„Bezkompromisa tiesiskuma” Bordāns ir gandrīz prom, bet nelāgā smaka palikusi un paliks vēl ilgu laiku

Tieslietu ministrija šā gada 3. novembrī publiskai apspriedei Valsts kancelejā iesniegusi likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" (22-TA-3178), kas paredz ieviest virkni grozījumu esošajā sodu izpildes sistēmā. Likumprojekts paredz grozījumus, bet ne uzlabojumus. Gluži pretēji. No likumprojekta anotācijas izriet, ka "ar plānotajiem grozījumiem noteikti netiks pasliktināts notiesāto tiesību apjoms". Tomēr tas nebūt neizriet no pašiem grozījumiem.

No 2023. gada 1. aprīļa projekts paredz daļēji slēgto cietumu likvidēšanu un pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu - slēgto un atklāto cietumu.

Likumprojekts paredz, ka "slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē: 1) sodu uzsāk izciest par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem notiesātas pilngadīgas personas”.

Kā liecina Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2021. gada publiskajā pārskatā ietvertā statistika, notiesātie, kuri tika notiesāti ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bija 3,3% no kopējā ieslodzīto skaita. Tomēr būtiski atzīmēt, ka šāds brīvības atņemšanas termiņš (līdz 6 mēnešiem) ir bijis piespriests par mazāk smagu noziegumu izdarīšanu, nevis par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu.

No minētā ir secināms, ka šāds grozījums ar realitātē nesasniedzamiem nosacījumiem ir fikcija un nekas vairāk. Formāli arī par sevišķi smagu noziegumu ir iespējams tikt pie soda līdz sešiem mēnešiem. Tomēr realitāte (piespriesto sodu statistika) rāda, ka tā nenotiek.

Tāpat no likumprojekta izriet, ka "atklātajā cietumā sodu: 2) uzsāk izciest notiesātie par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem”.

Šāds regulējums (prima facie) sākotnēji izskatās skaisti. Tomēr arī šeit ir saskatāma fikcija un tikai. Ieslodzījuma vietu pārvalde uz 2021. gada 31. decembri ir norādījusi 16,38% no kopēja ieslodzīto skaita, notiesātos, kuri notiesāti ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem. Varētu likties, ka veseli 16% no ieslodzīto kopskaita potenciāli varētu uzreiz nonākt atklātajā cietumā.

Taču jānorāda, ka tālredzīgais "bezkompromisa tiesiskuma" ieviesējs visu ir paredzējis. Svarīgs izsijāšanas kritērijs konkrētajā gadījumā ir kvalificējošā pazīme "aiz neuzmanības". Līdz ar ko no 16%, kuri varētu uzreiz uzsākt sodu atklātajā cietumā, tas sanāks uz vienas neveiksmīga frēzētāja rokas pirkstiem saskaitāmam personu lokam.

Turklāt lielākā daļa ieslodzīto, kuriem piespriests brīvības atņemšanas sods līdz 3 gadiem, tas ticis piespriests par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, turklāt nevis "aiz neuzmanības", bet ar īpašu uzmanību, t.i. tīši un ar iepriekšēju nodomu.

Rezumējot varam secināt, ka tieslietu ministrs ir pacenties sagrozīt likumu tā, lai kādam tiešām liktos, ka būs labāk vai vismaz savādāk. Realitātē atklātajos cietumos (un tādu ir 3!!!, 1 cietums un 2 cietumos atklāto cietumu nodaļas) atradīsies labākajā gadījumā tikpat ieslodzīto, cik šobrīd - 54! Un tik tiešām šāda tiesiskuma formula neparedz kompromisus - likums tiek sagrozīts ar mērķi stiprināt "tiesisko stabilitāti un noteiktību", t.i. lai iedibinātā kārtība nemainītos nekad.

Gatavojoties jauno grozījumu ieviešanai, cietumu administrācijas jau laikus sākušas piestrādāt pie tā, lai ieslodzīto skaits, kuri potenciāli varētu tikt pārvietoti no slēgta cietuma uz atklāto cietumu, paliktu nemainīgs - bilance neitrāla. Tiek aktīvāk "piedomāti" pārkāpumi ieslodzītajiem nolūkā "piebremzēt" notiesāto virzību soda progresīvās izpildes ietvaros. Ir pamats uzskatīt, ka šāda tendence tikai pieaugs.

Novērtē šo rakstu: