Iesaki rakstu: 
1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Tātad jaunu padomnieku reāla nepieciešamība neeksistē. Kungi pat nezina, kādos segmentos vajadzīgi padomnieki. Tātad galvenais ir nokāst sev pēc iespējas vairāk naudas, bet nevis darba nepieciešamība.
Vēl viens citāts no tā paša teksta: "Aicināts atbildēt uz jautājumu, kāpēc Valsts prezidentam ir nepieciešami papildu padomnieki, Teikmanis sacīja, ka prezidenta darbības loks ir paplašinājies (!?), tāpēc arī paredzētas jaunas amata vietas padomniekiem."
Valsts prezidenta darbības loku (tiesības, pienākumus) nosaka Satversme. Tajā Valsts prezidentam ir veltīta atsevišķa, trešā, nodaļa. Vai tā ir jau mainīta? "Nācijas tēvs" nevar pats nosacīt savu darbību, izvēloties kaut ko darīt vai kaut ko nedarīt. Skaidrs, ka “nācijas tēvs” (īstenībā “nācijas vampīrs”) nekaunīgi vēlas iegūt pēc iespējas lielāku summu, kuru pēcāk varēs sadalīt atbilstoši saviem ieskatiem. Viņa ieskatus nav grūti atšifrēt. "Nācijas tēvs" noteikti centīsies apskatīt visu pasauli un brokastot pēc iespējas biežāk ārzemju viesnīcās ar īstām angļu brokastīm. Jau no paša sākuma formulētā prognoze par “nācijas tēva” patieso ieguldījumu “nācijas” labā pilnā mērā realizējas. Pirmkārt, viņš centīsies ar savu glamūrīgi pseidointelektuālo šļācienu aptašķīt visu svētāko latviešiem. Otrkārt, viņš centīsies savas miesas komfortam nokāst pēc iespējas lielākas summas. Un, saprotams, viss notiks “nācijas” valstsgribas ēstgribas progresa vārdā.
1.novembrī nācās tikties ar negaidīti atraktīvu iniciatīvu: “Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S) iesniedzis priekšlikumu 2020.gada budžetam, tajā lūdzot paredzēt 1200 eiro, lai no Ministru kabineta sienas noņemtu uzrakstu "Viens likums, viena taisnība visiem".”
Principā tas ir demagoģisks uzraksts. Tas ir ideoloģiski maldīgs uzraksts. Vēl var teikt – ciniski melīgs uzraksts. Bet tas pelēkajiem zvirbuļiem ļoti patīk. Pelēko zvirbuļu ieskatā tas ir skaists uzraksts un demokrātiskuma caurstrāvots uzraksts. Tāpēc mūsu pelēkie zvirbuļi to nekad nenoņems.
2.novembrī medijos varēja lasīt uzjautrinošu frāzi: “No izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) gaidām skaidru piedāvājumu, kā bērniem nodrošināt kvalitatīvu izglītību, šodien Latvijas attīstībai kongresā sacīja tās priekšsēdētājs, Attīstībai/Par! (AP) līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.”
Pusizglītots tantuks no laukiem noteikti var izvilkt "kultūrnācijas" izglītību no Tartara, kur tā jau sen atrodas. Tikai tādiem tantukiem mēdz būt stratēģiskā iniciatīva. Un, protams, par lauku tantuku stratēģisko potenciālu tā var teikt tikai neglābjams idiots. Internetā šis “kuktūrnācijas” kalps visbiežāk tiek raksturots kā vizuāli un garīgi ideāli sabalansēts kretīns. Kā zināms, pie mums kretīns ministra krēslā ir normāla parādība.
4.novembrī sabiedrība tika iepazīstināta ar vēl vienu atraktīvu Pūces izteikumu partijas kongresā. “Dienā” lasāms: “Lai kādas ir bijušas attiecības šajā koalīcijā, tā strādā un pieņem valstiski nozīmīgus lēmumums par reformām. Vairumā gadījumu, ja mēs tās nevadam, tad mēs tās stumjam. Jūs jau zināt, ka reizēm dzelzceļa transportā lokomotīve brauc no aizmugures.”
Tas ir izcili atraktīvs materiāls. Tā saturā ir jūtas, subjektīvā reakcija, idejiskās pārliecības visdziļākie slāņi, zināšanu precizitāte. Grūti kaut ko komentēt, ja šim patīkamajam tipam lokomotīve nevis velkt, bet vada vagonu sastāvu.
Kā zināms, Pūce “vada” teritoriālās reformas “lokomotīvi”, novedot gandrīz līdz nervu sabrukumam lauku iedzīvotājus un pašvaldību vadītājus. Tiekoties ar tādu “lokomotīves” funkcijas kretīnisku izpratni, protams, iespējami nervu sabrukumi. Lauku ļaudīm perspektīva rekomendācija varētu būt aicinājums iepazīties ar kretīnisma raksturojumu speciālajā literatūrā. Kretīnisms sarunvalodā nozīmē muļķību, bezjēdzību. Medicīnā par kretīnismu sauc iedzimtu fizisko vai garīgo atpalicību vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātas darbības dēļ. Lauku ļaudīm vēlams iepazīties ar mediķu formulēto Pūces veselības stāvokli.
8.novembrī par savu atraktivitātes potenciālu atgādināja Mārtiņš Bondars. Par to lasāms “Dienā”: “Ja Saeima nākamnedēļ galīgajā lasījumā līdz šim atbalstītajā redakcijā akceptēs grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz daudzkārtīgu valsts budžeta finansējuma palielināšanu partijām, likums tiks apstrīdēts Satversmes tiesā (ST), šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā solīja organizācijas Pro Bono Publico līdzdibinātāja, valdes locekle Kristīna Blumberga. Blumberga, kura uz komisijas sēdi bija ieradusies kā portālā "Manabalss.lv" ievietotā kolektīvā iesnieguma pārstāve, uzsvēra, ka izstrādātais likumprojekts diskriminē reģionālās partijas, jo tām būs grūtības iegūt valsts budžeta finansējumu. Viņasprāt, likumprojektā ir saskatāmi konstitucionāli pārkāpumi. Līdztekus tiem ST uzmanība tiks vērsta arī uz deputātu atbildību likumdošanas procedūras neievērošanā. Blumberga pauda, ka kontekstā ar likumprojektu notiekošais ir farss, turklāt parlamenta pozīcija, ignorējot vairāk nekā 12 000 cilvēku pozīciju, ir nepieņemama. Uzklausot Blumbergas brīdinājumus, komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) turpināja likumprojekta izskatīšanu, vien nosakot: "Es personīgi no tiesām nebaidos."”
"Es personīgi no tiesām nebaidos" - pie mums Latvijā tas ir aksiomātisks atzinums. To bez pierādījumiem pieņem par patiesību. Saprotams, vispirms nākas atcerēties latviešu brīvvalsts vislielāko dārgumu – noziegumu brīvību. Tās apstākļos no tiesām nav jābaidās ne tikai organizētās noziedzības noziedzniekiem, bet arī zemākas kārtas noziedzniekiem, ja viņi dalās ar tiem, ar kuriem ir jādalās. Arī paša Bondara nesenā pieredze tiesās Krājbankas lietā ir lielisks piemērs aksiomātiskajam izteikumam. Acīmredzot šī pieredze spārno Bondaru, un viņš aksiomātisko atzinumu 8.novembrī pārvērta atraktīvā frāzē. Daudzmaz saprātīgie noziedznieki klusē par noziegumu brīvības privilēģijām. Toties muļķis nevar savaldīties un ar savu muļķa tiešumu piesaista sabiedrības uzmanību. Blumbergu viņš centās apklusināt ar vārdiem “Jūs testējat manu pacietību!”. Bet cik gadus viņš pats testē garīgi veselu cilvēku pacietību? Taču Bondaram par to nav jāuztraucas, jo viņš Latvijā nekad nav uzturējies garīgi veselu cilvēku vidē. Par to liecina biogrāfiskās ziņas Vikipēdijas šķirklī “Mārtiņš Bondars”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
