Briškens un Austrupe slēpj patieso „Rail Baltica” katastrofas apmēru: no valsts budžeta nāksies atmaksāt grandiozas naudas summas
Rail Baltica patiesības balss05.02.2024.
Komentāri (74)
Iesaki rakstu: 
Šobrīd Satiksmes ministriju vada divas tās augstākās amatpersonas - ministrs Kaspars Briškens un valsts sekretāres pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe (pēc valsts sekretāres Ilondas Stepanovas atstādināšanas, viņu no ministrijas ēkas izmetot tikpat brutāli kā savulaik izbijušo satiksmes ministra padomnieku Kasparu Briškenu). Abas šīs personas, kā jau zināms, ir bijušas Rail Baltica uzraudzības padomē.
Vienlaikus Rail Baltica kapitāldaļu turētāja – valsts SIA Eiropas Dzelzceļa Līnijas ministrijas uzdevumā (vēl gan pie iepriekšējā ministra, gan pie iepriekšējās valsts sekretāres) ir iepirkusi audita pakalpojumus, lai izvērtētu kāds ir Rail Baltica (AS RB Rail) projektēšanas līgumu stāvoklis. Tā ir publiska informācija un atrodama šeit:
https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/103249.
Varu pateikt, kādi ir šī audita rezultāti: rezultātu nav itin nekādu, jo ar Ligitas Austrupes rīkojumu audita darbība ir apturēta. Faktiski situācija ir tāda, ka abi bijušie Rail Baltica uzraudzītāji šobrīd neļauj veikt auditu par paši sevis uzraudzīta uzņēmuma darba rezultātiem.
Šis audits (iepirkts 2023.gada jūnijā) gan ir atkārtots audits. Eiropas Dzelzceļa Līnijas Satiksmes ministrijas uzdevumā līdzīgu auditu (bet mazāk specifisku) iepirka jau 2022.gada beigās. Rezultāti bija, maigi sakot, krimināli. AS RB Rail būvprojektu izstrāde ir nokavēta par apmēram 3 gadiem. No 4 līgumiem 1 jau ir lauzts (no izpildītāja puses), un no 70+ būvprojektiem Latvijā gatavs nav neviens!
Šo apgalvojumu viegli iespējams pārbaudīt būvniecības informācijas sistēmā, pie "BŪVES NOSAUKUMS" ierakstot "Rail Baltica":
https://bis.gov.lv/bisp/lv/planned_constructions.
Pēdējā kolonna - būvniecības lietas stadija – nozīmē, kādā posmā būvprojekts atrodas. "Projektēšanas nosacījumu izpilde" nozīmē, ka projektēšana nav pabeigta. Vienīgās būvatļaujas, pie kurām rakstīts BŪVDARBI, ir tās, kuras īsteno Eiropas Dzelzceļa Līnijas, pašiem Rail Baltica tādas nav nevienas, kaut arī noslēgtie projektēšanas līgumi paredzeja visu gatavu ne vēlāk kā 2022.gadā.
Kāpēc būvprojektu izstrādes kavējumi projektā vispāŗ ir problēma, un kāpēc tas ir tik rūpīgi jāslēpj? Tāpēc, ka te mēs nopietni varam runāt par valsts mantas izšķērdēšanu.
Finansējuma devējs CINEA ir noslēdzis līgumu par aktivitāšu īstenošanu ar Rail Baltica. Līguma priekšpēdējā versija ir pat publicēta Rail Baltica mājaslapā: https://www.railbaltica.org/wp-content/uploads/2020/02/Amendment-2014-EU-TMC-0560-M_Redacted.pdf. Projekti Latvijā ir aprakstīti zem Activity 13, sākot no 19.lpp.
Protams, ka datumi, līdz kādiem finansējuma devējs tos sagaida, visi ir aizkrāsoti (sākot no 37.lpp), bet pašā līgumā var atrast skaidrus datus, ka līgums par finansējuma došanu būvprojektiem ir spēkā tikai līdz 2022.gada 31.12. (punkts 2.2, 2.lpp).
Kopš tā laika šis finansējuma līgums ir grozīts vēlreiz, un Rail Baltica saņēma pagarinājumu līdz 31.12.2024. Grozījumi publiski pieejami nav. Vairāk pagarinājumu nebūs, to Eiropa ir ļoti skaidri pateikusi.
Burtiski tas nozīmē to, ka vai nu 31.12.2024. ir gatavi visi 70+ projekti, vai arī Latvija atmaksā CINEA saņemto finansējumu aptuveni 40 miljonus eiro + virsizdevumus par visiem gadiem kopš 2018. gada.
Tā kā liela daļa šīs naudas jau ir iztērēta un Rail Baltica inženieri saka, ka nebūs gatavi vairāk par 20 projektiem, tad ir skaidrs, ka naudu CINEA nāksies atdot Latvijas valstij. Un, ja valsts vēl joprojām vēlēsies sev dzelzceļu, tad valstij būs arī jāmaksā par jaunu projektu izstrādi no savas kabatas.
Visa šī situācija ir izveidojusies laikā, kamēr Ligita Austrupe ir bijusi Rail Baltica padomē un nav darījusi neko, lai to novērstu. Savukārt tik pamatīgas Rail Baltica neveiksmes būtu Kaspara Briškena politiskais kaps. Tieši tāpēc viņi abi šobrīd dara, ko spēj, lai situāciju noslēptu.
Un pēdējā ziņa - no 5 Rail Baltica valdes locekļiem tikai 2 (abi francūži) savos amatos ir iecelti ar konkursu. Gan Kitija Gruškevica (jau K. Briškena laikā!), gan Marius Narmontas un Marko Kivila ir iecelti "pa draugam" no Ligitas Austrupes vadītās padomes.
Varat droši interesēties par konkursa norisi, publikācijām, piesaistīto rekrutēšanas aģentūru un citiem kandidātiem - nekas no tā neeksistē. Skaistie vārdi par caurspīdību un augstiem standartiem ir vien makaroni ausīm. Salīdziet to ar K. Briškena satraukumu un prasību ierosināt disciplinārlietu par to, ka J. Iesalnieks ir paņemts darbā par juristu Eiropas Dzelzceļa Līnijās...
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
