Barčas kundze, jūsu izklaides Saeimā es gan nevaru atļauties
Oskars Polmanis12.11.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas, sasodīts, ir Aija Barča? Ak, deputāte! Sen? Jā. diezgan sen. Ko viņa jauku ir sadarījusi? Hm, nav ne mazākas nojausmas. Jā, tieši tādas pārdomas man radās pēc deputātes Aijas Barčas paziņojumiem par nekam nederīgajiem uzņēmējiem, kas nespēj nomaksāt visus Barčas nolemtos nodokļus.
Jā, mani tas aizvainoja, jo balsi kārtējo reizi ir pacēlusi persona, kas daudzus gadus ir barojusies no valsts budžeta naudas. Jā, tieši tāpat kā lielākā daļa ierēdniecības dažādās dienestos un institūcijās arī Barča ir spogulis neizpratnei, no kurienes viņas kontā rodas nauda. Nē, nē, ne no Valsts kases, bet gan visiem tiem cilvēkiem, kas strādā privātajā sektorā. Jā, tieši uzņēmēji un viņu kolēģi (privātā sektora darba ņēmēji) ir tie, kas šai Aijai Barčai 2015.gadā sameta 46 007 EUR: alga Saeimā - EUR 3 261 EUR mēnesī, pensija - 572 EUR mēnesī (tagad padomājam, cik saņem lielākā daļa mūsu vecāku).
Aija Barča ir bijusī latviešu valodas skolotāja, kas politiskai karjerai pievērsusies jau 1993.gadā. Tātad politikā jau ir 23 gadus, kas varētu liecināt, ka ir kaut ko vērtīgu paveikusi valsts labā. Pirmo reizi Saeimā tika 1997.gadā no LSDSP saraksta, pēc tam 8.Seimas vēlēšanas netika ievēlēta un bija jānīkst bada maizē, Liepājas sociālajā dienestā un administrācijā gadā nopelnot aptuveni 20 000 LVL (~ 28 500 EUR jeb 2 375 mēnesī). Bet tad 2006.gadā politikas fortūna pavērsās par labu Barčas kundzei, un no Tautas partijas viņa atkal iekļuva Jēkaba ielas kabinetos. Kopš tā laika viņa šo namu nav pametusi, jo vēlētāji viņu dāsni ir atstājuši pūlēties savā vārdā. Tagad viņa pārstāv ZZS.
Pēc publiski pieejamās informācijas deputāte Barča 13 gados, ko ir pavadījusi Saeimas kabinetos un zālēs, ir nopelnījusi algā 326 160 EUR. Savukārt par sirdsdēstiem, ko viņa ir izcietusi, pametot dzimto Liepāju, kompensācijā par dzīvokļa nomu ir saņēmusi 72 500 EUR. Par šo summu viņa visus gadus, kopš ar liegiem solīšiem ir berzējusi Jēkaba ielas telpu grīdas, ir nomājusi dzīvokli no Teiksmas Kļementjevas, kas, starp citu, ir "Saskaņas" deputāta Andreja Kļementjeva māte. Mēs taču visi zinām, cik maksā dzīvoklis Rīgā. Un kādu tieši dzīvokli ir iespējams iegādāties par 72 500 EUR?
Un tas nebūt nav viss. Tā kā Barčas kundze vairs nav nekāda jaunā lēdija un viņa ir dikti pūlējusies valsts labā. viņai jau pienākas arī pensija. Un tā arī nav nekāda pieticīgā. Kopš 2006.gada. kad nopelniem bagātajai deputātei tika piešķirts pensionāres statuss, viņai no VSAA budžeta izmaksāti nieka 54 109 EUR. Interesanti, ka desmit gados, kopš Barčas kundze saņem pensiju, viņas pensijas apjoms gadā ir pieaudzis par aptuveni 70%. Vai zināt, kādu pensionāru, kuram tik raženi ir kāpusi pensija?
Kas no šī visa ir secināms? Tātad, kopš ir pieejamas amatpersonas deklarācijas (tas ir 2000.gads), par darbu Saeimā Barčas kundze no valsts ir saņēmusi gandrīz 400 000 EUR. Šis skaitlis liek uzdot tādu vienkāršu jautājumu: Barčas kundze, ko Jūs esat labu paveikusi Latvijas labā par 400 000 EUR. ja neskaita uzņēmēju kaunināšanu šajā nedēļā?
Un, lai tā bilde paliktu pavisam šķība un nepatīkama, paņemsim vidējo statistisko algu. kas pēc CSP datiem Latvijā ir 818 EUR (bruto), kas nozīmē, ka par šo algu valsts budžetā mēnesī būtu jānonāk 430,36 EUR. Attiecīgi sanāk, ka, lai viens cilvēks varētu nomaksāt Barčas kundzes politisko darbošanos, viņam būtu jāstrādā 929 mēneši jeb 77 gadi. Bet, ja saņemat noteikto minimālo algu 370 EUR, tad būtu jāstrādā 2162 mēneši jeb 180 gadu.
Un tagad es teikšu tā – ziniet, Barčas kundze, par saviem darbiniekiem es mēģināšu visu nomaksāt, bet Jūsu izklaides Saeimā es gan nevaru atļauties, tādēļ esiet tik laipna un nolieciet mandātu. Es nevēlos Jūs vairs redzēt!
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
