Iesaki rakstu: 
Atsaucoties uz politiskās situācijas notikumiem, vispārpieņemtajām aktivitātēm, lozungiem un saukļiem, visā šajā emociju virpulī der atcerēties, ka valstij pēc pašos pamatos ir jābūt pakārtotai ikviena Latvijas iedzīvotāja tiesībām uz pilnvērtīgu dzīvi, caur aktīviem pamatiem katram caur saviem darbiem veidot savu valsti.
Valsts veidošana un atbildība par notiekošajiem procesiem nenotiek tikai praktisku, kontestuālu darbību rezultātā, - arī būtiskas un izšķirošas ir arī cilvēku domas, kas ietver sevī gan vislabāko un vissliktāko. Cilvēku domas nepārtraukti simbolizē apkārt notiekošo, jo tās saistās ar ikviena indivīda personīgajām īpašībām, vērtībām un uzskatiem.
Cik lielā mērā mēs aukstasinīgi nosakām sabiedriskās domas uzskatus? Cik lielā mērā politika ir caurvijusi un sistematizējusi cilvēku prātus pēc politiskās piederības principa. Valstij pašos tās pamatos ir jāveido pārvaldība, kura ciena tās cilvēkus, neatkarīgi no tautības, bet cilvēkam ir arī jāciena tās valsts kultūra, vērtības un tradīcijas, kurā viņš dzīvo.
Latvijā nedzīvo tikai vieni latvieši, pēc etniskās piederības principa, citas tautības iekļaujas latviskajā vidē, pieņemot un uztverot Latviju kā vienotu veselumu, veicinot sadarbību ar minoritātēm. Nacionāls - tas nav radikāls, tā ir latviskās piederības sajūta.
Valstij ir jārūpējas ne tikai par citām kultūrām, valstī dzīvojošām minoritātēm, bet jāveido šī vienojošā sajūta latviešos pašos, jo mazākumtautības cīnās par savām tiesībām, palielinot savu ietekmi gan politiskajā līmenī, gan kultūras līmenī.
Bet kad latvieši paši sajutīs sevi kā šīs valsts saimniekus? Ir nepieciešama cita politika, mainoties politiskajām vērtībām un politiskajai kultūrai.
Vai Nacionālā apvienība ir drauds vai tomēr iespēja? Viennozīmīgi - tā ir iespēja uzturēt un saglabāt visu latvisko Latvijā, kas ir mājas ne tikai latviešiem, bet arī cittautiešiem. Es uzskatu, ka tieši Latgalē politiskā elite ir nenovērtējusi vienotību un latviskās piederības izjūtu, kas izpaužas caur Nacionālās apvienības atbalstu ikvienās vēlēšanās.
Īstenībā citas partijas rīkojas neadekvāti un ciniski, izmantojot ļauni savā labā bagāto etnisko situāciju Latvijā. Tās mēģina nomelnot Nacionālās apvienības uzskatus, uzdodot tos par radikāliem un viennozīmīgi nacionāli noskaņotiem.
Tās ir bailes, kas virza konkurentus. Bailes atzīties, ka mēs baidāmies no Jums, jo ikviens dzīvojošais cittautietis izjūt piederības sajūtu Latvijai. Efektīvas manipulācijas ar vārda brīvību presē rada cilvēkos šaubas un nedrošību. Tās ir bailes neļaut Nacionālajai apvienībai tikt pie varas vietējās pašvaldībās, jo mēs esam par kopēju Latvijas ekonomisko izaugsmi visiem iedzīvotājiem, kuri izjūt latviskuma piederības sajūtu.
Bailes ir no tā, ka mūsu partijas biedri ir profesionāli cilvēki un ir spējīgi izbeigt šo nepārtraukto korupcijas attīstību, virzīt valsts labklājības celšanos, kas ir vērsta uz izaugsmi, kur katrs Latvijas iedzīvotājs ir spējīgs izjust finansiālu atbalstu sava personīgā maciņa ietvaros. Konkurējošās partijas baidās no mums, jo mēs vienmēr esam par stabilām vērtībām, nevis populistiskiem saukļiem vēja virzienā. Esiet drosmīgi, nebaidieties, saglabājiet latviskumu sevī un esiet lepni!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
