Būtu labi izbeigt spēlēt politisko teātri un mēģināt savus politiskos lēmumus apmaksāt uz dzelzceļnieku rēķina
Aivars Strakšas02.03.2024.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Par VAS "Latvijas dzelzceļš" 2023. gada neauditētajiem finanšu rezultātiem. Nekādu pārsteigumu. Samazinoties pārvadāto kravu apjomiem, palielinās no valsts budžeta finanšu līdzsvara nodrošināšanai izmaksājamo kompensāciju apjoms. Tas ir tikai loģiski, jo dzelzceļa infrastruktūras izmaksas nevar tikt proporcionāli samazinātas un nav tieši atkarīgas no tā, vai diennakts laikā kādā ceļa posmā brauc viens vai desmit vilcieni.
2023. gada finanšu rezultāts ir zaudējumi 32,4 milj. eiro, kas ir par 8 milj. jeb 33% vairāk nekā 2022. gadā.
Ja finanšu rezultātu koriģējam ar saņemtajām dividendēm no koncerna meitu uzņēmumiem, tad pamatdarbības zaudējumi 2023. gadā ir 41,5 milj. eiro, kas ir jau par 12,6 milj. jeb 43% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
2023. gadā kopējais vilcienu-km skaits salīdzinājumā ar 2022. gadu ir samazinājies par 9,1%, no tiem kravu pārvadājumos par 27,7%, savukārt vilcienu-km skaits pasažieru pārvadājumos ir palielinājies par 4,1%.
Kravu pārvadājumu apjoms 2023. gadā bija 15 636 tūkst. tonnu, kas ir par 5 952 tūkst. tonnu jeb 27,6% mazāk nekā 2022. gadā, kad tika pārvadātas 21 588 tūkst. tonnu.
Koncerna finanšu rezultāts ir zaudējumi 3,2 milj. eiro, taču jāņem vērā 32,4 milj. eiro zaudējumi no ieņēmumos ieskaitītajām kompensācijām par infrastruktūras izmantošanu. Tātad kopā 35,6 milj. eiro, kas ir par 30% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Visi VAS "Latvijas dzelzceļš" koncerna meitas uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.
Kā redzam, finanšu rezultāts ir tieši atkarīgs no pārvadāto kravu apjoma. Savukārt kravu apjoms ir tieši atkarīgs no politiskiem lēmumiem. Mazāk kravu - lielākas valsts budžeta dotācijas. Viss vienkārši.
Pašreizējais valsts parāds uzņēmumam ir 46,8 milj. eiro.
Kopā ar no valsts budžeta jau piešķirtajiem 35,6 milj. eiro pasažieru infrastruktūras uzturēšanai 2023. gada kopējais nepieciešamais valsts finansējums ir 68 milj. eiro, kas ir 36% no pamatdarbības ieņēmumiem.
Šajā ziņā VAS "Latvijas dzelzceļš" beidzot ir gandrīz nonācis Eiropā, kur dzelzceļa infrastruktura pārsvarā tiek uzturēta no valsts budžeta līdzekļiem tieši tāpat kā autoceļu infrastruktūra. Tāda ir politiskā izšķiršanās. Tāpēc būtu labi izbeigt spēlēt politisko teātri un mēģināt savus politiskos lēmumus apmaksāt uz dzelzceļnieku rēķina.
Satiksmes ministrs ir devis uzdevumu meklēt un atrast „angliski runājošas kravas”. Ar interesi sekošu līdzi panākumiem šajā jomā. Tāpēc, iespējams, nākošgad „LDZ Cargo” gada pārskatam būs pievienota arī diagramma ar kravu izcelsmes valodām.
No izmaksu pozīcijām īpašu interesi izraisa izmaksas pētniecības un attīstības darbiem 5 milj. eiro apmērā. Nešķiet īpaši samērīgi "bada" laikiem. Dzelzceļa tehnoloģiju jomā LDz savu kompetenci diemžēl faktiski ir zaudējis. Varbūt pētniecības darbi lingvistikas jomā, mācot kravām angļu valodu, vai kvantu teorijas pielietojums dzelzceļa kravu/pasažieru pārvadājumu jomā?
Finansējums nopietns, un arī tēmai ir jābūt ar attiecīgām pretenzijām. Turklāt pētniecības darbi gandrīz pilnā apmērā veikti pašu spēkiem. Pieci miljoni eiro ir kādu 150 zinātnieku darba alga gada garumā. Nopietns atspaids Latvijas zinātnei. Cerams, ka pētniecības darbi rezultēsies ar kādu taustāmu rezultātu.
Iespējams, ka atbildi uz šo un citiem jautājumiem varēs iegūt pēc pilna gada pārskata publicēšanas.
https://www.ldz.lv/.../LDz_neauditets_gada_parskats_2023.pdf
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
