Atbilde Kasīklim par to, kur labāka dzīve – Latvijā vai Krievijā?
Pietiek lasītājs14.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs.
Lai viņa leģendas par ubagiem, izsalkušajiem krieviem izskatītos vismaz kaut cik autentiski, viņam šajā tekstā kā parasti bija jāmelo un jāmanipulē ar informāciju. Apskatīsim dziļāk, kur un kā Kasīklis mēģina apmānīt lasītājus.
Runājot par iedzīvotāju ienākumiem, lai būtiskāko daļu sastāda darba alga, bet objektīvi izmērāmais kritērijs - minimālā alga. 2021.gadā minimālā alga Latvijā ir 500 euro, bet Krievijā - 12 7923 rub (142,34 euro).
Acīmredzot Kasīklis min skaitļus tikai par minimālajām algām, jo ar tiem ir vieglāk manipulēt un radīt nepareizu iespaidu lasītāju vidū.
Neskatoties uz to, ka skaitļi par minimālajām algām ir pareizi, Kasīklis pilnīgi nejauši, protams, aizmirst mums pastāstīt nevis par minimālajām algām, bet par vidējās algas līmeni abās valstīs. Un šeit situācija izskatās pavisam citāda.
Vidējā alga Latvijā 1 143 eiro. Vidējā alga Krievijā ir 50 000 rubļu jeb 550 eiro.
Acīmredzot pat vidējā alga Krievijas Federācijā ir mazāka nekā Latvijā, taču jāpiekrīt, ka starpība neizskatās tik mežonīga kā Kasīkļa minētā minimālo algu starpība.
Tā kā mēs runājam par naudu, teiksim dažus vārdus arī par to, ko par šo naudu var nopirkt. Zemāk redzamajā tabulā ar neapbruņotu aci var redzēt, ka patēriņa groza produktu, benzīna un komunālo maksājumu cenu līmenis Krievijā vidēji ir daudz zemāks nekā Latvijā. No tā mēs varam secināt, ka dzīves līmenis, ko krievi var sev nodrošināt, ir vairāk vai mazāk vienāds ar dzīves līmeni Latvijā, kaut arī algas Krievijā ir zemākas.
|
|
K R I E V I J A |
L A T V I J A |
Starpība |
|
10 olas |
0.99 € |
1.69 € |
-41% |
|
Kartupeļi (kg) |
0.10 € |
0.25 € |
-60% |
|
Lētākais mobilo sakaru tarifs |
7.50 € |
11.00 € |
-32% |
|
Mēneša biļete visiem transporta veidiem |
35.75 € |
50.00 € |
-29% |
|
Litrs benzīna (95) |
0.50 € |
1.20 € |
-59% |
|
Atkritumu izvešana (cilv.) |
1.25 € |
4.00 € |
-69% |
|
Karsts ūdens (m3) |
1.10 € |
3.50 € |
-70% |
|
Gāze (m3) |
0.07 € |
0.75 € |
-91% |
|
Elektrība (kwh) |
0.04 € |
0.20 € |
-78% |
Vēl viens kritērijs – cik lielas ir minimālās pensijas. 2021.gadā Latvijā minimālā pensija ir 136 euro, bet Krievijā – 10022 rub (111,51 euro).
Ņemot vērā, ka patēriņa preces Krievijā ir daudz lētākas nekā Latvijā, varam droši secināt, ka ar saviem 111 eiro Krievijā pensionāri var nopirkt daudz vairāk nekā pensionāri Latvijā ar 136 eiro.
Nav arī līdz galam skaidrs, kāpēc Kasīklis salīdzina Latvijas pensiju līmeni ar Krievijas, kad Krievija pat nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Galu galā, lai saprastu, cik brīnišķīgi ir dzīvot pensionāriem Latvijā, būtu daudz loģiskāk salīdzināt Latvijas pensiju līmeni ar, piemēram, zviedru. Informācijai - valsts garantētā pensija Zviedrijā ir aptuveni 800 eiro mēnesī. Bet pēc Kasīkļa domām pazemojoši mazas pensijas Latvijā ir mazsvarīgi sīkumi, jo galvenais ir tas, ka krievi bada dēļ spiesti katlā ādas jostas gatavot.
Noslēgumā ir arī jāatzīmē Kasīkļa šaurā domāšana un aprobežotība. Acīmredzot viņam laime netiek mērīta ar kaut kādām morālām vai garīgām lietam. Acīmredzot laime viņam ir tad, kad monētas šķind un banknotes čīkst.
Galu galā, runājot par dzīves kvalitāti, viņš pats savā tekstā neuzrakstīja ne par ko citu, bet tikai par naudu. Ar šādu pasaules uzskatu Kasīklis pierāda, ka viņš ir parasts kolhoznieks ar mazvērtības kompleksu. Kolhoznieks, kurš nekad dzīvē nav turējis rokās daiļliteratūras grāmatu vai klausījies klasisko mūziku.
Ja viņš būtu patiesi attīstīts cilvēks, viņš apzinātos, ka Krievijā cilvēkam laimi var sagādāt ne tikai nauda, bet arī daudzas citas lietas. Piemēram, makšķerēšana Baikālā vai Tretjakova galerija, vai baltās naktis Sanktpēterburgā, vai Zelta Gredzena arhitektūra, vai Aleksandra Bloka dzejoļi, vai atvaļinājums pie Melnās jūras, vai ceļojums uz Kaukāzu, vai izrādes Lielajā teātrī. Gandrīz katrs Krievijas iedzīvotājs var atļauties visas šīs lietas. Protams, ne katru dienu, bet ne par to ir runa.
Bet Kasīklim nerūp ne teātris, ne arhitektūra, ne dzejoļi. Viņam galvenais ir tas, lai viesistabā būtu liels televizors un ledusskapī vienmēr būtu pudele auksta alus.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
