Beidzot kādam bija svarīgi uzklausīt arī manu viedokli: Bunkus slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Uļmana pirmā intervija

- Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

- Nē, es nepiekrītu apsūdzībai, man nav nekāda sakara ar šī vai cita nozieguma izdarīšanu. Man nebija un nevarēja būt motīva ko tādu darīt, turklāt visas problēmas es vienmēr risinu, izmantojot juridiskos instrumentus, nekad neesmu bijis sliecies uz pretlikumīgām darbībām, un nekādas apsūdzības man nekad iepriekš nav izteiktas. Mani advokāti tiesā noregulēja konkrētu strīdu, Augstākā tiesa atzina manu advokātu argumentu pamatotību un lika Bunkus kungam man atdot viņa nelikumīgi iegūto naudu. Tas ir pretrunā ar loģiku un veselo saprātu - pēc tam pasūtīt cilvēka slepkavību un padarīt neiespējamu nelikumīgi atsavināto līdzekļu atgūšanu. Absurds.

- Jūs esat apcietinājumā vairāk nekā gadu. Sakiet, lūdzu, vai jums bija iespēja sekot līdzi policijas un prokuratūras publiski sniegtajai informācijai par šo lietu, no kuras izriet, ka viņiem nav šaubu par jūsu un Aleksandra Babenko vainu Mārtiņa Bunkus slepkavības pasūtīšanā? Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā - vai tas nozīmē, ka faktiski esat notiesāts jau pirms tiesas, vai ko citu?

- Jā, tiešām, šķiet, ka policijas un prokuratūras pārstāvji nolēma ignorēt visiem zināmo nevainīguma prezumpcijas principu un to, ka pirms tiesas sprieduma nevienai amatpersonai nav tiesību apgalvot, ka esmu izdarījis noziegumu. Neskatoties uz to, ka publiski nekas nav zināms konkrēti par pierādījumiem, to esamību vai neesamību, sabiedriskā doma ir izveidota - vaina ir pierādīta, vainīgie ir noskaidroti un ir jānotiesā. Policijas un prokuratūras pārstāvju rīcība ir bijusi vērsta uz to, lai lietas izskatīšana būtu tikai formāla un lai tiesa neuzdrīkstētos iet pret straumi - pret sabiedrisko domu. Cita viedokļa nemaz nevar būt, tam nav vietas medijos, tiek publicēti tikai viedokļi, kas atbalsta izmeklēšanas iestāžu versiju. Protams, šī situācija diemžēl nav unikāla, taču šajā gadījumā ir saskatāma apzināta konstat;eto faktu sagrozīšana. Jā, visu, kas notiek, var uzskatīt par spiedienu uz tiesu.

- Jūsu drošības līdzeklis - apcietinājums – ir ticis pagarināts atkal un atkal. Un tas nemainās.

- Kā zināms, drošības līdzekļa piemērošanas mērķis ir garantēt netraucētu izmeklēšanu. Taču manā gadījumā policijas un prokuratūras pārstāvji publiski paziņoja, ka viss ir izmeklēts, viss noskaidrots un, viņuprāt, pierādījumi ir nostiprināti. Tad kā es varu ietekmēt izmeklēšanu, kas jau ir pabeigta un tiesas process ir sākts? Lai gan pašlaik nav likumīga pamata, izmeklēšanas tiesnesis man vēlreiz pagarināja apcietinājumu. Tiesībsargs šādas darbības atzina par prettiesiskām un norādīja, ka pret mani ir pieļauti Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumi un pieeja drošības līdzekļa - apcietinājuma pagarināšanai bija formāla.

- Bet vai, jūsuprāt, bija kāds iemesls pieprasīt apcietināšanu?

- Jau no aizturēšanas brīža es un mani advokāti prasījām uzrādīt materiālus, uz kuru pamata tika iesniegts lūgums tiesai par manis apcietināšanu. Šajā sakarā tika iesniegts liels skaits lūgumrakstu un sūdzību. Tā ir klaja manu tiesību neievērošana, un šajā sakarā es iesniedzu sūdzību tiesībsargam Jurim Jansonam. 19.aprīlī es saņēmu parakstītu atzinumu, kurā melns uz balta rakstīts, ka „apskatāmajā kriminālprocesā, lai gan tiesa veica regulāru kontroli pār apcietinājuma turpmāku piemērošanu, tika pieļauts, ka apcietinātajam un aizstāvībai ilgstoši tiek liegta iespēja saņemt informāciju un atspēkot minētā drošības līdzekļa ierosināšanas pamatu”. Protams, es jau esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par šādu klaju likuma prasības neievērošanu un nešaubos, ka saņemšu pozitīvu lēmumu. Taču prokuratūrai diemžēl ir cita pieeja. Piemēram, ģenerālprokurors Juris Stukāns jau skaidri pateicis: „Es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks, jo viņiem jāmaksā kompensācija, ka ir pārkāptas viņu tiesības, ko konstatē Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet tās kompensācijas nav tik lielas" Izklausās kā acīmredzama „grēku atlaišana” par cilvēktiesību pārkāpumiem.

- Vai laikā, kas pagājis kopš aizturēšanas, jūs esat pratināts, aicināts sniegt liecības, lai noskaidrotu, vai jūsu rīcībā ir informācija, kas varētu palīdzēt izmeklēšanai, lai jūs izteiktu viedokli par izmeklēšanas versiju?

- No aizturēšanas brīža sadarbojos ar izmeklēšanu, atbildēju uz visiem man uzdotajiem jautājumiem, turklāt, tā kā ilgu laiku nebiju pratināts, pēc savas iniciatīvas sniedzu rakstiskas liecības par pret mani izteiktajām aizdomām. Šajā sakarā jāatzīmē, ka man tā arī nav izvirzīta apsūdzība ar konkrētiem faktiem un datumiem, viss ir ļoti aptuvens, nekādas konkrētības attiecībā uz mani nav, kas likumsakarīgi apgrūtina manu aizstāvību. Sakiet, lūdzu, - kā jūs varat norādīt uz savu alibi, ja jums nepasaka - kad un kur, pēc izmeklēšanas datiem, jūs esat veicis pretlikumīgas darbības? Savukārt es savās liecībās izsmeļoši norādīju uz manu kriminālatbildību izslēdzošiem faktiem. Galvenais šajā situācijā ir motīva trūkums. Man nebija un nevarēja būt nekādas personiskas nepatikas – kā minēts apsūdzībā – pret Bunkus kungu. Mani juristi nodarbojās ar civiltiesisko attiecību kārtošanu, un viņi panāca pozitīvu Augstākās tiesas nolēmumu. Ir pretrunā ne tikai loģikai, bet arī veselajam saprātam pēc tam apgalvot, ka esmu veicinājis šī nozieguma izdarīšanu. Šīs slepkavības rezultātā es tikai cietu zaudējumus - Bunkus kunga nelikumīgi saņemtos vairāk nekā 300 000 eiro, kuru atgūšana līdz ar slepkavību kļuva neiespējama.

- Jūs sadarbojaties ar izmeklēšanu, jūs to nekavējat un neveicat pretdarbību, bet joprojām tiekat turēts apcietinājumā. Kā jūs to izskaidrojat?

- Iespējams, kāds ir ieinteresēts, lai es nenodarbojos ar biznesu, bet sēžu drošā vietā un netraucēju iznīcināt savu biznesu un pārņemt to. Ir acīmredzams, ka manam biznesam būtisku triecienu deva manas reputācijas graušana un pret mani vērstā kampaņa, kas tika izvērsta medijos un tika pastiprināta katras tiesas priekšā, kurā tika izlemts jautājums par mana drošības līdzekļa pagarināšanu. Nemaz nerunājot par to, ka tika arestēta visa mana manta, arī kapitāla daļas uzņēmumos - protams, tas negatīvi ietekmēja uzņēmumu saimniecisko darbību.

- Vai jums ir versija, kāpēc tas notiek?

- Man ir grūti komentēt notiekošo, varu tikai izteikt pieņēmumu, ka kāds apzināti virza izmeklēšanu pa nepareizo ceļu, lai palīdzētu īstiajem noziedzniekiem izvairīties no atbildības. Tāpat, kā jau teicu, nav izslēgts mērķis pārņemt biznesu. Savukārt izmeklēšana bija ļoti virspusēja un pavirša, kaut, publiski paziņojot par skaļa nozieguma atklāšanu, atsevišķas amatpersonas nodrošināja sev karjeras izaugsmi. Citādi šādu publisku ažiotāžu saistībā ar šo gadījumu izskaidrot nav iespējams. Ir tāds sakāmvārds "zaglis kliedz - turiet zagli!". Visa šī pārspīlētā mediju kampaņa liek aizdomāties, kurš tad īsti ir vaininieks!

- Vai jums tam ir pierādījumi?

- Nē, man ir loģiskas aizdomas. Šeit ir fakti, un katrs var izdarīt savus secinājumus.

- Kā jūs ir ietekmējis cietumā pavadītais laiks?

- Pirmkārt, tas ietekmēja veselību. Es nevaru ilgi ne sēdēt, ne stāvēt, jo jūtu ļoti spēcīgas sāpes. Zaudēju apmēram 20 kilogramus svara. Nepieciešama operācija, bet cietumā vienīgā medicīniskā palīdzība, ja tā var nosaukt, ir visprimitīvākie pretsāpju līdzekļi, kas, protams, neko neārstē. Šķiet, ka tas tiek darīts ar nolūku, ka patiesībā tā ir tikai spīdzināšana. Turklāt speciālistu ieteikumi par manu ārstēšanu, tajā skaitā Veselības inspekcijas, tiek pilnībā ignorēti. Neskatoties uz vairākkārtējiem iesniegumiem un sūdzībām, kā arī medicīniskās apskates slēdzienu, es faktiski nesaņemu nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Ir pilnīgi skaidrs, ka drīz kļūšu par invalīdu.

- Ar ko, jūsuprāt, var izskaidrot policijas, prokuratūras, mediju rīcību saistībā ar šo lietu un būtībā vienoto attieksmi pret jums?

- Šī ir skaļa lieta - gaišā dienas laikā ar automātu tiek nošauts advokāts un maksātnespējas administrators. Parasti šādas lietas netiek atklātas. Un tagad izmeklēšanas iestādes nāk ar sen nedzirdētu ziņu, ka šoreiz visi vainīgie zināmi, viss atklāts, viss noskaidrots. Protams, sabiedrībā valda gandarījums, ka beidzot tas ir izdevies. Neviens „nepiesienas” un neprasa pierādījumus. Skaidrs, ka vienkāršos cilvēkus tādi nieki neinteresē un viņi uzticas izmeklētājiem, prokuratūrai. Taču tas, ka mediju attieksme ir tik nekritiska, liecina vai nu par neprofesionalitāti, vai arī par pilnīgu kritiskuma un objektivitātes trūkumu.

- Vai laikā pirms šīs intervijas vismaz kāds cits medijs ir mēģinājis iegūt jebkādu informāciju vai viedokli no jums vai jūsu ģimenes, vai arī viss mediju saturs bija tikai informācija no policijas un prokuratūras? Kā jūs to varat izskaidrot?

- Nē, nevienu nekas nav interesējis. To ir grūti izskaidrot – pirms divdesmit gadiem, domājams, nekas tāds nebūtu bijis iespējams, tad žurnālisti atspoguļoja dažādus viedokļus un uzklausīja visus. Varbūt iemesls ir nespēja iedziļināties sarežģītos jautājumos, varbūt atkarība no valsts, nevēlēšanās iebilst. Varbūt vispārēja apātija, kad pats neko negribi zināt. Kāpēc uztraukties, ja var pārrakstīt relīzi vai atkārtot preses konferencē dzirdēto. Iespējams, ka kādam vienkārši ir bail. Mani advokāti vairākkārt pauda aizstāvības viedokli, taču tas netika nodots sabiedrībai.

- Ja jums vajadzētu īsi un skaidri izteikt savu personīgo viedokli - kas īsti notiek ap Mārtiņa Bunkus slepkavību kopš slepkavības brīža? Ar ko izskaidrojams tas, ka policija paziņo, ka slepkavība patiešām ir atrisināta, pēc tam vairākus gadus klusums un tad atkal tiek paziņots par izpaušanu?

- Pagaidām var tikai minēt, kas pēkšņi kļuva par iemeslu tam, ka tiku aizturēts, arestēts, apsūdzēts. Iespējams, policija un prokuratūra nolēma, ka labāk "atrast" vainīgo un lietu, lai arī ar apšaubāmu pierādījumu bāzi, nosūtīt uz tiesu, nevis atzīt, ka atkal nekas nav izdevies. Lai tiesa vai nu atzīst mani par vainīgu, vai arī paskaidro medijiem un sabiedrībai, kāpēc tā mani attaisnoja. Abi varianti ir labāki par "mēs atkal salaidām dēlī". Protams, var strīdēties, vai šāda prakse atbilst vismaz minimālajam likumības līmenim. Var būt arī citi iemesli. Iespējams, ka ir arī ieinteresētas personas, un nav izslēgts arī savtīgs motīvs. Galu galā mantinieku izsludinātie 500 000 eiro par šīs slepkavības atklāšanu nav maza summa! Es varu tikai minēt, protams.

- Policijas publiskā versija ir tāda, ka Mārtiņa Bunkus rīcība saistībā ar uzņēmumu Rego Trade jums bijusi tik nevēlama, ka sākāt pret viņu izjust tādu nepatiku, ka uzkūdījāt viņu noslepkavot. Vai jums ir konkrēti argumenti, kāpēc šī versija nav pamatota un loģiska?

- Kā jau teicu, šis izmeklēšanas arguments neiztur nekādu kritiku. Nepatika nav nopietns motīvs. Visticamākais, katrs cilvēks šajā pasaulē pret kādu izjūt nepatiku, taču ne jau tāpēc viņš ir gatavs atņemt sev nepatīkama cilvēka dzīvību. Mirušajam bija unikāls talants likt daudziem cilvēkiem viņu ienīst, un tas nav tikai mans viedoklis. Taču, ja pēc apsūdzības loģikas visi, kas izjuta nepatiku pret maksātnespējas administratoru, būtu ķērušies pie ieročiem, būtu bijis neliels kariņš. Nav skaidrs, kāpēc mana šķietamā nepatika pret mirušo tiek izmantota kā iemesls, lai apsūdzētu mani, savukārt citu cilvēku naidīgums tiek ignorēts. Turklāt es vēlreiz atkārtoju, ka man nebija nepatikas pret Bunkus kungu, man ar viņu nebija nekādu attiecību. Tāpat kā jebkurai personai, kas nodarbojas ar biznesu, arī man piederošajiem uzņēmumiem ir bijis pietiekami daudz juridisku strīdu. Viss tika izšķirts civiltiesiskā kārtībā. Attiecībā uz konkrēto uzņēmumu es nemaz neiedziļinājos prasību būtībā, visā bija iesaistīti šim nolūkam nolīgti juristi. Ar juridiskiem jautājumiem es vispār nenodarbojos, tā nav mana darbības joma.

- Policijas versija ir, ka jums bija konkrēts pamats vēlēties Mārtiņa Bunkus nāvi, jo pretējā gadījumā viņš no jums varēja saņemt vēl vairāk naudas. Vai varat īsi un skaidri visiem paskaidrot - kā beidzās jūsu un Bunkus prāva? Kurš beigās uzvarēja, kuram bija iemesli nemīlēt otru?

- Kā jau iepriekš paskaidroju, man tam nebija un nevarēja būt nekāda iemesla. Likumā noteiktajā kārtībā par šo uzņēmumu advokāti saņēma pozitīvu Augstākās tiesas lēmumu, kas atzina Bunkus kunga rīcību par prettiesisku. Tieši Bunkus kungam bija jāatdod man nelikumīgi iekasētie līdzekļi, kas maksātnespējas procesa laikā tika pārskaitīti uz viņa kontu. Turklāt šajā pašā laika posmā manā biznesā norisinājās virkne citu civilprocesu, kuriem arī es nepievērsu nozīmi un nekoncentrējos uz tiem.

- Jums izvirzītā apsūdzība tika publicēta medijos, un tajā ir sīki aprakstīta slepkavības sagatavošana, taču nekas konkrēts nav teikts par to, kad, kur, kādā formā uzkūdījāt uz slepkavību. Kā jūs to varat izskaidrot? Varbūt izmeklēšana jums sniedza vairāk informācijas, nekā norādīts apsūdzībā?

- Nē, es neko vairāk nezinu. Nezinu, vai ar tik niecīgu pamatojumu pietiks, lai tiesa mani notiesātu. Varbūt tāpēc arī pirms tiesas notiek šī bezprecedenta akcija, kad tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, politiķi, žurnālisti un citi, kam tiek dota iespēja publiski izteikties, Uļmanu par vainīgu pasludina jau pirms tiesas, lai neviens tiesnesis neuzdrošinātos apšaubīt izmeklēšanas versiju un pieņemt citu, nevis jau skaidri norādītu lēmumu. Ar šādu sabiedriskās domas spiedienu ir grūti palikt principiālam un objektīvam.

- Vai jums pašam ir versija, kurš varētu būt bijis tik ļoti ieinteresēts Mārtiņa Bunkus nāvē, ka pasūtīja viņa slepkavību?

- Tas vairāk attiecas uz tiesībsargāšanas iestādēm, nevis uz mani. Zinu, ka tika izskatītas daudzas un dažādas versijas, jo nelaiķim bija konflikti ar visdažādākajām aprindām. Medijos izskan informācija par iespējamiem konfliktiem saistībā ar Trasta komercbankas un AB LV likvidāciju (pēdējo versiju ilgstoši atbalstīja un aktīvi virzīja Bunkus ģimene), par apkrāptiem noguldītājiem no Krievijas un Tadžikistānas u.c. Tā nav mana kompetence, kura versija ir ticamāka, bet tas, ka bija daudz cilvēku, kuriem tiešām bija pamats viņu nemīlēt, ir fakts.

-Vai ieslodzījumā pavadītais laiks deva jums kādas jaunas zināšanas par Latvijas tieslietu sistēmu? Kādas tās būtu?

- Jā, protams, bija laiks par to padomāt. Grūti runāt par tiesisku valsti, un, ja kāds domā citādāk, tad viņa rožainās ilūzijas var sabrukt, kā tas notika ar mani. Starp citu, tiesībsargs savā atzinumā jau ir izvērtējis likuma ignorēšanu, un mani juristi ir iesnieguši pieteikumus attiecīgajās starptautiskajās institūcijās par izmeklēšanas, prokuratūras un izmeklēšanas tiesneša rīcību, pilnīgi neievērojot starptautiski pieņemtās tiesību normas.

Intervija pirmoreiz publicēta izdevumā Dienas bizness.

Novērtē šo rakstu: