Bijušā finanšu policista lieta rāda: ja prokuratūra būtu gribējusi, „oligarhu lietai” būtu rezultāts
Pietiek lasītājs02.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nosūtu publicēšanai savā būtībā ļoti nozīmīgu dokumentu – spriedumu bijušā finanšu policista Alvja Pīlāga krimināllietā: tas stājies spēkā daļā par kukuli un faktiski nozīmē, ka tiesa ar likuma spēku tagad ir legalizējusi provokāciju – jebkura persona var doties uz KNAB un atstāsta veidā sniegt pārstāstu iepriekš notikušai vai pat iedomātai sarunai, bez kāda sarunas ieraksta, un ar to pietiek, lai uz šī pamata varētu tikt realizēta operatīvā izstrāde. Savukārt citiem nozīmīgāk varētu šķist tas, ka šī lieta uzskatāmi rāda – ja vien prokuratūrai ir vēlme un motivācija, tā „oligarhu lietai” līdzīgas lietas ir spējusi ļoti labi dabūt līdz notiesājošam spriedumam.
Tas nozīmē, ka ne no viena LR operatīvās darbības subjekta turpmāk nevajadzētu būt atteikumam uzsākt operatīvās izstrādes uz jebkuru privātpersonas iesniegumu. Ja kādai personai atteiks, tad tā taču var droši atsaukties uz Augstākās tiesas spriedumu Pīlāga krimināllietā Nr.16870002408 - jo tur ir pateikts, ka var provocēt valsts amatpersonu, jo tas ir attaisnojams sabiedrības interesēs (sprieduma 46.3.-46.5.p.).
Tātad – ikviens iedzīvotājs var doties uz KNAB, SAB, DP, VID, VP un ziņot, ziņot, ziņot par visu un jebko, lai visās lietās taisa operatīvos eksperimentus, provokācijas pret valsts amatpersonām, jo sabiedrības intereses ir svarīgākas par visu. Tagad tam ir likuma spēks, - lai nu iedzīvotāji izmanto šo iedibināto praksi atteikumus uzsākt operatīvo darbību pārsūdzēt personīgi ģenerālprokuroram, atsaucoties uz krimināllietas nr.16870002408 galīgo spriedumu daļā par kukuļņemšanu.
Šīs sekas lieliski apjēdz arī pati Augstākā tiesa: tā kategoriski norobežojas no šī sprieduma publikācijas judikatūras datu bāzē par 2017.g. un grib norobežoties no jebkādiem komentāriem. Cik neoficiāli zināms, sprieduma taisīšanas gaitā ir bijis divu tiesnešu aktīvs strīds: Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnese A.Branta gribēja norādīt uz provokācijas nepieļaujamību un attaisnot, bet P.Dzalbe pēc SAB lūguma no ārpuses uzspieda notiesājošo spriedumu.
Turklāt šai lietai var saskatīt interesantu saistību ar oligarhu sarunu lietu: atšķirībā no oligarhu lietas tā pati LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa (virsprokurors M.Adlers), kur strādā gan M.Leja, gan V.Jirgena, uzskatīja, ka var saukt A. Pīlāgu pie kriminālatbildības 2010.gadā par savstarpējām sarunām (operatīvi ierakstītas), apsūdzībā pat uzrādot, ka viņš "klusējot piekrita", sniedza intelektuālu atbalstu padomu veidā, utt., neskatoties uz lingvistisko ekspertīzi, kur bija secināts, ka sarunas par nodokļu nemaksāšanu A. Pīlāgam ar provokatoru V.Vinku vispār nav pat bijušas.
Notiesājošs tiesas spriedums tapa, pateicoties apsūdzības liecinieka V.Vinka liecībām, kuras no 2012.gada nebija iespējams pārbaudīt tiesā, jo V.Vinks neieradās uz tiesu un liecības tika nolasītas, - taču ar to izrādījās pietiekami, jo „tiesībsargāšanas” sistēma visās tiesu instancēs pavadīja A. Pīlāgu un izdarīja spiedienu uz tiesu, lai atzītu par vainīgu.
Bija gan vēl arī cita krimināllieta Nr.15830105809, kas pret aizdomās turēto V.Vinku tika ierosināta 04.06.2009.pēc KL 195.p.3.d., 218.p.3.d. (organizēta grupa, lielie apmērā, nodokļi, legalizācija, desmitiem miljonu latu, nauda atdota atmazgātājiem atpakaļ), - taču šī lieta joprojām pasīvā stāvoklī atrodas VID FPP, kur gaida noilgumu.
Savukārt prokurore V. Jirgena par it kā izteiktajiem draudiem pret V.Vinku 07.05.2017.izdalīja lietu no kriminālprocesa nr.16870002408 ar nr.12-812001210, - un arī šī lieta gaida savu noilgumu bez jebkādām aktīvām procesuālām darbībām.
Rezumē - tā pati KNAB, prokuratūra, VID sistēma darīja visu iespējamo, lai skandāls ar V.Vinku 2009.gadā nekur masu medijos neparādītos, izņemot - Baltic Screen parādījās ar rakstu NRA 2009.gada jūlijā.
Ģenerālprokuratūrai un KNAB nebija izdevīgi, ka naudas atmazgātājs V.Vinks parādītos sabiedrībai kā KNAB aģents (Jura Juraša un Andžeja Kļaviņa laikā, kad Juta Strīķe bija tiešā priekšniece), kas atmazgāja naudu, kamēr strādāja par aģentu.
Tāpēc arī visas provokācijas ar V.Vinka dalību tika padarītas kā it kā nebijušas, lielās arestētās naudas pa kluso tika atgrieztas atpakaļ, ieturot "valsts blēžiem" lielus komisijas procentus utt.
Kādas šajā lietā paralēles ar „oligarhu lietu”?
1) Pat par personu savstarpējām sarunām, kad vispār nekādas reālas darbības realitātē nav pat veiktas, cilvēku var apsūdzēt un sodīt, - protams, ja „iestādēm” ir tāda vēlēšanās. Tāda prakse tagad ir izveidojusies ar A. Pīlāga lietu, to darīja tā paša prokurora M.Lejas kolēģe V.Jirgena no Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas.
2) Ģenerālprokuratūra 2009. - 2010.gadā A. Pīlāga lietā uzskatīja, ka personu sarunas ir pietiekams iemesls, lai cilvēku varētu saukt pie kriminālatbildības, savukārt „oligarhu lietā”, kā redzams, ir bijusi pilnīgi citās domās, pie kurām turas vēl joprojām...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
