Belēviča un "grīdas biedrenes" brauciens uz Turkmenistānu nodokļu maksātājiem izmaksājis tikai 330 eiro
PIETIEK07.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministra Gunta Belēviča un viņa biroja vadītājas un vienlaikus arī "grīdas biedrenes" Ingas Štāles izglītojoši eksotiskais brauciens uz Turkmenistānu Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksājis "tikai" 330 eiro, jo ceļu un viesnīcu abiem apmaksājusi Turkmenistāna, - šādu informāciju pēc oficiāla pieprasījuma sniegusi Veselības ministrija.
Kā liecina Belēviča ziņojums par komandējumu uz Turkmenistānas galvaspilsētu Ašgabatu no 19. līdz 23. jūlijam, ko Pietiek jau publicēja, viņš kopā ar Štāli turp bija devies, lai piedalītos starptautiskās medicīnas forumā A Vision for a Healthier Future: Building on our achievements, uzsverot veselīga dzīvesveida lomu sabiedrības ilgtspējīgas labklājības radīšanā un nodrošināšanā un tur stāstītu par "satraucošajiem statistikas rādītājiem par bērnu un pieaugušo aptaukošanos Eiropas reģionā".
Pēc oficiāla pieprasījuma sniegtā Veselības ministrijas informācija liecina, ka atšķirībā no iepriekšējā ministra un viņa "grīdas biedrenes" kopējā komandējuma uz Kosovu šis eksotiskais brauciens Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksājis salīdzinoši lēti: ministrs un viņa biroja vadītāja ir pieņēmuši Turkmenistānas dāvanu - apmaksātu viesnīcu un ceļa izdevumus.
Līdz ar to, kā skaidro ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, Belēviča un Štāles brauciens Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksājis tikai abu saņemto dienas naudu (attiecīgi 174 un 145 eiro), kā arī apdrošināšanas maksu (kopā 11 eiro).
Belēvičs braucienu uz Turkmenistānu, kā skaidro Veselības ministrija, ir saskaņojis ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, savukārt par to, lai ministram līdzi dotos arī viņa "grīdas biedrene", parūpējusies Belēvičam padotā ministrijas valsts sekretāre Zvidriņa.
Zvidriņa skaidro, ka Štāle "dalībai šajā pasākumā deleģēta", lai "atzīmētu svarīgākos diskusiju rezultātus un sniegtu informāciju Veselības ministrijas darbiniekiem, kas ikdienā nodarbojas ar veselības politikas īstenošanas jautājumiem, par forumā gūtajām idejām un secinājumiem, kā ari izmantotu informāciju turpmākajā Veselības ministrijas darbā.
Štālei, spriežot pēc viņas komandējuma atskaites, īpaši nozīmīgs šķitis viņas "grīdas biedra" akcentētais, ka "veselībai nozīmīgu lēmumu pieņemšana ir iespējama tikai valdībai strādājot pēc principa „veselība visās politikās" jeb paredzot arī citu nozaru iesaistīšanu un atbildību veselības jautājumu risināšanā".
"Ņemot vērā medicīnas forumā diskutēto par veselības uzlabošanas iespējām Eiropā un citu valstu pieredzi šajā sakarībā, iepazīstināju Veselības ministrijas darbiniekus, kas ikdienā nodarbojās ar veselības politikas īstenošanas jautājumiem, ar forumā gūtajām idejām un secinājumiem, kā arī informācija tiks izmantota turpmākajā Veselības ministrijas darbā," - šādi savukārt Štāle atskaitē informējusi par saviem "priekšlikumiem par gūto iemaņu vai pieredzes popularizēšanas veidiem un izmantošanu".
Nekas sīkāks par to, kā tieši iespaidi, kas gūti, kopā ar neoficiālo dzīvesbiedru dodoties eksotiskajā braucienā, palīdzēs Veselības ministrijas darbā, Štāles atskaitē gan nav minēts.
Kā zināms, šī nav pirmā reize, kad Belēvičs ar savu "grīdas biedreni" dodas romantiskā komandējumā, ko pilnā apmērā vai daļēji apmaksā Latvijas nodokļu maksātāji. 1789 eiro un 49 centi - šādu summu no nodokļu maksātāju kabatas prasīja Belēviča un Štāles komandējums uz Kosovas galvaspilsētu Prištinu uzreiz pēc Jāņiem, kurā tāpat lietderīgais tika apvienots ar patīkamo.
Štāle jau vairākus mēnešus ir zināma kā ne tikai ministra biroja vadītāja, bet arī 41 gadu veca sieviete, ar kuru Belēvičs kopā mitinās par 983 tūkstošiem eiro iegādātā dzīvoklī Ķīpsalā un par kuru viņš dzeltenajai presei saka: "Mums ir palienēts galds, un mēs guļam uz grīdas."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
