēlēšanās un viņam tiks uzticēta valdības veidošana. “Es domāju, iespējas Gobzemam ne tikai uzvarēt, bet uzvarēt ar ļoti lielu pārsvaru ir milzīgas. Un šīs iespējas patiesībā rada vara. Gobzema popularitāti rada tas, ka vara rīkojas pret sabiedrības interesēm,” intervijā “Dienai” Gobzems pats komentē savas izredzes.7
Neslēpšu, lielākās daļas un saprātīgi domājošo Latvijas iedzīvotāju vārdā ļoti ceru, ka šo apsolījumu Gobzems nekad neizpildīs.
Ko vēl viņš jau paspēja “sasolīt”?
Finanšu ministra posteni uzticēt “labākajam cilvēkam no malas, kādu viņš pazīst, kuram viņš ne tikai uzticas, bet kurš sevi ir pierādījis savā profesionālajā karjerā ar izciliem sasniegumiem”. Pasakot, lai šādu cilvēku varētu uzrunāt, būtu jāsola liels atalgojums – ļoti iespējams, pat 10 000 līdz 20 000 eiro. Hmm, laikam Gobzems neko nezina par ar likumu noteiktām atlīdzībām. Lai viņš kādam kaut ko tādu solītu, – viņam iesākumā būtu jāmaina Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Lieli piebilst, ka ar šādu grozījumu tiktu izjaukta izveidotā sistēma.
Savukārt kā viena no pirmajām lietām, ko viņš darītu, ja pēc vēlēšanām nonāktu pie varas, būtu Jāņa Maizīša atbrīvošana no SAB direktora amata. “Viņš tiks nomainīts pirmajā dienā, viņš nerīkojas Latvijas valsts interešu labā. Pielaižu sistēma ir bizness, lai uzturētu esošo politisko partiju karteli,” komentē Gobzems, kuram SAB Maizīša vadībā atteica pielaidi valsts noslēpumam, kāda nepieciešama, lai varētu pildīt Ministru prezidenta amata pienākumus.8
Nerunāšu par pielaižu piešķiršanas kārtību, tās spēcīgajām un ne tik spēcīgajām pusēm, bet gan - kā Gobzema apsolījums atbilst reālajām iespējām. Proti, lai viņš kļūtu par Ministru prezidentu, viņam no sākuma jāsaņem pielaide, kura reiz jau atteikta, un lēmumu par pielaides piešķiršanu pieņem SAB. Ja reiz cilvēkam nav piešķirta pielaide, tad visticamāk, tādu viņš arī nedabūs. Līdz ar to atkal secināms, ka kārtējo reizi Gobzems sola to, ko nespēj izpildīt. Vai tādi cilvēki politikā vajadzīgi – domāju, ka noteikti ne.
Ļoti ceru, ka pat tad, ja Gobzems izveidos politisko spēku, vēlētāji ne tik daudz klausīsies populistiskajos solījumos, kā vērtēs solītāju jau paveikto. Ļoti ceru, ka pienāks tā diena, kad Latvijas politikā nebūs tādu cilvēku, kurus diemžēl pašlaik nākas vērot deputātu rindās. Kuri sajaukuši teātri ar politiku vai alkst tikai pēc savu personīgo ambīciju apmierināšanas, un kuru runas un uzvedība būtu savienojama tikai ar “bomžu” līmeni.
1 https://www.tvnet.lv/6463505/ko-solijis-gobzems
2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kpv-lv-solijumu-likvidet-koalicijas-padomi-izpildis-vien-formali.a305809/
3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemam-bus-jamaksa-11-800-eiro-nogalinata-bunkus-gimenei-par-moralo-kaitejumu.a354335/
4 https://www.la.lv/bus-pieejams-spriedums-gobzema-sudziba-par-izslegsanu-no-advokatu-rindam
5 https://www.tvnet.lv/6768679/noraidita-gobzema-sudziba-par-neizsniegto-pielaidi-valsts-noslepumam
6 https://www.ventspilnieks.lv/zinas/pie-administrativas-atbildibas-saukti-pieci-deputati-gobzems-pat-par-diviem-parkapumiem/
7 https://www.la.lv/gobzems-sapulcinajis-ap-20-cilveku-komandu-un-pazino-kad-dibinas-jauno-partiju
8 Turpat
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
