Iesaki rakstu: 
No Rīgas Centrālcietuma svētdien, 23. jūlijā izbēgušā Māra Kovaļova bēgšana esot bijusi spontāna un iepriekš neplānota, sarunā ar Latvijas Radio atklāja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Dmitrijs Kaļins: „Amatpersonas pašu bēgšanas faktu redzēja, nekavējoties rīkojās, sekoja viņam jau brīvībā. Paralēli ziņojām arī Valsts policijai un uzsākām plašus meklēšanas darbus.”
Diezgan absurdi apgalvojumi - "amatpersonas pašu bēgšanas faktu redzēja un nekavējoties rīkojās": jāatgādina, ka bēgšana notika ap plkst. 13:45, savukārt aizturēšana ap plkst. 18:00. Ja bēgšanas fakts tika novērots un nekavējoša sekošana turpinājās ārpus ieslodzījuma vietas, tad nav saprotams laika posms, kurš bija nepieciešams bēgļa notveršanai. Tādējādi var secināt, ka IeVP kārtējo reizi sniedz patiesībai neatbilstošu informāciju.
Neizraisa brīnumu apstāklis, ka ne tikai ieslodzītie, bet arī darbinieki jo īpaši negrib atrasties iestādē, kuru vada tāds priekšnieks kā Raivis Runcis. Kopš pagājušā gada Rīgas Centrālcietumu ir pametušas vairākas amatpersonas. Tieši R. Runča diktatoriskā attieksme gan pret padotajiem, gan pret uzraugāmajiem ir cēlonis vairumam problēmu, kuras tik cītīgi tiek slēptas no pārējās pasaules. Padotajiem atbildot uz kādu iebildumu par nekorekto attieksmi no priekšnieka puses, R. Runcis norāda, ka var iedot baltu lapu, - lai rakstot atlūgumu, ja kaut kas nepatīk.
Savukārt pret ieslodzītajiem, kuru labošana un tiesiskās apziņas veicināšana ir arī viens no cietuma priekšnieka galvenajiem uzdevumiem, R. Runcis izturas kā pret personīgo inventāru. R. Runcis vairākkārt padotajiem ir norādījis, ka netaisās ielaisties sarunās ar ieslodzītajiem. Tas ir apstiprinājies praksē: kopš R. Runcis ir Rīgas Centrālcietuma priekšnieks neviens ieslodzītais nav uzklausīts un pieņemts uz pārrunām.
Turpmākie bēgšanas izmeklēšanas rezultāti un paziņojumi ir ļoti paredzami - nepieciešama nauda un jaunais Liepājas cietums. Plašākai auditorijai maz zināms ir fakts, ka šā gada maijā un jūnijā Rīgas Centrālcietumā jau tika veikti drošības pasākumi nolūkā novērst iespējamās bēgšanas, t.i. pabeigta žoga būvniecība un dzeloņstiepļu izvietošana. Gan viens, gan otrs valstij ir maksājis nesamērīgi dārgi.
Tā, piemēram, uz žoga nesamērīgajām izmaksām ir norādījis Saeimas deputāts (https://nra.lv/latvija/379196-valainis-dargs-zogs-ieslodzijuma-vietam-kartejo-reizi-apliecina-sliktu-valsts-budzeta-planosanu.htm) - metrs žoga izmaksājis 1500 EUR. Savukārt, dzeloņstieple ir maksājusi 500 EUR metrā, turklāt to un arī sietveidīgo žogu ir izvietojuši paši ieslodzītie. Tādējādi par drošības kvalitāti nav jābrīnās.
Pietiek vairākkārt ir publicējis informāciju par notiekošo Rīgas Centrālcietumā, tostarp par dīvainajiem iepirkumiem un remontu kvalitāti. Piemēram, pagājušā gada vasarā pēc vairāku mēnešu vilcināšanās tika pabeigti remontdarbi dušas telpās par vairākiem desmitiem tūkstošiem eiro. No izmantotajiem materiāliem un remonta kvalitātes redzams, ka remonts veikts ļoti zemā līmenī, savukārt materiāli nav iepirkti jauni, kā tiek norādīts tāmēs un atskaitēs, bet pamatā izmantoti tie, kuri atrasti cietuma noliktavās un darbnīcās. Ilustrācijai - foto ar jauno dušas telpu pakaramajiem. R. Runcis arī iepriekš ir izrādījis "laba" uzņēmēja iemaņas, neilgi pirms slēgšanas veicot remontu vienā no Brasas cietuma korpusiem.
Gan ilgstošās krāpnieciskās shēmas, gan arī nepamatotie iepirkumi, izšķērdējot nodokļu maksātāju līdzekļus, nav bijuši par pamatu R. Runča rīcības pārbaudei. Nav šaubu, ka arī bēgšanas fakts neradīs nekādas sekas R. Runcim. Jautājums - kam R. Runcis ir izdevīgs?! Jauns cietums, jauni žogi, remonti radīs tikai zaudējumus Latvijas valstij, kamēr šos procesus pārvaldīs tādas amatpersonas kā R. Runcis. Jānorāda, ka šā gada februārī un arī iepriekš ir ziņots par R. Runča pretlikumīgajām darbībām, ziņots tika tostarp Saeimas izmeklēšanas komisijai. Izņemot formālas atbildes par to, ka iesniegumi un sūdzības tiek ņemti vērā, nekāda rīcība nav sekojusi. Aicinu tieslietu ministri pārbaudīt norādītos faktus un publiski paziņot par turpmāku rīcību.
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
