Būvvalde pieprasa ekspertīzes par "Re&Re" būvētās sociālās mājas drošumu
PIETIEK10.02.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pilsētas būvvalde pēc pārbaudes Pietiek jau aprakstītajā uzņēmumaRe&Re jaunbūvējamā sociālajā ēkā Imantas 8.līnijā pieprasījusi iesniegt ekspertīzes slēdzienu par pamatnes plātnes, grīdu konstrukcijas pagrabstāvā, starpsienu konstrukciju pagrabstāvā un kanalizācijas stāvvadu ietekmi uz turpmāko ēkas drošu ekspluatāciju un veikto būvdarbu atbilstību Latvijas būvnormatīviem.
Kā Pietiek informēja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka, būvinspekcija objekta apsekošanas laikā konstatējusi, ka ēkas pamatu plātnēm ir mainīts konstruktīvais risinājums un tas darīts autoruzraudzības kārtībā, kas neparedz šīs izmaiņas saskaņot būvvaldē. Arhitekts veic korekcijas un ar savu parakstu kā speciālists apliecina, ka šīs izmaiņas atbilst normatīvo aktu prasībām, kas sevī ietver gan drošības, gan stiprības un stabilitātes prasības.
Būvinspekcija arī konstatējusi neatbilstības dokumentācijā, piemēram, vairākiem būvmateriāliem netika uzrādītas būvmateriālu atbilstības deklarācijas, kā arī netika pilnībā uzrādīti nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas akti. Atzinumā būvvalde norāda, ka līdz 28. februārim ir nepieciešams sakārtot un uzrādīt būvobjekta izpilddokumentāciju – nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktus, sasaistot tos ar izmantoto materiālu deklarācijām, izpildshēmām un materiālu pārbaudes protokoliem.
Tāpat arī tika konstatēti tādi pārkāpumi kā, piemēram, neievēroti darba drošības pasākumi – strādnieki objektā atradās bez ķiverēm, tika arī neatbilstošos apstākļos uzglabāti būvmateriāli – sausie būvmateriāli bija pakļauti nokrišņu ietekmei. Vienlaikus gan būvvaldes pārstāve norāda, ka šīs apsekošanas laika netika konstatētas nedrošuma pazīmes ēku nesošajās konstrukcijās, piemēram, plaisas vai deformācijas.
Būvnieka Re&Re pārstāve Mārīte Straume sarunā ar Pietiek savukārt uzsvēra, ka pārbaudes laikā uz vietas akts netika sastādīts. Būvvaldes atzinums vēl uzņēmumā neesot saņemts, tādēļ arī komentārus par tā saturu kompānija sola sniegt tikai pēc iepazīšanās ar dokumentu.
Pietiek jau ziņoja, ka trauksmi par iespējami nekvalitatīviem būvdarbiem Rīgas domes sociālo māju būvniecībā Imantā, Imantas 8. līnijā cēla kāds anonīms iedzīvotājs, kas izsūtīja fotogrāfijas un aprakstu par ēkā esošo mitrumu un pauda aizdomas, ka objektā tiek taupīts uz kvalitatīvu mitrumu izolējošu materiālu rēķina un tas var apdraudēt mājas drošību.
Vēstulē, kuru aktīvists izsūtīja Rīgas domei un būvvaldei, bija norādīts, ka, veidojot grīdas siltinājumu pagrabā, nav ņemts vērā migrējošais mitrums caur pamata grīdu (betonētais grīdas slānis zem putuplasta).
„Hidroizolācijas vietā izmantota melnas krāsas plēve. Rezultātā paaugstināts mitrums ir zem plēves un uz putuplasta. Mitrums ļoti viegli arī nonāks starpsienu konstrukcijās pagrabstāvā, jo grīdā iebetonēto starpsienu konstrukciju profili (daļa kas atrodas zem grīdas līmeņa) ir ļoti piemērotas pastiprinātai mitruma migrācijai,” cita starpā bija teikts vēstulē.
Uz šo iedzīvotāju vēstuli nekavējoties reaģēja Rīgas būvinspekcija, kura bija ieradusies objektā veikt pārbaudi.
Iepriekš Re&Re apgalvoja, ka objektā neesot pieļautas nekādas kļūdas hidroizolācijas nodrošināšanā, un arī Rīgas pilsētas būvvaldes un pasūtītāja pārstāvji, kas apsekojuši objektu un veikuši detalizētu dokumentācijas un veikto darbu atbilstības projektam pārbaudi, "būtiskus pārkāpumus" neesot konstatējuši.
„Konkrētajā sūdzības vēstulē norādītie aizrādījumi netika konstatēti un aizdomas par darbu neatbilstību neapstiprinājās,” apgalvoja uzņēmuma pārstāve, piebilstot, ka gan ēkas hidroizolācija, gan visi tehniskie mezgli izbūvēti saskaņā ar tehnisko projektu, izmantojot projektā norādītos materiālus.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
