Birokrātija, ar ko jāsaskaras būvniecības iniciatoram, ir diskriminējoša pret visiem, kuri nav bagāti

Plānoto ģimenes savrupmāju vēlos būvēt materiālo iespēju robežās, tāpēc tā ir paredzēta 60m2 neliela. Ģimenes vajadzību dēļ minētās savrupmājas nodrošināšanai un papildināšanai ir paredzētas palīgēkas – saimniecības ēka (36m2) un pagrabs (40m2).

Būvniecības ieceres dokumentus Ķekavas būvvaldē iesniedzu 02.04.2015. Nesaņemot nekādu atbildi, 15.06.2015 ierados uz pieņemšanu Ķekavas būvvaldē, lai noskaidrotu, kāpēc nav sniegta atbilde, un saņemtu atbildi uz konkrētu jautājumu,- kas ir nepieciešams, lai es varētu sākt mājas būvniecību?

Būvvaldes vadītāja Inese Aizstrauta ļoti pretimnākoši un laipni atbildēja uz visiem jautājumiem un mutvārdos saņēmu atbildi, ka topogrāfijas plāns (ieceres dokumentācijai!) ir nekorekts un nekas nav saskaņots.

Neviens vārds par Ķekavas AN ierobežojumiem netika minēts, kaut jau ieceres dokumentācijā ir redzams, ka paredzētā būvniecība ir pretrunā ar Ķekavas AN 7.2.punktu, kas nosaka, ka palīgizmantošana nevar aizņemt vairāk nekā 30% no galvenās izmantošanas platības.

Publiski pieejamā informācijā par būvniecības iesniegumiem ir redzams, ka atbilde man ir sniegta 31.07.2015. (Mana lieta ir reģistrēta 02.04.2015.) Rakstisku atbildi saņēmis neesmu.

Pēc topogrāfijas sakārtošanas mājas projekta dokumentāciju mēģināju iesniegt atkārtoti, bet atdūros pret jaunu problēmu. Sagatavotais projekts netika pieņemts, jo, kā nosaka Ķekavas AN 7.2. punkts, palīgizmantošana nevar aizņemt vairāk nekā 30% no galvenās izmantošanas platības, un tā nav izmantojama dzīvošanai, ja AN nav noteikts citādi.

Nolēmu mainīt saimniecības ēkas statusu uz savrupmāju un 09.11.2015 Ķekavas domes lietvedībā iesniedzu projektu par divu savrupmāju un pagraba būvniecību. Pēc mēneša saņēmu 26.11.2015 sagatavotu būvniecības atteikumu, jo divas savrupmājas uz savas zemes bez detālplānojuma celt nav paredzēts.

Neredzu pamatojumu detālplānojuma pieprasījumam, jo savu zemi dalīt mazākos zemes gabalos nevēlos. Detālplānojuma izstrāde prasītu vairāku tūkstošu eiro ieguldījumu, un tā izstrādes process aizņemtu vismaz gadu. Manai ģimenei nav lieku līdzekļu un laiks šiem birokrātiskiem pasākumiem. Savukārt topogrāfijā viss jau ir iezīmēts.

Ķekavas būvvaldes attieksmes un neizdarības dēļ zemes gabala topogrāfijas derīguma termiņš drīz beigsies, jo tā ir derīga tikai gadu. Par jaunu zemes gabala topogrāfiju manai ģimenei vēlreiz būs jāmaksā vairāki simti eiro.

11.02.2016 atkal vēršos Ķekavas būvvaldē ar jautājumu, kā risināt šo situāciju, kad man kā zemes īpašniekam uz savas zemes tiek liegta jebkāda būvniecība tāpēc, ka AN nosaka nesamērīgu ierobežojumu attiecībā uz palīgēku būvniecību, ievērojot noteiktos 30% no galvenās izmantošanas platības.

Šajā reizē attieksme pieņemšanā ir mainījusies. Inese Aizstrauta un viņas kolēģis Aldis Mikanovskis (kurš pats nolemj iejaukties sarunā) ieņem pozīciju, ka nav skaidrs, par ko runāju, jo neesot iesniegts projekts.

Sarunas nobeigumā vienojos, ka arhitekts atnesīs projektu un pa lielam problēma manas būvniecības iecerē ir faktā, ka dzīvojamā savrupmāja ir paredzēta tikai 60m2. Ja vēlos vēl būvēt iecerēto saimniecības ēku un pagrabu, tad attiecīgi māja jābūvē tik liela, lai palīgizmantošana nepārsniedz 30% . Tas nozīmē, ka man pret manu gribu jābūvē vismaz četras reizes (!) lielāka savrupmāja tikai tāpēc, ka to nosaka šis absurdais likums.

Un lielāka mājas būvniecība tik un tā nebūs risinājums, jo nepieciešamības gadījumā garāžu, malkas šķūni, siltumnīcu, kā arī bērnu rotaļu laukumu ierobežojošie Ķekavas AN būvēt vairs neļaus. Intereses pēc parēķināju – ja palīgbūvēm (palīgizmantošanai) kopā nepieciešami 150 m2, tad mājas apbūves laukumam ir jābūt vismaz aptuveni 500 m2 lielam!

Kā man norādīja Ķekavas būvvaldes arhitekts Aldis Mikanovskis, no savas paredzētās 60 m2 savrupmājas platības 30% (tie ir aptuveni 18m2) es drīkstu atvēlēt palīgizmantošanai.

Šeit uzreiz varu norādīt, ka AN 83.3.2. punkts nosaka, ka palīgizmantošana ir:

a)piebraucamie ceļi, gājēju ceļi, laukumi; (kas ir laukumi?)

b)inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti;

c)apstādījumi, bērnu rotaļu laukumi;

d)saimniecības ēkas, palīgēkas;

e)telpas individuālā darba vajadzībām.;

f)dzīvoklis.

Faktiski sanāk, ka jau ar piebraucamo ceļu vien vismaz divdesmit reizes esmu pārsniedzis AN atļauto palīgizmantošanu. Baidos pat rēķināt, cik esmu vēl pārsniedzis savas zemes palīgizmantošanas funkcijas ar gājēju ceļiem, laukumiem un apstādījumiem.

15.02.2016 atkārtoti ierados Ķekavas būvvaldē kopā ar arhitektu un sagatavoto projekta ģenerālplāna skici. Saruna ar Inesi Aizstrautu un Aldi Mikanovski (kurš kā parasti iejaucas sarunā) nesokas, jo abu personu attieksme ir iedomīga un noraidoša. Nekas nav pareizi, arhitekti neko nemāk, un man ir jāievēro likums, kurš, manuprāt, ir diskriminējošs.

Nezinu, kā tālāk dzīvot, jo šobrīd ar ģimeni dzīvoju pagaidu būvē – ziemas apstākļiem pielāgotā dārza mājiņā. Esam topošā daudzbērnu ģimene. Mums ir maza meita un vasarā gaidāmi dvīņi.

Nežēlojos par apstākļiem un nevienam neko neprasu. Viss, ko es vēlos, ir nodrošināt cilvēku cienīgus apstākļus savai ģimenei. Man ir zeme, man ir vēlme attīstīties, bet esmu aplikts ar pienākumiem un ierobežojumiem.

Kā piemēru varu minēt, to, ka pat drāšu žogu savam īpašumam likt es nedrīkstu, jo tā būtu patvaļīga būvniecība. Būvatļauju es nevaru saņemt, jo iecerētā savrupmāja man nav pietiekoši liela, lai varētu atļauties palīgbūves ģimenes vajadzībām. Savukārt būvniecību sākt ar palīgbūvēm es arī nevaru, jo savrupmājas būvniecība ir primārā. Lielu māju es nevaru un arī nevēlos atļauties, jo nav tādas nepieciešamības. Zeme man ierobežojumus neuzliek, jo ir gana liela (1.38ha).

Ir skaudri noskatīties, ka ļoti daudzi cilvēki dzīvo pagaidu būvēs tikai tāpēc, ka ar mūsu ienākumu līmeni nav iespējams izpildīt visus būvniecības noteikumus un tāpēc jāpielāgojas dzīvošanai necienīgos apstākļos. Birokrātija, ar kuru jāsaskaras būvniecības ieceres iniciatoram, ir nesamērīga un diskriminējoša attiecībā pret visiem, kuri nav bagāti.

Novērtē šo rakstu: