Būvfirma "LEC" čakla pilskalna nopostīšanā, ne tik čakla finansiālo saistību izpildē
Pauls Treimanis, speciāli Pietiek25.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nu jau būs pagājuši divi gadi, kopš firmas LEC vadībā strādājošais apakšuzņēmējs ar vieglu roku (precīzāk - ar vieglu smagās tehnikas izmantošanu) faktiski nopostīja Krāslavas pilskalnu, kuru vietējie un tūristi pazīst kā Šokolādes kalnu. LEC tālākā rīcība liecina par tīšu vai neapzinātu vienaldzību – līdz pat šai dienai samaksu par postījumu fiksāciju nav saņēmuši objektu apsekojušie un fiksējušie arheologi.
Stabs pāri senču mantojumam
Darbi Šokolādes kalnā tika veikti, pateicoties tam, ka avārijas stāvoklī bija viens no pilskalna sānu nogāzē savulaik uzstādītais augstsprieguma elektrības stabs. Nenoliedzot pašu faktu, ka šīs stabs būtu jāremontē jeb, precīzāk, jāuzstāda no jauna, valsts aizsargājamā teritorija - pilskalns - bija viens no būtiskākajiem faktoriem, ar kuru bija jārēķinās potenciālajiem darbu veicējiem, šajā gadījumā uzņēmuma LEC apakšuzņēmējiem.
Taču tieši pāri Šokolādes kalna korei ar smagās tehnikas palīdzību tika izdzīts ceļš, tādējādi faktiski iznīcinot būtiskāko pilskalna sastāvdaļu, kas, pēc zinātnieku domām, bija viena no 9. – 11. gadsimtā visblīvāk apdzīvotajām pilskalna daļām, par ko liecina fiksācijas laikā atrastās bezripas keramikas lauskas un atklātās pavarda vietas.
Pirms darbu uzsākšanas LEC parakstīja visus nepieciešamos dokumentus ar apliecinājumu saudzēt valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli. Taču praksē šis punkts tika ignorēts un smagais buldozers izdzina vairākus metrus platu un atsevišķās vietās arī vairāk nekā metru dziļu ceļu, lai nodrošinātu iespēju uzstādāmā staba vietā piekļūt smagajai tehnikai.
Valsts pieminekļu inspektori ceļ trauksmi, piesaistot arheologus
Apsekojot darbu gaitu Šokolādes kalnā, valsts pieminekļu aizsardzības inspektori konstatēja – ceļš tika izdzīts, pat nepieaicinot nevienu vēstures speciālistu, kuriem vēlāk nācās vien konstatēt notikušo faktu. Inspektori sastādīja atbikstošu aktu, bet, kamēr šis process notika, elektrības stabs jau bija nomainīts. Tomēr izdzītais ceļš palika.
Lai vēl kaut ko saglābtu no radītās postažas, valsts pieminekļu inspektori vērsās pie arheoloģijas speciālistiem, lai tie vismaz precīzi konstatētu nopostītās daļas lielumu, veiktu profilu fiksāciju un apzinātu iespējamās senlietas, kuras varētu būt barbariski sastumtajos zemes kalnos.
Firmai LEC par šiem izpētes jeb glābšanas darbiem tika piestādīta attiecīga tāme, kuru daļēji tā arī akceptēja un samaksāja. Taču ne visu summu – nu jau divus gadus izpēti veikušie arheologi gaida atlikušo samaksu. Summa varbūt dažam liksies smieklīga un nebūtiska – apmēram 185 eiro, bet, zinot cik „dāsni” mūsu valstī tiek maksāts zinātnei, tai skaitā arheoloģijai, darbus veikušajam izrakumu vadītājam arī šī nauda bija un ir pietiekami liels arguments.
Piedāvā dalīties?
Zinātnieki ir samērā pacietīga tauta, tāpēc nesamaksāto atlikumu gaidīja turpat vai divu gadu garumā, cerot uz LEC – vadītāju godaprātu. Tomēr pēc visu saistību sakārtošanas ar Valsts pieminekļu aizsardzības inspekciju LEC nosprieda, ka atlikušās naudas summas pārskaitīt vairs nav ne būtiski, ne nepieciešami.
Šā gada sākumā izrakumu vadītāja pacietības mēram tomēr pienāca robeža un viņš vērsās ar elektronisku vēstuli pie LEC vadības ar aicinājumu beidzot tomēr sakārtot ieilgušos finanšu jautājumus. Pēc vairākām norādēm, ka šis projekts ir slēgts un nekādi maksājumi vairs nav iespējami viens no LEC pārstāvjiem paziņoja, ka principā jau kaut ko lietas labā darīt varētu, bet tikai tādā gadījumā, kas „būtu izdevīgs abām pusēm”.
Vēlāk gan sekoja vēl vairākas elektroniskas vēstules no LEC amatpersonas, kurā tas par „dalīšanos” tieši vairs nerunā, bet iepriekš rakstītais teikums ne ar burtu, ne zilbi netiek dzēsts. Tikmēr arheologi samaksu joprojām nav saņēmuši.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
