Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Bļodlaižu varas jaunais oligarhs

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts
29.09.2014.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esošā mazspējnieku vara, kura par savu politisko pamatuzstādījumu sabiedrībai bija pasludinājusi tiesiskumu un atklātību, braši uzņēmās arī „pašaizliedzīgu” cīņu ar oligarhiem, bet rezultātā, paklausīgi izkalpojoties komercbanku lobijam, pati nu ir radījusi jaunu oligarhu ar tādu varu pār sabiedrību un valsti, kāds Latvijā vēl nav bijis!

Komercbankām pieder ne tikai nozīmīga ekonomiskā un finansiālā vara pār mūsu sabiedrību un valsts procesiem, - tās ir arī dominējošās mūsu sabiedrības un valsts varas ekonomiskās domas veidotājas un noteicējas. Ļoti reti masu medijos, valsts pārvaldes institūcijās var iegūt vēl kādu citu alternatīvu viedokli. Vai esat to ievērojuši - parasti tas vienmēr ir kādas bankas ekonomists vai baņķieris, kurš gudri un nosvērti māca mūs, kā pareizi dzīvot, kā valstij attīstīties un risināt problēmas. Šis banku paustais viedoklis medijos gandrīz vienmēr totāli dominē. Un, kā mēs to redzam, tas izdara savu - valsts vara tam paklausīgi seko, ļaujot bankām ērti un netraucēti izrīkoties, kā tām labpatīkas, ar mūsu sabiedrību un valsti.

Kad tās vēlas – tās pārpumpē mūsu ekonomiku ar kredītiem, ļauj ieslīgt mums parādos. Kad tās vēlas – tās „piegriež skrūves”, tādējādi atņemot visu par to naudu pirkto un vēl padarot daudzus par parādu vergiem. Un vienmēr, lai ko tās arī darītu, - tās rīkojas pareizi.

 Mūs tās māca dzīvot atbildīgi, bet pašas šādu atbildību uzņemties negrasās.

Pēc ilgas apspriešanas beidzot ir pieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā, kuri tika aizsākti vēl pirms pāris gadiem, ar mērķi radīt instrumentu, ar kura palīdzību sabiedrībai izrauties no banku radītā nesamērīgā parādu sloga, kas traucē attīstīties, liek cilvēkiem izvēlēties ēnu ekonomikas patvērumu vai vispār doties projām no šīs valsts.

Protams, ka komercbankas bija pret šo iniciatīvu, tāpēc tā arī „uzkārās” varas gaiteņos, un rezultātā ir tikusi pamatīgi izkastrēta (tieši tā!), pakalpīgi ņemot vērā komercbanku vēlmes, pat tās, kuras tika izteiktas, neievērojot Saeimas kārtības rullī noteikto procedūru.

Rezultātā nekāda iecerētā parādu verdzības brīvlaišana Saeimai nav izdevusies. Un, ja nebūtu vēlēšanu tuvuma, tad visdrīzāk nebūtu sanācis arī tas mazumiņš, ko tomēr ir izdevies izcīnīt pretēji komercbanku lobētajam, – tā saucamais „nolikto atslēgu” princips, kas gan darbosies tikai uz nākotni un patiesībā nav nekāds „nolikto atslēgu” princips, jo neparedz šādu iespēju parādniekam - vienkārši „nolikt atslēgas” un atbrīvoties no uzņemtajām kredītsaistībām.

Tas ir izdarāms tikai maksātnespējas procesa ietvaros, kad parādnieku par maksātnespējīgu ir atzinusi tiesa, tātad tam ir nepieciešami objektīvi, nevis tikai subjektīvi (parādnieka griba) faktori, turklāt šādā gadījumā – ejot cauri maksātnespējas procesam - parādnieks šķiras no visas savas mantas, nevis vienkārši „nomet atslēgas” no viena sava īpašuma un aiziet.

Līdz ar to komercbanku paustais sašutums par šiem likuma grozījumiem ir nevietā un ir nekorekts. Šo grozījumu būtība ir vienkārši likt uzņemties bankām to pašu, ko tās tik uzstājīgi māca un liek darīt visai pārējai sabiedrībai – pašiem atbildēt par saviem lēmumiem! šajā gadījumā, bankām izsniedzot kredītus pret ķīlu, likt arī bankām uzņemties atbildību par kredītņēmēja maksātspējas un ķīlas vērtības izvērtējumu.

Jo reāli jau ir tā: lai mēs saņemtu nepieciešamo finansējumu no bankas, teiksim, mājokļa iegādei, bez tā, ka maksājam bankām procentus no aizdevuma summas, lai tās varētu no tiem pelnīt, kamēr esam tām parādā, mēs parasti maksājam arī kredīta komisijas maksu, kas nepieciešama bankai kredīta izvērtēšanai, mēs apmaksājam arī banku izvēlētās ķīlas novērtējuma sagatavošanu, kuru veicam pie tiem bankas noteiktiem ekspertiem, kuru ekspertīzi tā atzinusi par uzticamu, mēs to apdrošinām pie bankas akceptēta apdrošinātāja.

Pēc tā visa būtu tikai taisnīgi un pamatoti, ka arī bankas uzņemtos savu daļu atbildības par to, cik pamatoti un pareizi ir bijusi noteikta parādnieka kredītspēja un bankas noteiktās ķīlas vērtība. Nevis kā līdz šim - uzkraut to pilnībā uz labticīgā kredītņēmēja pleciem, kura kompetence un iespējas adekvāti izvērtēt darījuma pamatotību parasti ir daudzkārt mazākas nekā bankai, tāpēc mēs, paklausīgi apmaksājot visus šos kreditora noteiktos kredīta saņemšanas pasākumus, paļaujamies uz kreditora kompetenci un labticību - ka tas saprot, ko no mums prasa, lai varētu mums piešķirt vajadzīgo finansējumu.

Savukārt kreditoram šie Saeimas pieņemtie likuma grozījumi strādās kā labs drošības ventilis, kas ierobežos tā iespējas ļauties alkatībai taisīt kārtējo kreditēšanas burbuli, nepamatoti uzpumpējot īpašumu cenas, pret kuriem tiek izsniegti kredīti, jo šoreiz kreditoriem pašiem var nākties par to atbildēt – par saviem kredītiem saņemot atpakaļ savus pārvērtētos īpašumus.

Tas, ka tagad bankām nesanāks „ieskapēt” kredītus katram, kuram tās vēlas, jo par to atgūšanu nu arī tām būs jāuzņemas atbildība, ir vērtējams drīzāk pozitīvi, sevišķi jau no to kredītņēmēju puses, kuri tādējādi nenonāks zem tiem nepanesama parādu sloga.

Savukārt bankām tas būs motivējošs instruments, lai beidzot pārskatītu savu tām tik ļoti ērto kreditēšanas politiku, kas līdz šim ir bijusi balstīta uz iespēju veidot fizisku personu parādu verdzību, nevis uz attīstības veicināšanu. Bankām būs vairāk jācenšas kreditēt uzņēmējdarbību, vairāk jārūpējas par tautsaimniecības stabilitāti un attīstību, kas rezultātā uzlabos arī fizisko personu ienākumu līmeni, tādejādi – arī to kredītspēju. Un rezultātā ilgtermiņā no šādām izmaiņām visi būs ieguvēji - gan tautsaimniecība, gan kredītņēmēji, gan arī bankas.

Ir saprotams, ka īslaicīgi, kamēr bankas pārkārtosies no ierastā parādu verdzības principa izmantošanas kredītu izsniegšanā, iemācīsies kvalitatīvāk izvērtēt iespējamos riskus (tas, par ko mēs tām esam maksājuši jau līdz šim), kredīti fiziskām personām var palikt grūtāk pieejami, bet, ņemot vērā banku vēlmi un nepieciešamību pelnīt, tas nebūs ilgi, jo naudai ir jāstrādā, tai ir jābūt apritē, lai  bankai tā nestu labumu, un bankas būs spiestas rūpēties par to, lai šī nauda atgrieztos tautsaimniecībā, bet nu jau veselīgākā veidā, lai stimulētu tās attīstību un kredītspēju, nevis taisot „burbuļus”  un ērtas peļņas iespējas, izmantojot parādu verdzības instrumentu.       

Komercbanku mēģinājums uzspiest sev vēlamo viedokli par šo grozījumu atcelšanu - gan caur lobijiem varas struktūrās, gan masu medijos, gan paziņojot, ka tiks torpedēta „pirmā mājokļa programma” - ir vērtējams kā šantāža.

Un nu jau šantažēta tiek ne tikai sabiedrība, bet arī Valsts prezidents, kam tiks pieprasīts neizsludināt šos likuma grozījumus, un arī valsts augstākā vara - Saeima. Kur vēl tālāk var iet banku oligarhija?

Pilsoniskā sabiedrībā, kurā demokrātijas vērtības nav tikai skaists piesegs visatļautībai un bezatbildībai, gan sabiedrība, gan vara atbilstoši uz to reaģētu, lai šādus pašlabuma uzurpatorus noliktu pie vietas un atsistu tiem jebkādu vēlmi turpmāk lietot šādus instrumentus savu interešu īstenošanai.

Piemēram, valdība varētu aicināt valsts iestādes un uzņēmumus izvērtēt, cik pamatoti un pareizi ir turēt savus līdzekļus un turpināt sadarbību ar bankām, kuras atļaujās šantažēt sabiedrību. Tāpat arī sabiedrības locekļi – atvērt kontus citās bankās un pārvest uz tiem savus naudas līdzekļus un ienākumus, ja „ šantāžistu bankas” nemaina savu nostāju.

Latvijas gadījumā tas ir kļuvis papildus apgrūtināti, jo mums ir ļoti ierobežotas rīcības iespējas - ar sulaiņu iztapību (un iespējams ne tikai tāpēc) līdzšinējās varas turētāji ir jau krietni pacentušies, lai pāris skandināvu bankas mūsu valstī varētu netraucēti dominēt un īstenot savas intereses, īpaši nerēķinoties ar mūsējām: lai atceramies, kā savulaik tika pārdota Latvijas Hipotēku un zemes banka – līdzīgi kā Citadeles bankas pārdošanā izveidojot tādu pārdošanas procedūru un nosacījumus, kas bija pieņemami tikai pāris pircējiem, kuri tādejādi varēja uzspiest savus nosacījumus valdībai, kā rezultātā par šādi veidotu darījumu valstij vajadzēja vēl piemaksāt 25 miljonus latu; kā steigšus tika likvidēta Krājbanka, lai gan izdevīgāk un lētāk to būtu bijis pārņemt un izglābt; kā tika nolemts iznīcināt bankas licenci jaunradāmajai Attīstības finanšu institūcijai – rezultātā nostiprinot skandināvu banku pozīcijas un īpašo stāvokli Latvijas finanšu tirgū.

Un tagad tie paši, kas savulaik virzīja un pieņēma šos lēmumus, nu iestājas pret šiem Maksātnespējas likuma grozījumiem un steidz tagad pārdot arī Citadeles banku.

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! Laikam ar tiem oligarhiem kādam sanāk tāpat?...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...