Iesaki rakstu: 
Kamēr finanšu eksperti, nevēloties pavisam krist ar ģīmi dubļos, atzīst: “Katram mājās jābūt rezerves makaronu pakai – tas pats attiecas arī uz skaidru naudu,” – tikmēr banku trubadūri karina makaronus uz ausīm, ka pat tad, ja valsts atradīsies naidnieku karapūļu ielenkumā, bankomāti būs uzpildīti ar naudu, strādās un visur varēs norēķināties ar banku maksājumu kartēm.
Gara acīm redzu, kā karadarbības zonā, kad apkārt sprāgst bumbas un lido lodes, cilvēki mierīgi stāv rindā pie bankomāta, bet kaujinieki īsajos klusuma brīžos starp apšaudēm aizskrien līdz tuvākajam tirdzniecības aparātam un ar karti iegādājas kaut ko uz zoba liekamu.
Kad sirreālais murgs aizplēn, paliek skarbā realitāte – bankas un kartes pārstās darboties uzreiz pēc Krievijas iebrukuma. Arī tad, ja Latvijas okupācija notiks salīdzinoši miermīlīgi, t. i. NATO militāristiem organizēti paceļot ķepiņas, savācot pekeles un neskartiem aizejot.
Vecākā gadagājuma cilvēki gan jau atceras izdaudzināto epopeju par padomju partizānes Zojas Kosmodemjanskas gaitām, kura ienaidnieka aizmugurē nodarbojās ar sabotāžu. Šoreiz stāsts ne par Zoju, bet par taktiku, kas nekur nav zudusi: kad viena karojošā puse atkāpjoties cenšas atstāt otrai “izdedzinātu zemi”.
Lūk, bankas savā ziņā šeitan nospēlēs Kosmodemjanskas lomu. Vienā mirklī visi uzkrājumi tajās izčibēs kā pērnais sniegs, atstājot iebrucējiem pamatīgas klapatas ar civiliedzīvotāju elementāro vajadzību nodrošināšanu. Ļautiņiem gribot negribot būs jāstājas strīpā pēc zupas bļodas pie okupantu lauku virtuves.
Esošās finanšu iestādes pārstās darboties okupētā valstī, jo pat parazītkapitāls nevarēs atļauties klaju kolaborāciju. Gribētu dzirdēt kaut vienu baņķieri šodien postulējam, ka bankomāti un kartes turpinās funkcionēt Krievijas anektētajā teritorijā. Toties iedzīvotājiem uz rokas esošās eiro un dolāru naudas zīmes turpinās cirkulēt savstarpējos norēķinos. Cits jautājums, cik legāli.
Starp citu, es stipri šaubos, ka kara gadījumā bēgļi iz Latvijas ārzemēs vairs varēs piekļūt saviem bankas kontiem. Nez kāpēc mani māc aizdomas, ka baņķieri, aizbildinoties ar force majeure, sūtīs savus klientus bekās, atvainojiet, atprasīt zaudētos līdzekļus no agresorvalsts.
Banku apmaksātie daiļrunātāji saprot, ka “reņģēdāji” nav tik stulbi, lai noticētu pekstiņiem, ka militāra konflikta gadījumā nauda bankās nepazudīs, vismaz iekšzemē simtprocentīgi. Tāpēc vārdā nenosaukti finanšu tirgus dalībnieki bikli, lai nenonāktu konfrontācijā ar valstī kurināto kara histēriju, cenšas pačukstēt: “Nekāda tieša militāra apdraudējuma Latvijai nav un tāds nav paredzams arī nākamajos gados”, vedinot likt lietā kritisko domāšanu un neļauties ažiotāžai.
Es sliecos piekrist šādam novērtējumam un aicinu uzskatīt manas prognozes par hipotētiskām. Tas gan nekādi neizslēdz stihiskas nelaimes, hakeru uzbrukumus un diversijas hibrīdkara apstākļos. Skaidrā nauda šobrīd ir vienīgais izdzīvošanas un rīcības brīvības potenciālais saglabāšanas veids, ja “civilizācijas džungļus” piemeklē likstas un arī tad, ja – viss kārtībā, ak, cienījamā kundze.
https://neatkariga.nra.lv/ekonomika/446156-bankas-sola-pieeju-naudai-ari-kara-gadijuma
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
