Atklāta vēstule Vējonim: Liepājas SEZ vadība var zagt jūrnieku algas valsts līmenī
Aivars Kisnics14.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Augsti godātais Raimonda Vējoņa kungs, vēršos pie Jums pēc palīdzības manu cilvēktiesību pārkāpuma lietā, ko izdarījuši cilvēki, kas strādā valsts labā un kuru rīcība ir uzskatāma par valsts rīcību. Lietas apstākļi ir šādi:
Valsts varas pārstāvji - Liepājas SEZ vadība, nenoslēdzot Jūrnieku darba līgumus ar darba ņēmējiem, nodarbinātiem jūrniekiem uz loču kuģiem Liepājas ostā, vienojoties noziedzīgā nodarījumā ar Latvijas Jūras Administrācijas kuģošanas drošības inspekciju, rupji pārkāpj jūrnieku tiesības saņemt jūrnieka minimālo algu, ko periodiski nosaka Apvienotā jūrniecības komisija, par darbu uz Latvijas valsts karoga kuģiem, kā to paredz 2006. GADA KONVENCIJA PAR DARBU JŪRNIECĪBĀ, un piesavinās jūrnieku algu lielā apmērā.
Noziedzīgo nodarījumu fakti:
1. Liepājas ostas kapteinis Pēteris Gudkovs ir izdevis rīkojumu: rīkojums Liepājā 2011.gada 17.novembris Nr. 47 - F Par kuģa žurnāla aizpildīšanas kārtību, kas uzliek par pienākumu man viltot Kuģa žurnālu, kuģim veicot pārgājienus jūrā, jo kuģošanas spēju apliecība ir izsniegta par darbību tikai ostas akvatorijā (iekšējie ūdeņi) - Ministru kabineta noteikumi Nr. 922. Noteikumi attiecas uz Latvijas iekšējiem ūdeņiem no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi (piemēram, upes, ezeri) un ostu akvatorijām (turpmāk - iekšējie ūdeņi). Jau 2011. gadā tiek veikts dienesta viltojums - gatavošanās 2006. GADA KONVENCIJAS PAR DARBU JŪRNIECĪBĀ nepiemērošanai.
2. Apzināti pretlikumisku, viltotu loču kuģa «PILOT-4» apliecību pieprasīšana no Liepājas Ostas kapteiņa Pētera Gudkova puses un apzināti pretlikumisku, viltotu loču kuģa «PILOT-4» apliecību izsniegšana no VAS “Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijas vadītāja Artūra Oša puses - apliecība Nr.11.0069.06 par kuģa apkalpes minimālo sastāvu. Tajā norādīts, ka kuģim, kurš minēts šajā apliecībā, ja tas kuģo jūrā, tiek noteikts apkalpes minimālais sastāvs pēc skaita un amatiem, kas nav mazāks kā zemāk minētajā tabulā, bet kuģošanas rajons ierakstīts - Liepājas ostas akvatorija (iekšējie ūdeņi) tabulā „speciālas atzīmes, ja tādas ir”: matrozim (amats sardzes matroži) jābūt uz kuģa, tikai kuģim esot gaitā.
Gaitā nozīmē arī kuģot jūrā. Sardzes matroži uz kuģa PILOT-4 nekad nav bijuši. Apliecība par kuģa apkalpes minimālo sastāvu Latvijas Republikas valdības vārdā - Latvijas Jūras administrācija izdevusi šo apliecību saskaņā ar 1974.gada Starptautiskās Konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras V/14.2 noteikumu, ar grozījumiem, prasībām. Bruto tilpība atbilstoši 1969.gada Starptautiskajai Tilpības konvencijai _80_.
Kuģošanas spējas apliecība Nr.14.139.06. Kuģis ir pārbaudīts saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošiem noteikumiem un atzīts par derīgu kuģošanai Liepājas ostas akvatorija (iekšējie ūdeņi). Likums par ostām 4. pants. (2) Ostas iekšējo ūdeņu daļa (turpmāk — akvatorija) ir valsts īpašums. Ir ignorēti Ministru kabineta noteikumi Nr.49 3.19 un 3.19.2. piekrastes kuģošana - kuģošana, ja attālums līdz patvēruma ostai nepārsniedz 20 jūras jūdzes. Loču pakalpojuma sākums, kuģim ienākot Liepājas ostā, un pakalpojuma beigas, izejot no ostas, ir bojas "A" dvarsa šķērsošana t.i. teritoriālajā jūrā 9 jūras jūdzes no bāzes līnijas.
3. Nav piemēroti Noteikumi par kuģu apkalpes minimālo sastāvu - Ministru kabineta noteikumi Nr.80
4. Zvejas kuģiem un kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, kuģa apkalpes minimālo sastāvu nosaka atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām zvejas kuģu, kabotāžas kuģu un iekšējo ūdeņu kuģu apkalpes minimālā sastāva normām. II. Kabotāžas kuģi piekrastes kuģošanā
Kapteinis un klāja apkalpe.
|
Nr. |
Amats |
Minimālā kvalifikācija atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.895 "Jūrnieku sertificēšanas noteikumi" |
Skaits |
|
|
500 BT un lielāki |
līdz 500 BT |
|||
|
6.1. |
kapteinis |
41.2. vai 41.3.apakšpunktā noteiktā kvalifikācija vai 41.4.apakšpunktā noteiktā kvalifikācija atbilstoši kuģa BT |
1 |
1 |
|
6.2. |
sardzes stūrmanis |
41.7. vai 41.8.apakšpunktā noteiktā kvalifikācija atbilstoši kuģa BT |
1 |
1 |
|
6.3. |
sardzes matrozis |
41.9. vai 41.10.apakšpunktā noteiktā kvalifikācija |
2 |
1 |
-.vai pa ūdeņiem, uz kuriem attiecas ostu noteikumi;
Loču kuģim PILOT-4 Bruto tilpība 80 BT kuģojot Latvijas teritoriālajā jūrā, esmu spiests pildīt sardzes stūrmaņa un sardzes matroža navigācijas sardzes pienākumus.
5. VAS “Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcija prettiesiski balstās uz 2006. GADA KONVENCIJU PAR DARBU JŪRNIECĪBĀ: DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA II pantu i) “kuģošanas līdzeklis” ir kuģošanas līdzeklis, kas nav paredzēts tikai kuģošanai pa iekšējiem ūdeņiem vai piekrastes ūdeņiem, vai to tuvumā, vai pa ūdeņiem, uz kuriem attiecas ostu noteikumi,
- tikai kuģošanai pa iekšējiem ūdeņiem - Ministru kabineta noteikumi Nr. 92 2. Noteikumi attiecas uz Latvijas iekšējiem ūdeņiem no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi (piemēram, upes, ezeri) un ostu akvatorijām (turpmāk - iekšējie ūdeņi).
- vai piekrastes ūdeņiem - Ūdens apsaimniekošanas likums 14) piekrastes ūdeņi - virszemes ūdeņi uz krasta pusi no līnijas, kas savieno visus punktus, kuri atrodas vienu jūras jūdzi uz jūras pusi no bāzes līnijas vai sniedzas līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai;
- Tuvumā Sinonīmi: apkārtne, apkārtni, robežas, apkārtne, tuvākajā, pie rokas cieši blakus, līdzās, nākamo, tūlītēju, tuvs, parocīgs, ērts, tuvu, tuvu, tuvumā, pie rokas.
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 92 6. Kuģojot ostas akvatorijā, papildus ievēro attiecīgās ostas noteikumus.
6. Tiek ignorēta 2006. GADA KONVENCIJA PAR DARBU JŪRNIECĪBĀ 4. Ja nav skaidri norādīts citādi, tad šī konvencija attiecas uz visiem kuģiem, kas pieder juridiskai vai fiziskai personai, ir iesaistīti komerciālā darbībā un kas nav kuģi, kuri tiek izmantoti zvejā vai līdzīgā darbībā, un tradicionāli būvēti kuģi, piemēram, dou un džonkas. Šī konvencija neattiecas uz karakuģiem un peldošām palīgierīcēm. Loču kuģis PILOT-4 ir iesaistīts komerciālā darbībā - Jūras transports - Regula (EEK) Nr. 3577/92 - Jēdziens "jūras kabotāža" - loču pakalpojumi - - pārgājiens pa Liepājas ostas akvatoriju (3.19.3. iekšējo ūdeņu kuģošana -- kuģošana ostu iekšējās akvatorijās un iekšējās ūdenstilpēs, neizejot jūrā), Latvijas teritoriālo jūru, līdz 12 j.j. skaitot no bāzes līnijas vai 3.19.2. piekrastes kuģošana - kuģošana, ja attālums līdz patvēruma ostai nepārsniedz 20 jūras jūdzes;
Loču pakalpojuma sākums, kuģim ienākot ostā, un pakalpojuma beigas, izejot no ostas, ir bojas "A" dvarsa šķērsošana 9 j j no bāzes līnijas. Izbraukšana un ierašanās vienā un tajā pašā ostā ir jūras transporta pakalpojums dalībvalstī Regulas Nr. 3577/92 2. panta 1. punkta izpratnē. Eiropas Tiesas judikatūra TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta) Lieta C‑17/13
7. Tiek pārkāpta Latvijas Republikas Satversme 106. 107., Likums Par Piespiedu darba konvenciju.
8. Tiek ignorēta normatīvo aktu hierarhija:
- Ratificētās starptautisko tiesību normas un Likumi par starptautisko līgumu apstiprināšanu,
- APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJAS JŪRAS TIESĪBU KONVENCIJA 3. pants. Teritoriālās jūras platums 5. pants. Normāla bāzes līnija 8. pants. Iekšējie ūdeņi 11. pants. Ostas 12. pants. Reidi,
- EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/21/EK (4) Pienācīgi jāņem vērā Jūrniecības darba konvencija, kuru 2006. gadā pieņēma Starptautiskā Darba organizācija un kurā ir aptverti arī ar karoga valsti saistīti pienākumi,
- EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/54/ES 2. Attiecībā uz kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka par 200 un kuri nav iesaistīti starptautiskos reisos, dalībvalstis pēc apspriešanās ar attiecīgajām kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām, ievērojot MLC 2006 II panta 6. punktu, var nolemt pielāgot pārraudzības mehānismus, tostarp inspekcijas, lai ņemtu vērā īpašos nosacījumus, kas attiecas uz šādiem kuģiem.
Pēc augstāk minētā, jūrniekiem Liepājas ostā ir pielāgots tāds pārraudzības mehānisms, pēc kura LSEZ vadība ar VAS “Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijas atbalstu, var zagt jūrnieku algas valsts līmenī, maksājot darba ņēmējiem ne vairāk kā 15% no nopelnītās jūrnieka algas mēnesī.
Latvijas Republika ir viena no retajām valstīm, kas nepiemēro MLC 2006 prasības jūrniekiem, kuri strādā uz komercdarbībā iesaistītiem kuģiem piekrastes kuģošanas rajonā, arī Lietuva.
Loču kuģu kapteiņu algas Eiropā skatīt:
https://www.salaryexpert.com/salary/job/pilot-ship/denmark/aalborg
https://www.salaryexpert.com/salary/job/pilot-ship/germany/aachen
https://www.salaryexpert.com/salary/job/pilot-ship/finland/helsinki
https://www.salaryexpert.com/salary/job/pilot-ship/poland/gdansk
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
