Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai par mākslu vienmēr ir jāmaksā? Ja šo jautājumu uzdotu AKKA/LAA aģentūrai, izdevējiem, ierakstu kompānijām vai kādiem citiem starpniekiem, kuri apgalvo, ka aizstāv māksliniekus, tad atbilde būtu viennozīmīgi “jā”. Un vēlams, protams, maksāt nevis pa tiešo pašiem autoriem, kuru darbus mēs izmantojam, bet gan starpniekiem, kuri vēlāk šo naudu sadalīs, kā vajag. Bet ko par to domā paši autori? Šeit atbilde vairs nav tik viennozīmīga. Miljoniem mākslinieku visā pasaulē izvēlas savus darbus licencēt ar Creative Commons jeb radošās komūnas licenci, kura atļauj viņu darbus izplatīt un izmantot par brīvu.

Mazliet vēstures, jeb kā mēs nonācām pie pašreizējās autortiesību likumdošanas?

Autortiesību personiskās tiesības (tiesības tikt atzītam par autoru) spēkā ir neierobežotu laiku, savukārt mantiskajām tiesībām ir aizsardzības termiņš, ko nosaka likums darba radīšanas brīdī. 18. gadsimtā autortiesību termiņš bija līdz 28 gadiem. Pēc tam tas tika vairākkārt pagarināts, un pašlaik tie jau ir 70 gadi pēc autora nāves. Šim termiņam beidzoties, darbs nonāk publiskajā īpašumā (public domain), un ikviens cilvēks to drīkst lietot bez maksas.

Pēdējā autortiesību termiņa pagarināšana notika 1998. gadā, kad ASV pieņēma likumu, kas to pagarināja no 50 līdz 70 gadiem pēc autora nāves. Visticamākais, šis termiņš nākotnē tiks pagarināts vēl vairāk. Pieņemšanas laikā šim ASV likumam tika dota iesauka “Mikipeles aizsardzības akts”, jo tā lobēšanā aktīvi piedalījās Disnejs, kurš nevēlējās pieļaut šī tēla nonākšanu publiskajā īpašumā. [1] ASV ir izskanējušas arī runas par bezgalīgu autortiesību termiņu. Precīzāk – bezgalību mīnus vienu dienu, jo ASV konstitūcija nemaz nepieļauj mūžīgas autortiesības, taču no tā gan nav vērts baidīties, jo Disnejs negribēs Hansa Kristiana Andersena un Brāļu Grimu pēcnācējiem maksāt par šo autoru pasaku un tēlu izmantošanu. Turklāt šāda sistēma būtu pārāk nepraktiska. Ja autoram ir divi bērni, katram no tiem vēl divi bērni utt., tad pēc vairākiem gadsimtiem pēcnācēju skaits, starp kuriem jāsadala par autortiesībām iekasētā nauda, jau ir mērāms simtos.

Kas ir Creative Commons jeb radošās komūnas licences?

Tātad viens no veidiem, kā mākslu drīkst lietot par brīvu, ir izmantot tikai publiskajā īpašumā esošos darbus. Diemžēl ne vienmēr antīkie darbi liekas sevišķi pievilcīgi, un gribas kaut ko mūsdienīgāku. Kādas ir legālās alternatīvas? Izmantot darbus, kuru autori tos ir licencējuši ar radošās komūnas licenci. Tās simbols ir aplītī iezīmēti “cc” burti.

Lietojot šo licenci, autors, publicējot savu darbu, izvēlas tās nosacījumus katrā no šiem punktiem: vai ir jābūt norādei uz darba autoru (BY), vai darbu nedrīkst izmantot komerciālos nolūkos (NC), vai ir aizliegta darba pārveidošana un atvasinātu darbu radīšana (ND), vai, darbu pārveidojot, jaunradītais darbs arī ir obligāti jālicencē ar tādu pašu CC licenci (SA).

Radošās komūnas licencei ir 6 dažādi veidi. [2]

1. Atsaucoties Attribution (CC BY). Ja autors ir izvēlējies šo licenci, tad ar darbu drīkst darīt jebko, vienīgā prasība ir atsaukties uz autoru.

2. Atsaucoties-Nemainot licenci Attribution Share Alike (CC BY-SA). Ir jāatsaucas uz darba autoru un, šo darbu pārveidojot, jaunradītais darbs ir jāpublicē ar tādu pašu licenci. Komerciāla izmantošana ir atļauta.

3. Atsaucoties-Neatvasinot Attribution No Derivatives (CC BY-ND). Ir jāatsaucas uz darba autoru, darbu drīkst izmantot komerciāli, bet tikai nemainītu un nepārveidotu.

4. Atsaucoties-Nekomerciāli Attribution Non-Commercial (CC BY-NC). Ir jāatsaucas uz autoru, darbu drīkst pārveidot, bet komerciāla izmantošana ir aizliegta.

5. Atsaucoties-Nekomerciāls-Nemainot licenci Attribution Non-Commercial Share Alike (CC BY-NC-SA). Ir jāatsaucas uz autoru, drīkst izmantot tikai nekomerciāli, drīkst pārveidot, bet jaunradītajam darbam nedrīkst mainīt licenci.

6. Atsaucoties-Nekomerciāls-Nemainīts Attribution Non-Commercial No Derivatives (CC BY-NC-ND). Ir jāatsaucas uz autoru, darbu drīkst izmantot tikai nekomerciāli un neizmainītu.

Kur atrast un kā likumīgi izmantot ar CC licencētu mākslu?

Ar CC licencētu mūziku, kuru likumīgi drīkst lejupielādēt un klausīties par brīvu, var atrast http://www.jamendo.com/en . Lai nebūtu jāmaksā par programmatūru, var lietot nevis Windows, bet Linux, nevis Adobe Photoshop, bet Gimp, nevis Microsoft Office, bet LibreOffice. Mākslu (zīmējumus, fotogrāfijas, vektorgrafiku, datora ekrāntapetes) var atrast http://cgtextures.com/, http://www.sxc.hu/, http://browse.deviantart.com/resources/ un http://browse.deviantart.com/customization/wallpaper/. Ļoti nepilnīgs un nemitīgi pieaugošs ar CC licencēto grāmatu saraksts ir atrodams http://wiki.creativecommons.org/Books. Bez maksas var lasīt un izmantot (CC BY-ND licence) arī manu dzeju http://www.scribd.com/doc/80258657/Avestra-Dzeja.

Ja ir vēlme grāmatas tikai lasīt, tās nekā citādi neizmantojot, tad pieejamo tekstu saraksts ir daudz garāks. Tur pat obligāti nemaz nevajag CC licenci. Liela daļa autoru (piemēram, Paulu Koelju[3]) izvēlas savus tekstus ievietot tīmeklī un atbalsta to pirātisku izplatīšanu. Lai gan īstenībā bez maksas var izlasīt jebkuru grāmatu.

Diemžēl elektroniskās bibliotēkas ir pasludinātas par nelegālu ļaunuma perēkli, kurš draud iznīcināt rakstniekus, tāpēc var vienkārši biežāk aiziet uz parastajām bibliotēkām, kur izsniedz uz papīra drukātas grāmatiņas. Pašu pirktās drukātās grāmatas var aizdot draugiem izlasīt.

Dalīties ar grāmatu failiem digitālā formātā ir noziegums, bet pagaidām vēl likumā nav ierakstīts, ka aizdot draugam paša pirktu grāmatu papīra formātā būtu aizliegts. Ja ir nepieciešami mācību materiāli, tad grāmatas bieži vien nemaz nav vajadzīgas. Var izmantot tīmeklī bez maksas pieejamos resursus, piemēram, Wikipedia, http://www.khanacademy.org/, https://www.coursera.org/courses, utt.

Un kā ir ar komerciālu brīvās mākslas izmantošana Latvijā?

CC Atsaucoties, CC Atsaucoties-Nemainot licenci un CC Atsaucoties-Neatvasinot licences paredz, ka autors ir atļāvis savu darbu par brīvu izmantot arī komerciālos nolūkos. Vai tas nozīmē, ka kafejnīcās, veikalos un taksometru kabīnēs ar šīm licencēm aizsargātu mūziku drīkst klausīties, par to nemaksājot AKKA/LAA pieprasītās nodevas? Diemžēl, nē. Vairāk nekā 50 pasaules valstīs ar CC licencētus mākslas darbus drīkst izmantot komerciāli, ja vien autors to ir atļāvis. Latvija nav viena no šīm valstīm. [4]

Autortiesību likuma 63. panta 5. daļa nosaka, ka autors pats nedrīkst licencēt savus darbus, un tiesību administrēšana ir atļauta tikai kolektīvi. Saskaņā ar 64. panta 3. daļu un 65. panta 1. daļas 3. punktu AKKA/LAA un LaIPA ir tiesīgas pārstāvēt tiesību īpašniekus bez attiecīga pilnvarojuma līguma slēgšanas, un tām ir pienākums iekasēt no izmantotājiem likumā noteikto atlīdzību. AKKA/LAA un LaIPA ir pienākums iekasēt atlīdzību par jebkuru un visu mūzikas atskaņošanu un izmantošanu komerciālos nolūkos bez izņēmuma. [5]

No AKKA/LAA rakstītā Pirātu partijai: “Autoru darbu publiskais izpildījums veikalos, kafejnīcās utml. vietās Latvijā saskaņā ar autortiesību likumu ir administrējams tikai kolektīvi [63. panta 5. daļa], līdz ar to šādam publiskajam izpildījumam ir nepieciešama AKKA/LAA licence (ja vien darbam nav notecējis autortiesību aizsardzības termiņš). Ar līgumu puses nevar vienoties par kārtību, kura ir pretēja likumā noteiktajai kārtībai, un šādi līguma nosacījumi nav spēkā (proti, šāda licence nav spēkā). Ja Creative Commons licences ir pretrunā ar [Latvijas] likumu, jebkurā gadījumā ir piemērojamas likuma normas.” [6]

AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis ir rakstījis: “Tiesības publiski atskaņot mūziku nepieder visiem – tās pieder vienīgi autoram vai tam, kuram autors šīs tiesības ir deleģējis.” [7] Diemžēl tie ir salti meli. Saskaņā ar Latvijas autortiesību likumu autors pats nemaz nevar šīs tiesības kādam deleģēt. To var izdarīt tikai AKKA/LAA. Tiesības publiski atskaņot savu mūziku nepieder autoram, tās pieder tikai un vienīgi AKKA/LAA aģentūrai! Neatkarīgi no tā, vai autors ar šo aģentūru vispār ir noslēdzis līgumu par savu mantisko tiesību pārvaldīšanu. Neatkarīgi no tā, vai autors visai sabiedrībai jau ir devis tiesības atskaņot viņa mūziku, to publicējot ar CC licenci, kura atļauj darba komerciālu izmantošanu. Tālāk šai pašā rakstā ir teikts: “Bernes konvencijā noteikts, ka muzikālu darbu autoriem ir ekskluzīvas tiesības uz savu darbu publisku izpildīšanu (..) ar jebkuriem līdzekļiem vai jebkurā veidā (piemēram, radio atskaņošana autobusā), kā arī autoriem ir ekskluzīvas tiesības raidīt savus darbus ēterā (piemēram, radio raidīšana ēterā).” Tieši tā, Bernes konvencijā ir noteiks, ka šīs ekskluzīvās tiesības pieder autoram. Latvijas likumā, savukārt ir noteikts, ka šīs ekskluzīvās tiesības pieder nevis autoram, bet gan AKKA/LAA aģentūrai.

Lieki piebilst, ka mākslinieki, kuri savus darbus ir licencējuši ar CC licenci, no AKKA/LAA un LaIPA iekasētās naudas nesaņem ne santīmu. Šīs aģentūras iekasē par visiem, bet izdala tikai dažiem – tiem, kuri ir noslēguši līgumu par savu mantisko tiesību pārvaldīšanu. Diemžēl likums nemaz neparedz iespēju noslēgt ar AKKA/LAA līgumu par savu mantisko tiesību nepārvaldīšanu. Autoram nav tiesību pateikt, ka viņš vēlas, lai ikviens cilvēks varētu bez maksas izmantot viņa darbus.

Kāpēc CC licenču nesaderība ar Latvijas autortiesību likumu kaitē autoriem?

CC paredz, ka aizsargātas tiek nevis visas, bet tikai daļa no autora tiesībām. Kāpēc gan kāds cilvēks varētu gribēt atteikties no daļas savu ar likumu aizsargāto tiesību? Pirmais iemesls ir tas, ka mākslinieki bieži vien ir lepni par saviem darbiem, un mūs priecē, ka mūsu radītais kādam cilvēkam patīk tik ļoti, ka viņš vēlas to izmantot. Ja māksliniekam ir citi ienākumu avoti, tad bieži vien it nemaz nav žēl, ka cilvēki mūsu darbus lieto bez maksas. Pie tam, ja izvēlas licenci, kura atļauj darbu pārveidošanu, reizēm citi cilvēki rada tik brīnišķīgus remiksus, ka ir patiess prieks tos redzēt. Otrs iemesls, kāpēc daļa mākslinieku izvēlas CC licences, ir krietni savtīgāks, proti, popularitātes un jaunu fanu iegūšana. Jaunais mākslinieks, kuru neviens vēl nepazīst, nevar cerēt uz to, ka pietiks savu darbu nolikt veikala plauktā, un ļaužu pulki to nopirks tikai pateicoties skaistajam un košajam vāciņam. Taču, ja viņa dziesmas skan kafejnīcās, ja viņa grāmatas cilvēki tīmeklī var lasīt par brīvu, tad viņš var cerēt, ka šādā veidā iegūtā bezmaksas reklāma ļaus savus darbus izplatīt, ļaus iegūt popularitāti un dos jaunus fanus, kuri vēlāk samaksās par viņa darbiem, piemēram, nopērkot koncerta biļeti. Es nenosodu māksliniekus, kuri nevēlas savus darbus aizsargāt ar CC licencēm un padarīt publikai pieejamus. Tā ir katra mākslinieka brīva izvēlē, kādu licenci izmantot. Taču es nosodu valsts likumus, kuri nedod izvēli tiem māksliniekiem, kuri tomēr vēlas, lai cilvēki varētu viņu darbus izmantot bez maksas. Ikvienam autoram būtu jābūt likumīgām tiesībām izlemt, ka viņš atļauj citiem cilvēkiem savus darbus lietot par brīvu.

Mani šī problēma skar, jo esmu dzejniece un vēlos savus darbus publicēt ar Creative Commons Attribution-NoDerivs licenci, bet, pateicoties AKKA/LAA cītīgajam darbam, es to nemaz nevaru izdarīt. Viņi iekasē naudu par publisku dzejas lasīšanu bibliotēku, Dzejas dienu un muzeju pasākumos, par dzejas publikācijām presē, uz kalendāriem, uz apsveikuma kartītēm, pat par internetā sociālajos tīklos ieliktām dzejas rindām. Man tas nepatīk, un es gribu, lai cilvēki manus dzejoļus varētu lietot un izplatīt par brīvu. AKKA/LAA organizācija man riebjas, daļu no viņu darbības veidiem es uzskatu par bezkaunīgiem un parazītiskiem, tāpēc līgumu ar šo aģentūru es nekad neslēgšu. Rezultāts – viņiem ir likumīgas tiesības apzagt manus fanus un iedzīvoties uz mana rēķina.

Vai pastāv iespēja mainīt šo autortiesību likuma pantu?

Vienīgais šķērslis, kas kavē radošās komūnas licenču ieviešanu Latvijas likumdošanā, ir AKKA/LAA darbinieku un viņu lobiju savtīgums un neremdināmā apetīte iedzīvoties arī uz to autoru rēķina, kurus viņi nepārstāv. AKKA/LAA darbinieki ir ieinteresēti iekasēt pēc iespējas vairāk, tai skaitā arī par māksliniekiem, kurus viņi nemaz nepārstāv, jo 25% no savāktās naudas drīkst tērēt administrēšanas izdevumiem (lasi: savām algām). Radošās komūnas licenču teksts pilnībā atbilst “Bernes konvencijai par literatūras un mākslas darbu aizsardzību”, kura Latvijai ir saistoša. Šīs licences pašlaik darbojas vairāk nekā 50 pasaules valstīs, tai skaitā ASV, Kanādā, Argentīnā, Austrālijā, Brazīlijā, Horvātijā, Ķīnā, Francijā, Itālijā, Japānā, Malaizijā, Meksikā, Dienvidāfrikas republikā, Dienvidkorejā, Igaunijā utt. [8] Visās šajās valstīs ikviens cilvēks drīkst lietot mākslas darbus atbilstoši autora izvēlētās licences nosacījumiem. Kafejnīcās bez maksas drīkst atskaņot mūziku, kuras autors ir atļāvis tās komerciālu izmantošanu, presē drīkst publicēt tekstus, kuru autori to ir atļāvuši, utt.

ASV, Zviedrijā, Dānijā, Nīderlandē, Francijā mākslinieki var vienlaikus gan licencēt savus darbus ar CC licenci, gan arī parakstīt līgumu ar vietējo kolektīvā pārvaldījuma organizāciju par savu mantisko tiesību pārvaldīšanu. [9] [10] Citās valstīs vietējie AKKA/LAA analogi to neatļauj, tāpēc māksliniekiem ir iespēja izvēlēties jebkuru no šīm alternatīvām – vai nu parakstīt ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju līgumu par savu mantisko tiesību pārvaldīšanu vai arī licencēt savus darbus ar CC licenci. Diemžēl šobrīd Latvijā nekas tāds nav iespējams, pie mums nav nekādas iespējas izvēlēties.

Lai šo situāciju mainītu, ir jāpanāk, ka autortiesību likumā tiek izmainīts 63.5 pants: „Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz(..)”. Vēl ir arī jāpanāk, ka tiek likumīgi atzītas CC licences, un likumā tiek pievienots vēl viens pants par to, ka autoram ir tiesības noslēgt līgumu ar AKKA/LAA par savu mantisko tiesību neadministrēšanu, proti, autors vēlas, lai viņa darbi ikvienam cilvēkam komerciālai lietošanai būtu pieejami bez maksas un neviens alkatīgs kantoris par to neko neiekasētu. Vislabākais būtu panākt, ka AKKA/LAA vairs nav “noklusējuma” autortiesību pārvaldnieks, panākt, ka viņi drīkst aizsargāt tikai tos autorus, kuri ar šo aģentūru ir noslēguši attiecīgo līgumu par savu mantisko tiesību pārvaldīšanu.

Ko mēs varam darīt?

Man nav nekas pret to, ka daļa autoru izvēlas neķēpāties ar savu mantisko tiesību pārvaldīšanu un uzticēt to kādam citam cilvēkam vai organizācijai, ar kuru viņi paraksta līgumu. Tā vietā AKKA/LAA iekasē naudu par visiem, izdala dažiem un pilnībā ignorē manu vēlmi netikt pārstāvētai. Man nav nekas iebilstams pret to, ka autori vēlas saņemt taisnīgu atlīdzību par savu darbu izmantošanu. Tā vietā AKKA/LAA nodarbojas ar reketu, pieprasot naudu no taksometru šoferiem par radio klausīšanos, kurā starp dziesmām skan arī reklāmas. Es atbalstu brīvo kultūru un vēlos piedalīties tās veidošanā. Tā vietā AKKA/LAA cenšas Latvijā to aizliegt. Daļa cilvēku uzskata, ka nauda nesmird. Es tam tomēr nepiekrītu. Iepriekš uzskaitīto iemeslu dēļ es uzskatu, ka viss, kas izgājis cauri AKKA/LAA rokām, ir ļoti smirdīgs, tāpēc es nekad neslēgšu līgumu ar šo aģentūru. Tā mani nekad nepārstāvēs.

Diemžēl šobrīd es esmu spiesta cīnīties par savām tiesībām netikt pārstāvētai. Par tiesībām licencēt savu mākslu ar Latvijā šobrīd oficiāli vēl joprojām neatzīto Creative Commons licenci. Par savām tiesībām pateikt, ka bibliotēku, muzeju un dzejas dienu pasākumos manu dzeju drīkst lasīt bez maksas un AKKA/LAA par to naudu nav jāsaņem. Par tiesībām pateikt, ka sociālajos medijos, presē, kalendāros, uz pastkartēm, elektroniskajās kartītēs, apsveikumos, utt. manu dzeju drīkst lietot un publicēt par brīvu, ka AKKA/LAA nav nekādu tiesību par to pieprasīt un iekasēt “savu tiesu”. Esmu spiesta cīnīties par savām tiesībām pateikt, ka mani mākslas darbi un tiesības lemt, kas ar tiem notiks, pieder man, nevis AKKA/LAA aģentūrai, kura šobrīd ir “noklusējuma” pārvaldnieks, un no kuras “pakalpojumiem” man nemaz nav tiesību atteikties.

Lai panāktu izmaiņas Latvijas likumos, es aicinu cilvēkus mums pievienoties. Ja esi mākslinieks, kurš vēlas publicēt savus darbus ar CC licenci; ja esi jurists, kurš var mums palīdzēt; ja esi kafejnīcas īpašnieks, kurš grib atskaņot tikai brīvo mūziku, par to nemaksājot AKKA/LAA pieprasīto nodevu; ja esi cilvēks, kuram rūp šī problēma, un vēlies piedalīties mūsu mēģinājumā mainīt Latvijas autortiesību likumu, pievienojies mums! Padod ziņu Pirātu partijai, un mēs kopā mēģināsim padarīt šīs valsts likumdošanu taisnīgāku un autoriem draudzīgāku!

Atsauces

1. http://en.wikipedia.org/wiki/Copyright_Term_Extension_Act#Support

2. http://creativecommons.org/licenses/

3. http://torrentfreak.com/best-selling-author-turns-piracy-into-profit-080512/

4. http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138

5. https://twitter.com/#!/PiratuPartija/status/194787651956637696/photo/1/large

6. https://twitter.com/#!/PiratuPartija/status/196764400491827200/photo/1/large

7. http://www.ir.lv/2012/5/2/par-muziku-sabiedriskaja-transporta-un-ne-tikai

8. http://en.wikipedia.org/wiki/Creative_Commons_jurisdiction_ports

9. http://wiki.creativecommons.org/Collecting_Society_Projects

10. http://wiki.creativecommons.org/Version_3#Further_Internationalization

Pārpublicēts no avestra.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

50
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Deputātu jautājumi ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam par gāzes tirgu, valsts drošumu un sabiedrības interesēm

FotoŠā gada 12. janvārī, pēc tam, kad Jūs tā arī nespējāt atbildēt, kā tad ar Jūsu piedāvāto gāzes tirgus modeli, kur gāzes tirgotājam vairs netiek paredzēts pienākums veidot jebkādu nodrošinājumu gāzes piegādēm, būs iespējams izpildīt gāzes piegādes līgumus Latvijas patērētājiem ziemas sezonā (kad gāzes piegādes Latvijas tirgum ir ļoti ierobežotas un tāpēc Latvijas patērētājiem nepieciešamais gāzes apjoms tiek laicīgi uzkrāts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), Jums tika iesniegti šādi konkrēti deputātu jautājumi.
Lasīt visu...

21

Pārbūves mantojums: mankurtizācija

FotoMankurtizācija nav svešvārds. Tas nav iekļauts svešvārdu vārdnīcā. Mankurtizācija ir neoloģisms – jaunvārds. Tas ir atvasinājums no vārda „mankurts”. Savukārt vārdu „mankurts” izdomāja kirgīzu rakstnieks Čingizs Aitmatovs, balstoties uz tjurku lingvistisko pieredzi neprātīguma, muļkības, idiotisma, stulbuma apzīmēšanā. Aitmatovs šo vārdu lietoja krievu valodā. Tagad krievu valodā vārdi „mankurts”, „mankurtizācija”, „mankurtisms” ir literārās valodas vārdi.
Lasīt visu...

21

Komentārs par 2017. gada 17. janvāra spriedumu Neo lietā

FotoTiesas arī kļūdās, bet to var labot ar pārsūdzēšanu. 7 gadi, un nekas nav vēl beidzies. Pilns tiesas spriedums būs pieejams 31. janvārī, tad tiks sagatavota kasācijas sūdzība un spriedums* pārsūdzēts. Un joprojām man ir daudz jautājumu, uz kuriem es vēlēšos saņemt atbildes, kuras rodas, izejot kārtējo Dantes loku Latvijas tiesu sistēmā – par nenotikušu noziegumu.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi veselības ministrei par „Stradiņu” jaunā korpusa būvniecības izmaksu pamatotību

FotoNoslēgumam tuvojas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā AI korpusa būvniecība, ir uzsākts būvniecības process (projektēšanas stadijā) jaunajam A2 korpusam.
Lasīt visu...

18

Manus pelnus varētu izkaisīt meža vidū apslēptā nogāzītē, kur pavasarī zied zilās vizbulītes

FotoJau piekto dienu smagi strādāju pie raksta Beļģijas Akadēmijai par noziegumu, sodu un amnestiju, par latviešu masu deportācijām, slepkavībām, represijām. Drūms temats.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi veselības ministrei Andai Čakšai par "Stradiņu" jaunā korpusa projekta realizācijas gaitu

Foto2016. gada 8. decembrī Jums tika iesniegti deputātu jautājumi saistībā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (turpmāk - PSKUS) jaunā korpusa projekta realizācijas gaitu un tā atbilstību valsts interesēm. Diemžēl uz vairākiem jautājumiem Jūs tā arī neesat sniegusi skaidras atbildes vai pat vispār esat izvairījusies atbildēt uz Jums uzdotajiem jautājumiem, tāpēc lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Laikmeta ainiņas IV

Gistavs Flobērs rakstīja, ka revolūcijas piedzīvošana ir pats labākais, kas var notikt cilvēka dzīvē, ja vien revolūcija no cilvēka nav izveidojusi fanātiķi. Šo...

Foto

Veselības ministrijas iestāde gāž visu uz bijušo direktori

Reiz kāds vīrs kļuva par iestādes direktoru. No iepriekšējā direktora viņš saņēma trīs vēstules: "Kad Tev būs pavisam...

Foto

Jo vairāk saskaramies ar tiesībsargājošajām struktūrām, jo lielāka vilšanās pārņem

Tikko kā Ludzas Zemei sāka uzlaboties attiecības un sadarbība ar policiju, kā kāds to apzināti vai neapzināti mēģina...

Foto

Rībentrampisks apmulsums

«Nepareizā» kandidāta iekļūšana Baltajā namā radīja mentālu zemestrīci Latvijas ārpolitikā. Transatlantiskais sabiedrotais līdz šim šķita pat apnicīgi pastāvīgs un prognozējams savā diplomātijā. Jo īpaši...

Foto

Tiesa, piekrītot KNAB lēmumam, apšauba tiesībsarga darbību sabiedrības interesēs

Savā 2017. gada 6. janvāra spriedumā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija apstiprinājusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Spiegs, kurš fotografēja dzelzceļa vagonus?

No vienas puses – mūsdienās, ņemot vērā, ka katrs vagons ar militāro tehniku tiek nofotografēts no kosmosa simtiem reižu un nav...

Foto

Pārbūves mantojums: vēstures politika

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojums ir ne vien kolosāli daudzpusīgs, bet arī odiozi eksotisks. Bez svešvārdiem izsakoties, „perestroikas” mantojums ir atbaidošs, pretīgs, nevēlams,...

Foto

Vai visatļautība ir šodienas norma?

LR Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kolēģija ir nolēmusi atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību manā civilprasībā pret pilsoni Ivaru Jansonu par nepatiesu,...

Foto

Par tiesībsarga Jura Jansona publiski pausto

Atsaucoties uz šodien LTV1 “Rīta panorāma” tiesībsarga Jura Jansona pausto viedokli un aizskarošajiem izteikumiem par  Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju...

Foto

Dieviņš taisa zelta sētu apkārt manu augumiņu

Vēlos izteikt sirsnīgu pateicību visiem tiem, kas uz nāvi raugās ar mūsu tautā pieņemto attieksmi, ko skaisti izsaka sekojošās...

Foto

LU un RPIVA viedoklis par skolotāju izglītības reorganizāciju Latvijā

2017. gada 3. janvārī ziņu aģentūra LETA informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēmusi ar 2017....

Foto

Atbilde Valdim Kalnozolam - uz valsti es nevemju, bet tev ar prieku iespļautu sejā

Izlasot Saeimas deputāta Valda Kalnozola rakstu, nolēmu dažās rindkopās sniegt atbildi....

Foto

Nekas nemainīsies no jūsu vemšanas uz valsti

Saeimas deputāts Valdis Kalnozols sociālajā tīklā Facebook ir publicējis gan ekspresīvu apsveikumu Jaunajā gadā, gan pāris vēl dzīvīgākus komentārus viņa kritiķiem....

Foto

Kā "Latvijas Gāze" "godīgi" iedzīvojas uz klientu rēķina

Vēlos informēt sabiedrību par nopietnu problēmu, kas saistās ar AS Latvijas Gāze pakalpojumiem un skar tūkstošus nekustamo īpašumu, mājsaimniecības, esošos...

Foto

Pārbūves mantojums: jubilejas asaras vai līksme

2017.gada janvārī svinama pārbūves jeb „perestroikas” 30 gadu jubileja.* Par pārbūves sākumu oficiāli uzskata PSKP CK Plēnumu, kas notika 1987.gada...

Foto

Kam Radzēvičs apsolījis Brīvības ielas dzimtsarakstu nodaļas ēku?

Kam Rīgas izpilddirektors Juris Radzēvičs ir apsolījis „reorganizējamās” dzimtsarakstu nodaļas ēku Rīgā, Brīvības ielā 86? Tā man jājautā,...

Foto

Valsts kontrole un Staļina personiskais izlūkdienests

Janvārī beidzas pilnvaru laiks valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai. Saeimai vajadzēs izdarīt izvēli – atstāt viņu uz otru termiņu, vai tomēr...

Foto

Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujām simt gadu

Šobrīd paiet 100 gadu kopš latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujām Tīreļa purvā un Ložmetējkalnā. Tā bija vērienīgākā un arī traģiskākā militārā...

Foto

Hibrīdkara “lūzeriem” un provokatoriem - pārdomām jaunajā gadā

Sen zināma un izmantota patiesība nu ir izlauzusies līdz plašākai sabiedrības apziņai - pakļaut valstis un tautas, pārdalīt...

Foto

Maza ministres Čakšas dāvaniņa savas padomnieces Vānes biznesam

Ministru kabineta sēdē ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529, kur visa starpā pasniegta dāsna dāvana...

Foto

Skaisti vārdi, ne tik skaisti darbi

Noklausījos divu valsts vadošo amatpersonu uzrunas, sagaidot Jauno gadu. Tādi skaisti vārdi bija piemeklēti, diemžēl darbos šīs amatpersonas sevi ir...

Foto

Kam vajadzīgs “tramvajs uz kauliem”?

Rīgas domes ideja par tramvaja līnijas celtniecību no Centrālās stacijas līdz Skanstes ielai ir izsaukusi lielas rīdzinieku daļas neapmierinātību, kuri ir...

Foto

Paldies, VALSTS

Paldies, VALSTS. Paldies, ka ļaujat mazākiem uzņēmumiem dzīvot. Paldies, ka atbalstāt tos, kas zog, un norājat tos, kas visu grib darīt godīgi....

Foto

Mazas tautas gudrība ir neļaut kļūdīties tiem, kuri ir pie varas

Labvakar Valmierā un Daugavpilī! Sveiki Liepājā, Alūksnē, Ventspilī un Jelgavā! Sveicināti Rīgā! Labvakar visā Latvijā!...

Foto

Cilvēciskās kvalitātes ergonomika. Otrā eseja

Pirmajā esejā tika atgādināts par cilvēciskās kvalitātes lomu. Valstī sastopamajās likstās vainīgi ir cilvēki. Viņu darbības kvalitāte ir atkarīga no viņu...

Foto

Par Dziesmu svētku biļešu tirdzniecību

Latvijas valsts Kultūras ministrija - Dacei Melbārdes kundzei, Nacionālā kultūras centra direktorei Signei Pujātes kundzei....

Foto

Nogalināt, lai dzīvotu, vai dzīvot, lai nogalinātu?

Dažreiz kāda problēma tiek aktualizēta, pateicoties šķietami nejaušam atgadījumam. Tā šoreiz notika ar bēdīgi slaveno lūšu mātes nošaušanu. Tā...

Foto

Izsoļu reideru un krāpnieku jaunās shēmas

No amata atceltais zvērināts tiesu izpildītājs Kaspars Seleckis sniedzis sabiedrībā zināmiem izsoļu reideriem Gatim Ruķerim un Mārtiņam Ruķerim likuma prasībām...

Foto

Vai SAB vadītāja aste ir čekas maisos?

“Drošības dienestiem, redzot kartotēku, ir zināms, ar ko ikdienā nodarbojas personas, kas ir strādājušas VDK,” - šādi Saeimas cilvēktiesību...

Foto

Kādā brīnumainā veidā nepraktizējoši ārsti tiek pie atjaunota sertifikāta?

Veselības ministrijā tāpat kā citās ir svarīgākais laiks ES naudas dalīšanā - ne tikai būvniecībai, bet arī...

Foto

Māris Liopa atgriežas, izvilcis vecus melus par pupuķiem

Pirms kāda laika jau atbildēju uz Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas priekšsēdētāja un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes...

Foto

Tas, kurš ķer kurmjus, atņem dzīvību tāpat kā lūšu mātes nošāvēja

Ņemot vērā sociālajos tīklos sacelto ažiotāžu par gadījumu, kad Alūksnes pusē tika nomedīta lūsene, kā...

Foto

Cilvēciskās kvalitātes ergonomika. Pirmā eseja

Sociālai filosofijai pašlaik darba netrūkst. Tā tas vienmēr ir pārejas laikmetos, kad sociālajiem procesiem piemīt agresīva dinamika un nekaunīgs pretrunīgums. Sociālās...

Foto

Kādas vēl nejēdzības spēj un spēs izdomāt ierēdņi?

Esmu uzņēmējs, kuram ir bijis tas gods biežāk zaudēt nekā uzvarēt vai apzināti nepiedalīties www.iub.gov.lv  atrodamajos iepirkumos, jo vēlamais uzvarētājs ir...

Foto

Deputātu jautājumi Kučinskim par iespējamajiem pretlikumīgajiem lēmumiem veselības aprūpes nozarē

Šā gada 20. decembra Ministru kabineta sēdē tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra...

Foto

Vienkārši viena medniece mednieku portālā izvietoja medību bildi ar nomedītu lūsi un īsu aprakstu

Šodien pasauli (Latvijas mazo pasaulīti) satrieca viens medību stāsts... Daudzi jau redzējuši,...

Foto

CFLA: „Rīgas satiksmei” ir jāprecizē un jāpapildina Skanstes „kapu tramvaja” projekts

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pieņēmusi starplēmumu par Rīgas satiksmes (RS) iesniegto Skanstes tramvaja līnijas...

Foto

Paldies par Latvijas Republikas ielūgumu apsvērt Latvijas pilsonību

Paldies par Latvijas Republikas ielūgumu apsvērt Latvijas pilsonību. Ar lielu pazemību apsveru šo godpilno ielūgumu, un sniedzu sekojošo...

Foto

Par ārstu resertifikāciju, Lielo Dakteri Pēteri un veselības aprūpes politiku

Kādas Austrumeiropas valsts galvaspilsētas centrā neliela iela nodēvēta dižena literatūras kritiķa Andreja Upīša vārdā. Pirms gadiem...

Foto

Tjarve: Latvijas Televīzija ir aizstūrēta lielveikalu virzienā, bet politiskajā varā tas visus apmierina

Latvijas Televīzijai nākas uzklausīt nepatīkamus un statistikā pamatotus pārmetumus: tā zaudē cīņu par...

Foto

Nepieklājīgais NA atbalstītājs, kurš atļaujas apjautāties tieslietu ministram par tautastērpu

Es kā Nacionālās apvienības (NA) atbalstītājs sekoju līdzi partijas notikumiem, tai skaitā twitterī. NA programmā sadaļā Valoda un...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Valsts prezidentam: izšķirieties, kurā pusē stāvat

Vēlos darīt zināmu savu skatījumu uz mūsu valstī notiekošo. Manam viedoklim var piekrist vai nepiekrist....

Foto

Mans „dzērājšofera eksperiments”: alkohols netiek atrasts, bet protokolu par pārkāpumu vienalga sastāda

Nez kāpēc man sagribējās uzzināt, kā notiek dzērājšoferu identifikācija un kā tiek ievērotas likuma...

Foto

Kultūra nav saimnieka lieta?

Saimnieks dzīvo atbilstoši savai rocībai. Stingri uzmanot tēriņu nepieciešamību. Liekot lietā aprēķinus, ko var atļauties, ko ne, kas tērējams tagad, kas vēlāk...

Foto

Kāpēc Latvijas eksperti un politiķi starptautisko institūciju rekomendācijas uzskata par muļķīgām?

Pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā iezīmējas kāda noturīga tendence – uzskatīt, ka tas, ko Latvijai iesaka...

Foto

Lūdzam Eiropas Komisijai sniegt ziņas par nosacījumiem, ar kādiem “Delnai” piešķirts finansējums „Skanstes tramvaja” uzraudzībai

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) nosūtījusi vēstuli, adresētu Eiropas Komisijas Reģionālās...

Foto

Jauni deputātu jautājumi Čakšai par e-veselības projekta 1. un 2. kārtas sekmīgo ieviešanu

Saskaņā ar Veselības ministrijas (turpmāk - VM) publiski pausto tā esot sekmīgi īstenojusi...

Foto

Ja ar tevi „ir cauri”

Kad dienēju padomju, armijā manā pulkā kā daudzos citos bija komandanta vads. Šai elitārā vienībā iesauca tādus pašus jauniesauktos kā citās...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par e-veselības projekta ieviešanu un Reizniecei-Ozolai par Valsts ieņēmumu dienestu

Publicējam ļoti izteiksmīgus Saeimas opozīcijas deputātu jautājumus veselības ministrei Andai Čakšai par e-veselības...

Foto

Mana cīņa ar D…plēša bandu

Kopš 2013.gada vasaras Daugavpils mēra amatā atrodas Jānis Lāčplēsis. Lai lasītājus nemulsina šī kunga (biedra) latviskais vārds un uzvārds, patiesībā viņš...

Foto

Lētuma dārgā cena

Bezcerīgi bezjēdzīga ir politiķu pēdējā mirkļa raustīšanās ar nodokļu likmēm turpu šurpu. Izstiepies vai saraujies, tik un tā labs nevienam nebūsi. Ne viens,...

Foto

Par Krievijas specdienestu aģentiem Latvijā

Ar milzu interesi gaidu, kas izrādīsies tas pirmais mūsu specdienestu aizturētais spiegs, kura identitāte pagaidām nav atklāta. Ļoti gribas cerēt, ka...

Foto

Jaunais dižgaru slānis

Sabiedrībā ir radies jauns sociālais slānis. Tā nosaukums – soctīklotāji. Interneta ziņu portālu auditorija ar šo nosaukumu tiekas vairākus gadus gandrīz katru dienu....

Foto

Neklātienes diskusija ar man nezināmu, anonīmu PIETIEK lasītāju–rakstītāju

Burtiski pēdējo nedēļu laikā veselības jomu kritizējošu rakstu skaits pieaudzis ģeometriskā progresijā. Bargas kritikas vērpetes griežas pār Veselības...

Foto

Varbūt Jūlijs Krūmiņš savā iepriekšējā eksistencē ir bijis svēts cietējs...

Vairāki Pietiek lasītāji ir uzdevuši jautājumu – ko gan uzņēmēja Jūlija Krūmiņa grāmatas prezentācijā pirmdien darīja Lato Lapsa?...

Foto

Valsts asinsdonoru centrs: pie kā noved savējo būšana un neprofesionalitāte

Jau kādu laiku mediķu aprindās klīst baumas par  Valsts  asinsdonoru centra (VADC) darbu – gan par klīniskiem gadījumiem,...

Foto

Par dzelzceļa kravu pārvadājumu radīto troksni Sarkandaugavā un ministra dēla hobija apmaksu

Vairāki aktīvi Sarkandaugavas iedzīvotāji, kas apvienojušies domubiedru grupā “NĒ vilcienu radītajam troksnim!”, līdz šim...

Foto

Slimā veselības nozare

Sakarā ar e-slimības projektu, kas diskreditē e-Veselības jēdzienu Latvijā, galvenā uzmanība veselības sektorā šobrīd ir pievērsta Nacionālajam veselības dienestam (NVD). Dienesta direktore Daina Mūrmane-Umbraško...

Foto

"Zvaigznīšu Brīdis" "Latvijas Gāzē"

Pavisam nesen presē parādījās ziņa, ka, atsaucoties a/s Latvijas Gāze aicinājumam, darbu uzņēmumā sācis Kaspars Upaciers, ko plašāk pazīstams kā Ufo. Šis krietnais un...

Foto

Patriotiskās austrumu vēsmas

Ar Nacionālās apvienības politiķi Rihardu Kolu saistītā biedrība "Latvijas Karogs" iemanījusies par pašvaldību un valsts naudu uzstādīt lielizmēra karogus Latvijas pilsētās, taču pretēji...