Augu aizsardzības dienests sola dārgās pārbaudes veikt pārkraušanas laikā, bet par "matemātiku" klusē
PIETIEK23.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) sola, ka dārgās fitosanitārās pārbaudes apaļkokiem veikšot jau kravu pārkraušanas laikā, lai varētu apskatīt arī kravu iekšpusē esošos kokmateriālus un to iespējamos bojājumus un kaitēkļu klātbūtni. Tomēr eksportētāji arī par to ir skeptiski un norāda, ka arī pēc jaunā cenrāža apstiprināšanas pārbaudes bijušas tikpat formālas kā iepriekš.
Pietiek jau ziņoja, ka ar Ministru kabineta noteikumiem fitosanitārās pārbaudes apaļkokam cena palielināta 20 reizes - iespējams, uzņēmuma Latvijas finieris interesēs. Tomēr ir apšaubāms, ka VAAD pietiek resursu pārbaužu veikšanai tā, kā norādīts anotācijā.
2014.gada astoņos mēnešos dienests ir veicis fitosanitārās pārbaudes un izsniedzis fitosanitāro sertifikātu 228 747 kubikmetru nemizotu zāģbaļķu kravām, kas nozīmē, ka šī darba paveikšanai dienestam bija nepieciešamas 91 498 darba stundas jeb 11 437 darba dienas.
Kā noskaidroja Pieiek, VAAD strādā 43 inspektori, līdz ar to vienam inspektoram, lai sniegtu tikai anotācijā aprakstīto pakalpojumu, pagājušā gada astoņos mēnešos bija jānostrādā 262 darba dienas, lai gan astoņu mēnešu (no janvāra līdz augusta beigām) kopējais dienu skaits ir 243, bet darba dienu skaits – 176, pieņemot, ka mēnesī ir vidēji 22 darba dienas.
Dienests papildu darbiniekus pieņemt neplāno, tomēr sakās esam apņēmības pilns šo pienākumu veikt - lai gan matemātiski nespēj paskaidrot, kā tieši.
„Dienestā, ņemot vērā augstos fitosanitāros riskus un, to ka kaitīgiem organismiem labvēlīgākā vieta attīstībai ir tieši zem mizas, ir pastiprinājis kontroles neapstrādātiem apaļkokiem. Atšķirībā no iepriekš noteiktā inspektoram ir pienākums pārbaudīt katru eksporta kravu, kurai nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, taču izņēmuma gadījumā neizslēdzot iespējamību pārbaudīt arī lielāku apaļkoku daudzumu, kurš tiks eksportēts ilgākā laika periodā,” Pietiek skaidro VAAD pārstāve Gunita Šķupele.
VAAD ir skaidrojums arī lielajam laika patēriņam pārbaudei. „Inspektori pirms došanās pārbaudēs izvērtē kaitīgo organismu sarakstus, kurus apstiprinājusi ievedējvalsts. Tādējādi fitosanitārā riska novērtēšana notiek vēl pirms pārbaudes. Pārbaudē apskata apaļkokus, meklējot kaitīgo organismu pazīmes: kaitēkļu ejas, kaitēkļus dažādās attīstības stadijās (olas, kāpurs, kūniņa, imago) un sēņu bojājumu pazīmes – zilējumus un brūnējumus, vēža bojājumus vai pūtītes uz kokmateriālu mizas, melni zaļus plankumus, bāli brūnu saplaisājušu mizu u.c. pazīmes. Atkarībā no pārbaudāmā apaļkoku daudzuma, bet ne mazāk kā 10 vietās, apaļkokiem, meklējot kaitīgo organismu pazīmes koka mizā un zem tās – noņemot mizas sloksnes ar nazi, cirvi vai citu instrumentu,” inspektoru rūpīgo darbu apraksta VAAD pārstāve.
Pēc VAAD skaidrojuma, ja konstatētas ievedējvalsts karantīnas organismu sarakstā esošo kaitīgo organismu pazīmes, veic paraugu noņemšanu un nosūtīšanu testēšanai uz Nacionālo fitosanitāro laboratoriju. Šajā gadījumā paraugs, ko nosūta uz laboratoriju var būt ar koksnes urbi no bojājuma vietas noņemtas skaidas, izcirstas bojājumu vietas, izzāģētas bojājuma vietas ar vai bez mizas u.c.
Tomēr eksportētāji apšauba šādu pārbaužu iespējamību, jo aplūkot iespējams tikai kravu ārējos kokmateriālus, kamēr to vidu bez speciālas pārkraušanas apskatīt nav iespējams.
VAAD šīs bažas noraida - tiesa, jau atkal nesniedzot precīzu skaidrojumu: „Mums ir noteiktas prasības, kā veikt pārbaudes, katrā konkrētā gadījumā inspektors izvērtē, kā visērtāk tikt klāt pārbaudāmiem kokiem krāvumā, piem., tas var būt krautnes veidošanas laikā, pārkraujot krautni, formējot kokmateriālus kravās izvešanai, konkrēti par kurām tiks izsniegts fitosanitārais sertifikāts.”
Lai gan jaunais cenrādis, kas paredz pastiprinātās pārbaudes, ir spēkā jau no februāra, eksportētāji apgalvo, ka pārbaudes ir tikpat formālas kā iepriekš – inspektore, pat neizkāpjot no mašīnas, uzmet aci kravai, un tas arī viss.
Pietiek jau ziņoja, ka dramatiski sadārdzinātā fitosertifikāta dēļ ir apdraudēts zāģbaļķu eksports uz Ķīnu, kā arī koksnes tranzīts caur Latviju. Tiek izteiktas aizdomas, ka VAAD pakalpojuma maksa palielināta Latvijas finiera (LF) interesēs, jo uz Ķīnu eksportē lielākoties to pašu sortimentu, ko iepērk LF, bet eksportētāji spēj piedāvāt par 20-40% augstāku apaļkoku iepirkuma cenu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
