Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…
Pietiek lasītājs31.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā - viņa tērē saviem darba pienākumiem Rīgas domē 3-4 dienas mēnesī. Turklāt viņas gada ienākumi bija 6850 eiro, t.i. par 42 dienām viņa saņēma vairāk, nekā vairums mūsu pensionāru saņem gadā, kuri no savas pensijas kopā ar strādājošiem atskaita nodokli, kurš, kā es pieļauju, nonāk ierēdņu uzturēšanai un konkrētajai būtnei tajā skaitā.
Pat, ja mēs paturam prātā politisko aspektu, tik un tā mēs nesen novērojām, kā Francijā Fijona kungs saņēma kaudzi problēmu saistībā ar viņa sievas un bērnu honorāru par darbu, kuru viņi it kā neveica. Bet ko mēs redzam šeit no mēra amata kandidāta? Var tautai precizēt, cik gadus Brokas kundze strādā domē trīs līdz četras dienas gadā, saņemot augstāk minētos ieņēmumus? Atstājot aiz iekavām jautājumu, kādu darba apjomu var veikt iestādē, kura ir atbildīga par lielākās pilsētas funkcionēšanu, atrodoties trīs līdz četras dienas mēnesī darbavietā?
Tālāk ailē „darba alga” mēs redzam: dome - 6850 eiro, osta - 45 486 eiro, universitāte – 50 288 eiro. No šejienes, izejot no sākuma klašu aritmētiku, mums sanāk šādi skaitļi: dome – 20 eiro stundā, osta – 29 eiro stundā, universitāte – 42 eiro stundā. Turklāt pieņemot pašu neticamāko, bet tieši darbu 60 stundas nedēļā, no kurām 20 stundas attiecas uz universitāti. Lūk, pēc viņas vārdiem, 37 stundas nedēļā viņa strādā domē un ostā...
Kā komentārs numur viens ir jautājums: kādām potenciālam jābūt tādas likmes universitātes darbiniekam? Tas aizrauj elpu salīdzinājumā ar skolotāja algu. Komentārs numur divi – ko īstenībā nozīmē visas šīs valdes, ar kādu nolūku tās bija radītas, un kāpēc tur ir atrodas vieni un tie paši mūsu pilsoņi (paši labākie?), kas saņem tik neticamus honorārus, pārsēžoties no viena krēsla otrā, kurš ir tikpat dāsns? Ušakova kungs un esošā veselības ministre – tajā skaitā, kas, pēc manām domām, ir uzskatāms par briesmīgām briesmām, skatoties uz mūsu šodienas medicīnas stāvokli.
Atgriežoties pie intervijas, ļoti gribētos uzzināt, kad Brokas kundze paspēja īstenot citu darbošanos par 20 900+2200+2000+59=25 159 eiro? Un tā B.Broka saņēma par pagājušo gadu summu, kas vairāk kā 60 reizes pārsniedz vidējo pensiju mūsu valstī ar diviem miljoniem iedzīvotāju. Dīvaini ir arī tas, ka tauta sen ir izbrīnīta par visu šo, bet neviens pie varas esošais nereaģē. Paldies par uzmanību!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
