Baidās, ka likumā nostiprinās prasību dāvināt mājas uzkrājumu naudu namu apsaimniekotājam

NĪSA ir satraukusies, ka Saeimā tiek skatīti grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, paredzot tajā visiem dzīvokļu īpašniekiem noteikt kā obligātu prasību veidot ilgtermiņa uzkrājumus dzīvojamās mājas uzturēšanai, lai gan jau pašlaik pastāv problēmas ar tiem uzkrājumiem, kurus iedzīvotāji maksā labprātīgi.

Kā stāsta biedrības valdes locekle Svetlana Sokolova, lielākā daļa dzīvokļu īpašnieki nav iedziļinājušies sava namu apsaimniekotāja piesūtītajos rēķinos un nav taujājuši, kā tiek izlietota nauda, kas rēķinā uzrādīta kā maksājums uzkrājumu veidošanai.

NĪSA sešus mēnešus veikusi izpēti, lai noskaidrotu, kā namu apsaimniekotāji šos līdzekļus uzglabā un kā tos izlieto, un vai par izlietošanu informē dzīvokļu īpašniekus. Šajā izpētē atklājies, ka faktiski lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo biedrību šos līdzekļus piesavinās, izmantojot cilvēku nezināšanu par grāmatvedības smalkumiem.

Biedrību bilances atšķiras no uzņēmumu bilancēm, tādēļ tas, kā pareizi jāatspoguļo iedzīvotāju veiktās iemaksas uzkrājumiem, ne visiem ir zināms. Tieši uz šo nezināšanu spekulējot, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvi lielākoties šos uzkrājumus iegrāmatojot sadaļā „Rezerves fonds”, kas pēc nosaukuma šķiet loģiski, taču faktiski nozīmē, ka šī nauda ir paša kooperatīva peļņa, bet ne iedzīvotāju veiktais uzkrājums.

Problēmas atklājušās, kad kāda nama iedzīvotāji vēlējušies mainīt apsaimniekotāju, bet apsaimniekotājs atteicies dzīvokļu īpašnieku uzkrājumiem iemaksāto naudu pārskaitīt jaunajam apsaimniekotājam. Pētot kooperatīva bilanci, arī atklājies, ka tieši nepareizi veiktais grāmatvedības ieraksts ļauj kooperatīvam teikt, ka uzkrājuma naudas īpašnieks ir kooperatīvs, nevis dzīvokļu īpašnieki, kuri to maksājuši, cerībā, ka tādā veidā veic uzkrājumu nākotnes remontiem un nama uzlabošanai.

„Pareizi būtu šos maksājumus iegrāmatot kā saistības pret dzīvokļu īpašniekiem. Tad nebūtu nekādu problēmu pieprasīt šo naudu atmaksāt vai nodot tālāk, bet, ja to iegrāmato kā rezerves fondu, tad faktiski notiek šīs naudas piesavināšanās,” skaidro Sokolova.

Pēc ilgstošas cīņas ar policiju un prokuratūru NĪSA panākusi, ka tiek ierosināts kriminālprocess pret vieno no dzīvokļu īpašnieku kooperatīviem, kura nosaukumu Sokolova nevēlējās atklāt.

„Jau vairāk nekā desmit gadu ilgajā māju pārvaldīšanas periodā Biedrības ir pretlikumīgi piesavinājušās un izšķērdējušas milzīgus dzīvokļu īpašnieku līdzekļus. Tikai viens piemērs: konkrētajā gadījumā biedrība, kas Rīgā apsaimnieko 11 daudzdzīvokļu mājas un pret ko pēc vairāk nekā sešu mēnešu ilgas sarakstes ar vairākām (apmēram 10) valsts iestādēm beidzot ir ierosināts kriminālprocess, ir no dzīvokļu īpašniekiem izkrāpusi naudas līdzekļus vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā,” vēstulē ministrijām un Saeimas komisijai norāda NĪSA.

Tikai ilgstoši izskaidrojot šīs grāmatvedības nianses virsprokuroram, izdevies panākt, ka process tiek ierosināts, jo gan policija, gan prokuratūra sākotnēji esot to atteikušas nozieguma sastāva trūkuma dēļ. „Tā ir tiesībsargājošo institūciju kompetence noteikt, pēc kāda krimināllikuma panta – par krāpšanu, par piesavināšanos vai grāmatvedības datu sagrozīšanu, taču jebkurā gadījumā tas ir noziegums,” ir pārliecināta Sokolova.

Zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa Pietiek apliecināja, ka pareizi dzīvokļu īpašnieku maksājumus uzkrājumiem būtu ierakstīt saistību sadaļā, bet ne pie rezerves fondiem. Šis nepareizais grāmatvedības ieraksts ļaujot arī izvairīties no PVN samaksas. Taču, neskatoties uz to, kā grāmatvedībā noformēta uzkrājumu nauda, dzīvokļu īpašnieki to varot atdabūt tiesas ceļā desmit gadu laikā.

Tieši iespēja namu apsaimniekotājam piesavināties uzkrājumu naudu liekot NĪSA celt trauksmi, prasot, lai vispirms tiktu likumā skaidri noteikts, kā grāmatvediski jānoformē dzīvokļu īpašnieku veidotie uzkrājumi, un tikai tad to var uzlikt kā obligātu pienākumu veikt šos maksājumus.

„NĪSA pamatā atbalsta grozījumu redakcijā minēto obligāto uzkrājumu veidošanu un izprot uzkrājumu veidošanas aktuālo nepieciešamību, bet uzskata, ka papildus grozījumos ir jāiestrādā uzkrājumu būtības definīcija un uzkrājumu grāmatvedības uzskaites tiesisks regulējums un bez minētajām darbībām grozījumus pieņemt nedrīkst. Pie tam NĪSA norāda, ka šis uzkrājumu uzkrāšanas tiesiskais regulējums ir jāattiecina uz visiem, bez izņēmuma, daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem – fiziskām un juridiskā personām (biedrībām, SIA, A/S, pašnodarbinātiem u.c.),” teikts vēstulē Saeimai un ministrijām.

Ekonomikas un Finanšu ministrijas, kā arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir gatava uzklausīt NĪSA priekšlikumus.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas deputāts Jānis Tutins, kurš ir atbildīgs par grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, Pietiek apliecināja, ka komisija ir saņēmusi virkni priekšlikumu šī likuma izskatīšanai otrajā lasījumā un plāno tikties ar priekšlikumu autoriem. „Pagaidām tiek apkopoti un sniegti priekšlikumi. Vēl nevaru pateikt savu viedokli par šo konkrēto priekšlikumu,” sacīja Tutins.

Ekonomikas un Finanšu ministrijas arī gatavojas tikties ar NĪSA, lai precīzāk izprastu problēmas būtību un rastu labāko regulējumu. 

Novērtē šo rakstu: