Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Nepieciešams finansiāls atbalsts augstākās komunistu un čekistu nomenklatūras sarakstu publiskošanai

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.

Mēs gatavojamies doties gājienā, lai noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa... Pirmā atklātā pretokupantu un pretkomunistu demonstrācija kopš Latvijas okupācijas sākuma. Mēs bijām gatavi uz visu! Mēs nezinājām, kas notiks... Kas mūs sagaidīs... Vai mēs vispār nokļūsim līdz piemineklim? Vai arī jau pēc brīža turpat, Bastejkalnā, tiksim savākti un samesti “melnajās bertās”... Nevarējām zināt neko... Nevarējām ticēt nekam... Čekas aģenti bija visapkārt. Vai mūs arestēs? Laikam jau nē – ja viņi to gribētu, tas jau būtu izdarīts... Varbūt tomēr tūlīt arestēs? Varbūt pat nošaus... Varbūt sagaidīs ar lodēm pie pieminekļa?...

Mūsu grupai pievienojās arī daži drosmīgāki cilvēki, kuri jau bija sapulcējušies netālu, Bastejkalnā.

Kad mēs sākām iet, tuvumā bija arī vairāki jauni puiši. Viens no viņiem bija Konstantīns Pupurs. Vienkāršs – un vienlaikus dižens – Mātes Latvijas dēls! Viņa vienīgā vēlēšanās bija - redzēt savu zemi un savu tautu atkal brīvu!

Jau no paša sākuma Konstantīns bija uzticīgs mūsu tautai un mūsu Latvijai. Viņš nekad nerunāja par labāku dzīvi, jebkādu (mazu vai lielu) naudu un citām ikdienišķām, pārlaicīgām lietām. Viņam tās nebija nozīmīgas!

Viņš nemeklēja labāku dzīvi arī svešās zemēs. Dzīves ceļi viņu vēlāk tiešām veda apkārt visai pasaulei. Taču savā sirdī Konstantīns nekad, nevienu brīdi nebija atstājis Latviju! Es neatceros nevienu pašu mūsu abu kopābūšanas reizi, kad viņš nerunātu par atgriešanos Latvijā...

Šodien – pēc 30 gadiem un 3 mēnešiem – mēs aizvadījām Konstantīnu pēdējā ceļā... Viņš aizgāja Saules ceļu jauns... Tik jauns! Pārāk jauns..... Ko vēl viņš būtu varējis sasniegt? Ko vēl viņš būtu izdarījis? Es nezinu... Neviens mēs nezinām un nekad vairs neuzzināsim... Bet es – drošāk par jebko citu pasaulē – zinu to, ka viss viņa darbs būtu veltīts tikai un vienīgi Latvijai! Jo visa viņa dzīve bija veltīta tikai un vienīgi Latvijai!

“Tēvzemei un Brīvībai” – tā rakstīts Brīvības piemineklī. Vai Latvija šodien ir neatkarīga un brīva? Vai visi krievu okupanti ir aizvākušies? Vai latviešu dzīves apstākļi ir labāki? Vai Latvija ir tāda, kādu to veidoja, ar tēvutēvu asinīm izcīnot, proti, vai tā ir Latviešu Valsts? Vai latvieši ir brīvi un brīvi saimnieko savā zemē? Vai katrs latvietis ir brīvs savās domās, runās un darbos?...

To jautāju es sev un citiem tikai, lai saprastu – vai Konstantīna uzupurēšanās bija tā vērta? Vai tādu valsti un tādu tautu, kuras neatzīst (pat nepazīst!), neciena un negodā savus varoņus, var saukt un godāt par brīvām?...

Latvijas valdība nekad nav piešķīrusi – nekādu! – apbalvojumu Konstantīnam... Kādēļ!? Vai tad Konstantīna pašaizliedzīgā, nesavtīgā, no visas viņa sirds un dvēseles nākusī uzupurēšanās nebija pietiekoša!? Viņš bija gatavs MIRT par savu zemi, par latviešiem! Par mūsu mīļās un mūsu vienīgās Tēvzemes brīvību! Vai un ko vēl vairāk var no jebkura pilsoņa sagaidīt???...

Es nezinu, vai pašlaik Latvijā vēlas uzzināt par Konstantīnu vairāk... Vai vēlas beidzot sākt viņu cienīt un godāt... Viņam pieminekli uzcelt... Vai arī mūsu valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes 1924.gadā iedibināto Triju Zvaigžņu Ordeni viņam piešķirt... Beidzot... Tagad, pēc Konstantīna nāves... Tam vairs nav nekādas nozīmes...

Es šodien netiku uz Latviju atvadīties no sava drauga... Atvadīties – uz visiem laikiem... Es tik ļoti vēlētos man savulaik piešķirto Triju Zvaigžņu Ordeni ielikt viņa zārkā! Kā savu pēdējo dāvanu un Konstantīna patiešām pelnīto apbalvojumu...

Konstantīn, Tevi NEKAD neaizmirsīs! Tavs piemineklis ir Tava dzīve! Tava dzīve ir piemineklis Tev un visiem latviešiem, kam bija, joprojām ir un vienmēr būs dārgas Tēvzeme un Brīvība!

Dusi Dieva mierā, mans Draugs un manas tautas Varoni! 

* 2017.gada 15.septembrī, ASV

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nosaukšu uzvārdus rīt

Godātā redakcija, steidzu paust savu atbalstu lieliskai iniciatīvai, kurai pievienojas jauni un veci. Es šeit domāju a. god. zv. adv. Gobzema kga pasākto...

Foto

Latvijas dilemma

2018.gada 24.maijā portālā „Delfi” publicēja Viļa Krištopana „versiju” ar nosaukumu „Izniekotās iespējas”. Tā ir laba publikācija. Šī „versija” tāpat kā jebkura versija aicina radoši...

Foto

Vēstule Romas pāvestam: lūdzam iniciēt starptautisku izmeklēšanu saistībā ar Latvijā katastrofiskos apmēros radīto nabadzību

Latvijas Katoļu baznīca un valsts augstākās amatpersonas ir aicinājuši Jūsu Svētību apmeklēt...

Foto

Putins jau rokas stiepiena attālumā no NATO Ahileja papēža

Tas ir tikai burtiski dažu mēnešu jautājums, kad Putina Krievija var satricināt NATO un visus 21. gadsimta...

Foto

Par Dziesmu svētkiem (raksts tapis pirms pieciem gadiem)

Deju svētku biļetes nopirku „no rokas” par 50 latiem gabalā. Labi, ka pirku laikus, pēdējā dienā cena uzkāpa...

Foto

Ko aizstāv Aldis Gobzems?

Pēdējo nedēļu laikā bijušais Maksātnespējas administrācijas direktors Aldis Gobzems ir nācis klajā ar virkni skaļiem paziņojumiem. Tiek izmantoti visi līdzekļi, lai, iespējams,...

Foto

Kāpēc es nekad nebalsošu par „Saskaņu”: privātas pārdomas vēlēšanu sakarā

Man tas vienmēr šķitis pašsaprotami. Taču pēdējo notikumu sakarā gribēju pateikt arī tādā melns uz balta...

Foto

Klusais centrs var gulēt mierīgi – ogle uzlabos jūsu kuņģa darbību

Gruzīniem esot desmitiem lielisku attaisnojumu gadījumam, ja šašliks nav izdevies gluži tik labs kā vajadzētu....

Foto

Stulbuma modernizācija

Principā nekas negaidīts nav noticis. Stulbeņi nekad brīvprātīgi nepadodas. Stulbums atrodas ambiciozuma virsotnē. Stulbums nepazīst paškritiku un piekāpību. Stulbeņu godkārību var apturēt, kā tautā...