Bemhens paklusām aizgājis pensijā, bet pamest ienesīgo „Rīgas satiksmes” vadīšanu netaisās
PIETIEK11.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenās Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, kura vadītajā uzņēmumā šodien jau kārtējo reizi viesojās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, pērn ir paklusām aizgājis pensijā un pašlaik vienlaikus saņem gan iespaidīgo algu, gan arī pensiju. Tikai pēc sāktā kriminālprocesa par iespējamo korupciju autobusu Solaris iepirkumā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien Bemhenu atstādinājis no amata "vismaz uz izmeklēšanas laiku".
Kā rāda Bemhena amatpersonas deklarācija, tieši pērn viņš ir devies pensijā, taču vienīgais, ko šis fakts mainījis, ir Rīgas satiksmes vadītāja oficiālie ienākumi, - tie pērn jau atkal nozīmīgi pieauguši, viņam reizē ar algu saņemot arī 5907 eiro lielu pensiju.
Par cik mēnešiem pensija saņemta, nav zināms, taču, pēc visa spriežot, Bemhena ikmēneša pensija būs iespaidīga, - viņa oficiālais atalgojums pirms nodokļu nomaksas pērn ir bijis 65 972 eiro. Kopā ar pabalstu un pensiju Bemhens pērn oficiāli saņēmis vidēji gandrīz 6200 eiro mēnesī.
Tiesa, 2016. gadā Bemhens atalgojumā bija saņēmis vēl vairāk – 71 725 eiro. Tas skaidrojams ar to, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Ušakovs, pildot pašvaldības SIA Rīgas satiksme dalībnieku sapulces funkcijas, 2016. gadā bija ne tikai ar apšaubāmu pamatojumu ievērojami palielinājis par nesaimnieciskumu bieži kritizētā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Bemhena algu, bet vēl arī piešķīris viņam 9180 eiro prēmiju par „darbības rezultātiem”.
„Prēmijas izmaksa apstiprināta 2016.gada 24.maija Rīgas satiksmes dalībnieku sapulcē par vidēja termiņa darbības stratēģijas izpildi un darbības rezultātiem. Bruto prēmijas apmērs 9 180 eiro,” apliecināja Rīgas satiksmes pārstāve Baiba Bartaševiča.
Ar „dalībnieku sapulci” šajā gadījumā ir jāsaprot Rīgas domes priekšsēdētājs Ušakovs, kurš oficiāli ir uzņēmuma kapitāla daļu turētāja pārstāvis. Tas nozīmē, ka faktiski Ušakovs šādus lēmumus pieņem vienpersoniski, pats sapulcējoties un apspriežoties pats ar sevi.
Kā Pietiek jau informējis, oficiāli Rīgas pašvaldība to, kas un ar kādiem tieši apsvērumiem Bemhena atalgojumu palielinājis tā, ka tas no 48 564 eiro 2015. gadā pieauga līdz 71 725 eiro 2016. gadā, pamato ar Laimdotas Straujumas vadītās valdības pieņemtiem noteikumiem:
„Saskaņā ar Ministru kabineta 22.12.2015. noteikumu Nr. 791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” (turpmāk – Noteikumi) 13.2.apakšpunktu dalībnieku sapulce līdz 01.06.2016. nosaka (pārskata) mēneša atlīdzības apmēru tām amatpersonām, kuras ievēlētas amatā līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai, nodrošinot, ka attiecīgajai amatpersonai mēneša atlīdzības apmēra palielinājums nepārsniedz 25% salīdzinājumā ar mēneša atlīdzības apmēru, kāds amatpersonai noteikts līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai.
Ņemot vērā, ka RP SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs amatā bija ievēlēts līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai, dalībnieku sapulcei bija pienākums pārskatīt mēneša atlīdzību atbilstoši Noteikumiem.
2015.gadā valdes priekšsēdētājam L. Bemhenam mēneša atlīdzība bija noteikta 4 590 euro apmērā. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Noteikumiem mēneša atlīdzības palielinājums 2016. gadā nedrīkstēja pārsniegt 25%, kā arī izvērtējot Noteikumu 9. punktā noteiktos kritērijus, RP SIA Rīgas satiksme 24.05.2016. kārtējā dalībnieku sapulce nolēma noteikt RP SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājam L.Bemhenam mēneša atlīdzību 5 737 euro.
Neskatoties uz to, ka lielu daļu no RP SIA Rīgas satiksme ieņēmumiem veido publiskie finanšu resursi, jāņem vērā, ka visi RP SIA Rīgas satiksme darbības rādītāji (bilances kopsumma, neto apgrozījums un vidējais darbinieku skaits) vairākas reizes pārsniedz lielas kapitālsabiedrības kritēriju vērtības saskaņā ar Noteikumiem un RP SIA Rīgas satiksme atbilstoši Rīgas pilsētas pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem un RP SIA Rīgas satiksme stratēģijai ir uzsākusi un nākamajos gados turpinās Rīgas pilsētai stratēģiski svarīgu sabiedriskā transporta attīstības projektu īstenošanu.
Saskaņā ar 27.12.2016. RP SIA Rīgas satiksme ārkārtas dalībnieku sapulces lēmumu RP SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs L.Bemhens no 01.01.2017. ievēlēts valdes priekšsēdētāja amatā uz jaunu pilnvaru termiņu, saglabājot viņam atlīdzību 2016.gadā noteiktajā apmērā.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
