Iesaki rakstu: 
Kustība “Par!” lēmusi turpināt darbu Rīgas domes vadībā, īstenojot 2020. gadā iesāktās pārmaiņas rīdziniekiem. Mēs turpināsim izglītībā iesākto, uzlabojot skolēnu zemās sekmes centralizētajos eksāmenos, piesaistot jaunus skolotājus un mazinot bērnudārzu rindas, kā arī attīstot kvalitatīvu, iekļaujošu pilsētvidi Rīgā.
Šobrīd, mēs, Kustība “Par!”, esam nonākuši nozīmīgās krustcelēs. Kā jau ierasts politikā, neviena no izvēlēm nav viegla. Mēs kopš 3.jūlija, kad atkāpās M. Staķis, līdz šai dienai esam darījuši visu iespējamo, lai esošo Pārmaiņu koalīciju saglabātu.
Kustība “Par!” kopš 3.jūlija ir uzstājusi un piedāvājusi risinājumus Pārmaiņu koalīcijas saglābšanai gan „Par!/Progresīvie” frakcijā, gan savstarpējās domes frakciju sarunās, gan partiju valžu līmenī, gan tiekoties ar partiju vadītājiem. Diemžēl tas nav izdevies, jo, iespējams, griba turpināt strādāt nav bijusi lielāka par vēlmi gatavoties 2025. gada pašvaldību vēlēšanām.
Mēs izjūtam atbildību rīdzinieku priekšā gan par N. Ušakova atcelšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata, gan par jaunas politikas ieviešanu Rīgas domē, gan par Mārtiņa Staķa izvirzīšanu Rīgas mēra amatam, gan par viņa atkāpšanos, gan arī par turpmāko darbu Rīgas domē. Tāpēc tiem, kuri pārmaiņas iesākuši, no tām nav jābēg, bet tās jāpabeidz.
Mēs redzam, ka šajā sasaukumā ir nepieciešama mūsu partijas pieredze un kompetence, un spēja izdarīt darbus līdz galam. Mēs nevaram pamest savas atbildības jomas. Rīgas skolas nevar palikt novārtā, un tā ir mūsu prioritāte Rīgā. Ir jāpanāk lielākas investīcijas skolu modernizācijai, veiksmīgi jāpāriet uz vienotām skolām latviešu valodā, atbalstot skolotājus un skolēnus arī latviešu valodas apguvē.
Ir jāturpina iesāktais pilsētvides attīstībā – veidojot Uzvaras parku par miera un brīvības ostu rīdziniekiem; jāizveido jaunas sabiedriskā transporta pieturas ar jumtiņiem visā Rīgā; jāturpina pilsētas apzaļumošana, iestādot vismaz 500 kokus gadā; kā arī jārestaurē spēļu laukumi pilsētā un jāuzsāk vides pieejamības labiekārtojumi Vecrīgā.
Darbs pašvaldībā nav ideoloģisko domu cīņa. Kopš 2020. gada atšķirības ar Nacionālo apvienību nav bijušas šķērslis sadarbībai ne „Progresīvajiem”, ne Kustībai “Par!”. Protams, mūs dara bažīgus „Gods kalpot Rīgai” un „Latvijas attīstībai” iekļaušana V. Ķirša vairākumā līdzīgi kā Zaļo un Zemnieku savienības darbība valdībā kopā ar „Progresīvajiem”. Tomēr esam pārliecināti, ka mūsu pieredze ļaus novērst korupcijas un nesaimnieciskuma riskus pašvaldībā. Tikai esot koalīcijā, mums būs iespēja jēgpilni un kvalitatīvi pārraudzīt tur notiekošo.
Izvēle nav bijusi vienkārša – turpināt strādāt un tikt kritizētiem vai nestrādāt un kritizēt citus. Mēs turpināsim strādāt un ļoti ceram, ka mūsu līdzšinējie sabiedrotie „Progresīvie” turpinās atbalstīt mūsu kopīgi iesākto.
Šobrīd mēs izvēlamies strādāt, nevis atteikties no atbildības un pamest iesākto pusratā.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
