Būvvalde ar gada kavēšanos reaģē uz sūdzībām par katastrofālo ūdens atrakciju kompleksa "Akvalande" stāvokli
PIETIEK30.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan jau pirms pusgada Rīgas Būvvalde saņēma iesniegumu, ka, iespējams, ūdens atpūtas komplekss Akvalande ir avārijas stāvoklī un var apdraudēt apmeklētājus, joprojām nav veikti nekādi konkrēti pasākumi, kas ļautu pārliecināties, vai šīs sabiedriskās telpas ir cilvēkiem drošas. Būvvaldes pārstāvji gan pēc sūdzības saņemšanas objektu apsekojuši, bet konkrētus pierādījumus, ka ēka ir droša, nav saņēmuši joprojām.
Par Akvalandes iespējamo katastrofālo stāvokli Pietiek informēja lasītājs, kurš kompleksa apmeklējuma laikā pamanījis, ka tas ir ļoti sliktā un neatbilstošā tehniskā stāvoklī, piemēram, logos ir plīsis stikls - arī vairākās vietās, kur peldas bērni, metāla kāpnes ir pamatīgi sarūsējušas, uz griestiem ir pelējums. Kā norāda lasītājs, būtiskākais ir tas, ka nesošās konstrukcijas - dzelzsbetona kolonnas un sija - ir bojātas agresīvas vides dēļ un joprojām turpina bojāties.
„Acīm redzami, ka gadiem ilgi nekas netiek darīts ne no ēkas īpašnieka puses, ne no kompetento institūcijas puses. Pats es esmu būvinženieris, tāpēc redzu šīs lietas,” norāda lasītājs. Viņš par savu redzēto informējis būvvaldi, kā arī Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Oktobra sākumā viņš vēlējies apskatīties, vai Akvalandē ir kas mainījies, un konstatējis, ka viss ir palicis pa vecam un turpina vēl tālāk bojāties.
„Es speciāli apmeklēju šo kompleksu, lai paskatītos, vai ir kaut kas izdarīts, vai ir izdarīts secinājums pēc Maxima traģēdijas. Atbilde ir skaidra: cilvēku galvās nekas nav mainījies un laikam tuvākajā laikā nekas nemainīsies,” ar rūgtumu secina vērīgais lasītājs.
Rīgas būvvalde neslēpj, ka tiešām iesniegumu saņēmusi un arī uz to reaģējusi. „Objekta apsekošana ir veikta jau 2013. gada 28. novembrī, pēc kuras objekta īpašniekam tika vērsta uzmanība, ka ir nepieciešams veikt objekta fiziskā stāvokļa apsekošanu, jo par ēku tehnisko stāvokli pilnu atbildību nes tās īpašnieks,” informē būvvaldes dokumentu aprites nodaļas vadītāja Zane Rezgale.
Taču nekāda turpmāka rīcība gandrīz gada garumā nav sekojusi. Lai gan pēc pirmā signāla, ka Akvalandē, iespējams, nav droši, pagājis jau gandrīz gads, būvvalde nav nedz pārliecinājusies par ēkas drošību, nedz arī pieņēmusi kādu konkrētu lēmumu.
Būvvaldes pārstāve norāda, ka atkārtoti objekts tikšot apsekots tikai tagad, šīs nedēļas laikā. „Tā kā šobrīd Rīgas pilsētas būvvaldei ir tiesības apsekot ēkas, kas ir nodotas ekspluatācijā, objekta īpašniekam tiks uzdots iesniegt Rīgas pilsētas būvvaldē sertificēta speciālista slēdzienu,” skaidro Rezgale.
Par iemesliem, kādēļ nepieciešams tik ilgs laiks, lai pārliecinātos, vai ēka ir apmeklētājiem droša, būvvaldes pārstāve nemin ne vārda. Par ēku drošību atbildīgās iestādes pārstāve piebilst, ka būvju ekspluatācijas uzraudzības ietvaros, ņemot vērā atzinumā konstatēto, būvvalde var pieņemt dažādus lēmumu - uzdot veikt būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti, uzdot novērst konstatēto bīstamību, informējot par to pašvaldību, ja konstatēta būves bīstamība, aizliegt tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
