Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pat tagad nezinu, vai vērts šo te publicēt. Maz prātīgu viedokļu, bet lamāšanās bezgalīga...

Muļķībai un pašapmierinātībai, kā zināms, vienmēr ir traģiskas sekas. Tās pārdzīvot var palīdzēt vienīgi laimīgs gadījums. Ar „laimīgiem gadījumiem” dzīve mūs gan pārāk bieži nelutina, tomēr nez kāpēc mēģinām uz tiem paļauties.

Jau sen prātoju, kur tas „āķis”, bet pēc sarunām ar nopietniem večiem un papildu informācijas, kas nesen publicēta žurnālā IR (Aivars Ozoliņš, 5. jūnijs 2013., "Bīstamā vēlmju domāšana"), saprotu, ka laiks skaļi runāt gandrīz palaists garām.

Tā vietā, lai patiesi ieinteresēti iesaistītos Latvijas ekonomikas sakārtošanā, pļāpājam par nenozīmīgiem „plusiņiem” un „mīnusiņiem” pašvaldību vēlēšanās, ne nieka nerūpējoties par iespēju saglabāt mūsu valsti un savas (patiesībā vairāk gan savu bērnu un mazbērnu) dzīvības.

Aivars Ozoliņš citē Pola Goubla (nezinīšiem atgādināšu – strādāja delegācijā par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Lietuvas Ģedimina ordeni, Igaunijas Māras zemes krustu) sacīto:

„Nākamie 20 gadi būs bīstamāki un problemātiskāki nekā iepriekšējie. Pārāk daudz cilvēku ir ļāvušies "vēstures beigu" domāšanai – ka PSRS vairs nav, Aukstais karš beidzies un nu dzīvojam pasaulē, kurā dominē demokrātija, cilvēktiesības un brīvā tirgus kapitālisms. Tās ir pilnīgas muļķības!

Ir daudz mazāk pazīmju, nekā gribētos, ka ekonomiskas pārmaiņas nodrošina demokrātijas iestāšanos un ka varas pārdalījums, kas ir noticis pasaulē, rada vairāk stabilitātes. Notiek lielas pārmaiņas Krievijā no vienas puses un ASV kā metonīmā Rietumu pasaulei no otras.

Domāju – Krievijas Federācija nākamo 20 gadu laikā izirs. Tai vienkārši nav kopīga dabiska satvara vai vērtību. Gaidāmā izjukšana būs neglīta, turklāt to veicinās ne tik daudz nekrievi Ziemeļkaukāzā, kam vairākums cilvēku pievērš lielāko vērību, bet gan drīzāk krievi Sibīrijā, Tālajos Austrumos, Ziemeļrietumos, kuri nav apmierināti, ka maksā nodokļus, bet pretī no Maskavas saņem visai maz.”

Latvijas politika balstās uz banku „analītiķu” sagudrotām „prognozēm” un ieteikumiem, kam ar reālo situāciju sakars tikai tāds, ka šie „analītiķi” un viņu saimnieki regulē ekonomiku savās – iespējami lielākas peļņas iegūšanas interesēs, nosakot arī, kuru no konkurējošām bankām „glābt”, kuru „laist pa burbuli”.

Diemžēl šāds scenārijs atbilst tikai īstermiņa izdevīgumam, bet tā piemērošana loģiski „sakārtota” valstīs, kur atrodas banku konsorciju filiāles. Patlaban neredzu un nedzirdu banku lobiju NEIEINTERESĒTU ekonomistu un tautsaimnieku (dažbrīd šķiet, ka pēdējo Latvijā nav vispār) analītiskus spriedumus, ko darīt, kā rīkoties, lai valsts pati sevi nepazudinātu.

Atcerēsimies, ka Latvijas ekonomikas modelis visos iepriekšējos valstiskajos formējumos (latviešu, vācu, krievu) balstījies lauksaimnieciskās ražošanas attīstībā. Latvijas pirmās brīvvalsts zemes reformā līdz 1934. gadam izveidojās 62 tūkstoši jaunu (ievērojiet – JAUNU) zemnieku saimniecību, nodrošinot darba vietas sestajai daļai valsts iedzīvotāju. Pirms tam Latvijā bija 148 tūkstoši zemnieku saimniecību.

Saskaitiet visu kopā un padomājiet, cik DARBA VIETU bija Latvijas laukos. Es apzināti neminu darba ražīgumu un citus kritērijus, ko tik dedzīgi apcer profesionāli ekonomisti. Tāpat ne mazākā mērā nerosinu šo situāciju atjaunot. BET, kā saka gudrinieks Godmanis, vajag atcerēties vēl vienu pavisam nesen piedzīvotu faktu – Latvijas kolhozu sistēmai stabilizējoties, aptuveni pusi saražotā produkta veidoja individuālo saimniecību pienesums.

Var jau būt, ka bijušie kolhoznieki paši to nemaz nezina, bet tieši viņu produkcijas apjomu prasmīgi grāmatveži Lauksaimniecības pārvaldēs, izpildkomitejās un ministrijās pieskaitīja „kolhozu sistēmas” veikumam un kā absolūtu sasniegumu lepni pavēstīja „augšām” Maskavā. Arī senajās muižās viensētas nodrošināja tautas spēju pastāvēt un izdzīvot visneiedomājamākajos apstākļos.

Ar ko gan šodienas 1000 un vairāk hektāru saimniecība atšķiras no muižas? Ar to, ka ir parādā bankām, atkarīga no ievestiem energoresursiem un tehniskā aprīkojuma piegādēm. Patiesībā pārtikas produktu ražošana no lauku saimniecībām „pārcelta” rūpnīcās.

Saprotams, rūpnīcu un mūsdienu muižas līdzinieci banku sektoram regulēt ievērojami vieglāk par viensētnieka saimniecību ar 5-500 hektāru (pēdējo ciparu uzskatu par MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMO) platību. Nerunājot nemaz par pensionāru „ienākumu” kontroli viensētu aizžogojumos. Arī lielveikalu ķēdēm ērtāk strādāt ar „dižajiem”. Šī vēstījuma sākumā ne velti ieminējos par pašapmierinātību. 

Nelaimēm ne vienmēr jābūt tieši ieroču spēka izraisītām. Patlaban Eiropa netiek galā ar plūdiem. Citur pasaulē daba cenšas ierobežot „civilizācijas” uzbrukumu atšķirīgām metodēm.

Atcerēsimies, ka Latvijas iedzīvotāji pārdzīvoja pēdējos DIVUS pasaules karus tikai tādēļ, ka aiz katra sētas staba varēja iegūt pārtiku – visas iebrucēju varzas gandrīz netraucēti laupīja. Tas bija iespējams tāpēc, ka pārtiku ražoja viensētas zemnieks. Iztēlojieties, kas notiktu ar „dižsaimniecību” vai „lielveikalu” līdzīgā situācijā. To, ka rūpnieciska pārtikas ražošana apstātos acumirklī, nemaz nevajag atgādināt.

Lauksaimniecībā tobrīd bezvērtīgus naudas uzkrājumus nekavējoties iegūtu patlaban pavisam reto DARBA zirgu fermu īpašnieki. Vectētiņi un vecmāmiņas steigšus mācītu mazbērniem apieties ar lāpstu, dakšu un kapli. Atgūtu cieņu vienkāršu kalēja amata meistaru prasmes. Arī pagastu kokamatniekiem būtu darba pilnas rokas, bet ļautiņi, kuri nepārdomāti pārdevuši tēvutēvu mantojuma zemi ārvalstniekiem, mudīgi vien snaikstītos pāri ap tiem ierīkotajiem žogiem.

Joprojām nemudinu atgriezties pie sentēvu saimniekošanas sistēmas, bet atmest gluži visu – tas patiešām ir nesaprātīgi. To pierādījuši neskaitāmie divdesmit gadus saglabājušies grausti bijušo „kolektīvo” saimniecību laukos. Vēl jo vairāk. Domāju, ka vispār nav nepieciešams veidot jaunas darba vietas pilsētās, toties jo neatliekami tas darāms laukos. Līdz ar to pilsētās tās radīsies tik un tā.

Lai man piedod pilsētnieki, bet pilsētas nekad (vismaz pagaidām) un nekur nav glābušas valstis no sabrukuma un traģiskām kolīzijām. Tas ir izdevies vienīgi lauku struktūrām ar pašpietiekamu ražošanas organizāciju. Tātad modernizēsim laukus, bet noteikti atstāsim atkāpšanās ceļu (tāds nekādā ziņā nav šodienas viesu māju saimnieku un lauku pirtnieku piedāvājums), kas mūsu mazbērniem var izrādīties vienīgais glābiņš.

Interesanti uzzināt, ko par šādu lauku veču filozofiju teiktu „analītiķi” (smieklīgus argumentus dzirdēju LTV-1 raidījumā, kur pļāpāja baņķieris Rungainis, kolhoznieks Beļavnieks un zinātnieks Miglavs) vai godīgi ekonomisti. Ja neko, tad patiešām skaidrs, ka tādu te nav.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...