Atklāta vēstule Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim

Šī gada 9.aprīlī tika sasaukta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, lai uzklausītu Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto pozīciju saistībā ar Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju.

Šī komisijas sēde tika sasaukta pēc komisijas deputātu pieprasījuma, jo Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas jautājums tika izskatīts komisijas sēdē jau 26. un 27. februārī, un, kā tas izriet no nu jau atslepenotā 27.februāra komisijas sēdes protokola, EM pieprasīja komisijai neīstenot savu likumdošanas iniciatīvu saistībā ar dabasgāzes tirgus liberalizāciju, bet gan dot iespēju to darīt EM.

Tomēr šajā sēdē EM nebija spējīga formulēt savu priekšlikumu par tālāko dabasgāzes tirgus liberalizācijas gaitu, lai gan visa ar šo procesu saistītā problemātika EM ir bijusi zināma jau vairākus gadus un vairākkārt ir tikusi aktualizēta, ko apliecina arī oficiālā sarakste ar EM.

Tas komisijas deputātiem radīja pamatotas bažas par EM kompetenci un rīcībspēju risināt šo jautājumu, tādēļ komisijas sēdē ar plašu deputātu atbalstu tika pieņemts lēmums komisijai pašai iniciēt likumdošanas izmaiņas. Šīs izmaiņas pašlaik Saeimā ir apstādinātas, jo tiek gaidīts, ka valdība iesniegs savu - EM sagatavoto priekšlikumu.

Kā izriet no atslepenotā 27.februāra komisijas sēdes protokola, tajā EM ir apliecinājusi, ka, lai veiktu nepieciešamās konsultācijas un sagatavotu izsvērtu priekšlikumu par tālāko liberalizācijas gaitu, „viens mēnesis mums būtu pilnībā pietiekami”.

Diemžēl arī 9.aprīļa sēdē Ekonomikas ministrs izvairījās informēt deputātus par savu priekšlikumu, šoreiz atrunājoties ar procesa slepenību, kas ir visnotaļ savdabīgs arguments, ņemot vērā, ka tieši pēc Reformu partijas iniciatīvas tika atslepenota iepriekšējā komisijas sēde, pamatojot to ar nepieciešamību sabiedrības interesēs piešķirt šim procesam atklātību.

Tā kā mana agrākā profesionālā darbība vairākus gadus ir bijusi cieši saistīta ar enerģētiku, es labi orientējos un pārzinu arī ar enerģētikas tirgus liberalizāciju saistītos jautājumus, jo esmu ar tiem strādājis gan nacionālā, gan Eiropas līmenī, tādēļ, neskatoties uz atrunām par slepenību, jau no tās informācijas, ko sēdē EM atļāvās paust komisijas deputātiem, man ir pamatots iemesls izteikt bažas par EM kompetenci un rīcībspēju veikt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesu atbilstoši valsts un sabiedrības interesēm, un, manuprāt, tieši šī EM „mazspēja”, nevis slepenības statuss, ir galvenais iemesls, kādēļ EM joprojām nav spējīga sniegt savu priekšlikumus par veicamajiem Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas pasākumiem.

Kā viens no piemēriem, kas uzskatāmi apliecina manu bažu pamatotību, ir tas, ka attiecībā uz dabasgāzes tirgus liberalizāciju EM joprojām uzstāj uz to prasību izpildi, kas Latvijai veicamas saistībā ar tā saucamās „2. paketes” prasībām (ES direktīva 2003/55 EK), kura vairs nav spēkā! Tās vietā ir stājusies tā sauktā „3.pakete” (2009/73 EK), kas nosaka jaunas prasības un Latvijai piešķir arī jaunas derogācijas iespējas, ņemot vērā Latvijas specifisko situāciju.

Komisijas sēdē EM tā arī nespēja paskaidrot, kādēļ tā joprojām pieturas ne tikai pie „3.paketes” prasībām, bet arī pie „2.paketes” prasībām. Vien atrunājoties uz šī jautājuma slepenību, ko ir noteicis MK.

Es vēlētos vērst Jūsu uzmanību, ka attiecībā uz dabasgāzes tirgus liberalizāciju ļoti svarīga ir pareiza un Latvijas reālajai situācijai atbilstoša ES normu piemērošana, jo tieši šīs novecojušās „2.paketes” prasības, nevis spēkā esošais „3.paketes” regulējums, rada kolīziju ar Latvijas valsts uzņemtajām saistībām pret esošajiem Latvijas Gāzes akcionāriem, un, tās īstenojot, Latvija būs spiesta rīkoties prettiesiski un reālajai situācijai neadekvāti, kas var nozīmīgi kaitēt reālai, sekmīgai dabasgāzes tirgus liberalizācijai, gan īstermiņā – sarežģījot Latvijas attiecības ar esošajiem LG investoriem un pagaidām vienīgo gāzes piegādātāju, gan ilgtermiņā – dodot signālu visiem potenciālajiem nozares investoriem, ka Latvija nav gatava nodrošināt skaidru, stabilu un tiesisku investīciju vidi enerģētikas nozarē, kas tādējādi samazinās tirgus diversifikācijas iespējas, paaugstinās pieejamo energoresursu cenu, un līdz ar to nozīmīgi mazinās Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un radīs sabiedrībai daudzu miljonu latu zaudējumus.

Līdz ar to, cenšoties īstenot nepamatoti sasteigtu liberalizācijas procesu, tiks panākts tieši pretējais – vēl lielāka atkarība no esošā gāzes piegādātāja un augstākas energoresursu cenas, jo ir loģiski, ka šādā gadījumā Latvijas Gāzes akcionāri centīsies kompensēt radītos zaudējumus uz Latvijas patērētāju un Latvijas budžeta rēķina.

Tāpēc lūdzu Jūs kā valdības vadītāju kliedēt šīs pamatotās bažas par EM kompetenci un rīcībspēju īstenot Latvijas interesēm un reālajai situācijai atbilstošu  liberalizācijas procesu – apliecināt man kā tautas priekšstāvim un arī visai sabiedrībai, ka valdības sēdē, lemjot par dabasgāzes tirgus liberalizāciju, EM nav piedāvājusi Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijai nepieciešamos likumdošanas grozījumus gatavot, vadoties no „2. paketes” prasībām.

Gadījumā, ja valdībai joprojām tiek piedāvāts analizēt „2. paketes” prasības, lai varētu izstrādāt liberalizācijas procesam nepieciešamos likumdošanas grozījumus, aicinu Jūs izmantot savu valdības vadītāja autoritāti un pieprasīt EM sniegt argumentētu pamatojumu par šādu pozīciju, pieņemt konkrētus pasākumus un rīkoties izlēmīgi, lai  nodrošinātu, ka turpmākās EM darbības tiktu veiktas ar atbilstošu kompetenci un atbildību un  neradītu valstij un visai sabiedrībai tālāku apdraudējumu.

Diemžēl notiekošais enerģētikas nozarē ir vērtējams kā ielaists „bardaks” un nesakārtotība – ko uzskatāmi apliecina arī nekonsekventā EM rīcība saistībā ar elektrības tirgus liberalizāciju, EM nespēja joprojām definēt skaidru normatīvo vidi atjaunojamo energoresursu izmantošanai, kas tautsaimniecībai draud ar daudzu miljonu zaudējumiem, novēlotā reakcija attiecībā uz sagaidāmo OIK pieaugumu, lai gan par tās sagaidāmo graujošo ietekmi uz tautsaimniecību es pats personīgi brīdināju EM jau pirms dažiem gadiem.

Latvijai joprojām nav savas enerģētikas stratēģijas, saskaņā ar kuru būtu jāīsteno šīs nozares attīstība. Arī par to atbildība būtu pilnībā jāuzņemas EM. Tas ir novedis pie augstāk minētajām konsekvencēm un haotiskiem nepārdomātiem īstermiņa risinājumiem, kuri liedz Latvijā izveidot skaidru un stabilu investīciju vidi enerģētikas nozarē, līdz ar to nodrošināt iespējami zemākās energoresursu cenas Latvijas tautsaimniecībai, kas ir izšķiroši svarīgi, lai Latvija spētu īstenot valdības solīto „ekonomisko izrāvienu”, kuru EM piedāvā balstīt ražošanas attīstībā. 

Novērtē šo rakstu: