Atbilde Kasīklim par to, kur labāka dzīve – Latvijā vai Krievijā?
Pietiek lasītājs14.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs.
Lai viņa leģendas par ubagiem, izsalkušajiem krieviem izskatītos vismaz kaut cik autentiski, viņam šajā tekstā kā parasti bija jāmelo un jāmanipulē ar informāciju. Apskatīsim dziļāk, kur un kā Kasīklis mēģina apmānīt lasītājus.
Runājot par iedzīvotāju ienākumiem, lai būtiskāko daļu sastāda darba alga, bet objektīvi izmērāmais kritērijs - minimālā alga. 2021.gadā minimālā alga Latvijā ir 500 euro, bet Krievijā - 12 7923 rub (142,34 euro).
Acīmredzot Kasīklis min skaitļus tikai par minimālajām algām, jo ar tiem ir vieglāk manipulēt un radīt nepareizu iespaidu lasītāju vidū.
Neskatoties uz to, ka skaitļi par minimālajām algām ir pareizi, Kasīklis pilnīgi nejauši, protams, aizmirst mums pastāstīt nevis par minimālajām algām, bet par vidējās algas līmeni abās valstīs. Un šeit situācija izskatās pavisam citāda.
Vidējā alga Latvijā 1 143 eiro. Vidējā alga Krievijā ir 50 000 rubļu jeb 550 eiro.
Acīmredzot pat vidējā alga Krievijas Federācijā ir mazāka nekā Latvijā, taču jāpiekrīt, ka starpība neizskatās tik mežonīga kā Kasīkļa minētā minimālo algu starpība.
Tā kā mēs runājam par naudu, teiksim dažus vārdus arī par to, ko par šo naudu var nopirkt. Zemāk redzamajā tabulā ar neapbruņotu aci var redzēt, ka patēriņa groza produktu, benzīna un komunālo maksājumu cenu līmenis Krievijā vidēji ir daudz zemāks nekā Latvijā. No tā mēs varam secināt, ka dzīves līmenis, ko krievi var sev nodrošināt, ir vairāk vai mazāk vienāds ar dzīves līmeni Latvijā, kaut arī algas Krievijā ir zemākas.
|
|
K R I E V I J A |
L A T V I J A |
Starpība |
|
10 olas |
0.99 € |
1.69 € |
-41% |
|
Kartupeļi (kg) |
0.10 € |
0.25 € |
-60% |
|
Lētākais mobilo sakaru tarifs |
7.50 € |
11.00 € |
-32% |
|
Mēneša biļete visiem transporta veidiem |
35.75 € |
50.00 € |
-29% |
|
Litrs benzīna (95) |
0.50 € |
1.20 € |
-59% |
|
Atkritumu izvešana (cilv.) |
1.25 € |
4.00 € |
-69% |
|
Karsts ūdens (m3) |
1.10 € |
3.50 € |
-70% |
|
Gāze (m3) |
0.07 € |
0.75 € |
-91% |
|
Elektrība (kwh) |
0.04 € |
0.20 € |
-78% |
Vēl viens kritērijs – cik lielas ir minimālās pensijas. 2021.gadā Latvijā minimālā pensija ir 136 euro, bet Krievijā – 10022 rub (111,51 euro).
Ņemot vērā, ka patēriņa preces Krievijā ir daudz lētākas nekā Latvijā, varam droši secināt, ka ar saviem 111 eiro Krievijā pensionāri var nopirkt daudz vairāk nekā pensionāri Latvijā ar 136 eiro.
Nav arī līdz galam skaidrs, kāpēc Kasīklis salīdzina Latvijas pensiju līmeni ar Krievijas, kad Krievija pat nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Galu galā, lai saprastu, cik brīnišķīgi ir dzīvot pensionāriem Latvijā, būtu daudz loģiskāk salīdzināt Latvijas pensiju līmeni ar, piemēram, zviedru. Informācijai - valsts garantētā pensija Zviedrijā ir aptuveni 800 eiro mēnesī. Bet pēc Kasīkļa domām pazemojoši mazas pensijas Latvijā ir mazsvarīgi sīkumi, jo galvenais ir tas, ka krievi bada dēļ spiesti katlā ādas jostas gatavot.
Noslēgumā ir arī jāatzīmē Kasīkļa šaurā domāšana un aprobežotība. Acīmredzot viņam laime netiek mērīta ar kaut kādām morālām vai garīgām lietam. Acīmredzot laime viņam ir tad, kad monētas šķind un banknotes čīkst.
Galu galā, runājot par dzīves kvalitāti, viņš pats savā tekstā neuzrakstīja ne par ko citu, bet tikai par naudu. Ar šādu pasaules uzskatu Kasīklis pierāda, ka viņš ir parasts kolhoznieks ar mazvērtības kompleksu. Kolhoznieks, kurš nekad dzīvē nav turējis rokās daiļliteratūras grāmatu vai klausījies klasisko mūziku.
Ja viņš būtu patiesi attīstīts cilvēks, viņš apzinātos, ka Krievijā cilvēkam laimi var sagādāt ne tikai nauda, bet arī daudzas citas lietas. Piemēram, makšķerēšana Baikālā vai Tretjakova galerija, vai baltās naktis Sanktpēterburgā, vai Zelta Gredzena arhitektūra, vai Aleksandra Bloka dzejoļi, vai atvaļinājums pie Melnās jūras, vai ceļojums uz Kaukāzu, vai izrādes Lielajā teātrī. Gandrīz katrs Krievijas iedzīvotājs var atļauties visas šīs lietas. Protams, ne katru dienu, bet ne par to ir runa.
Bet Kasīklim nerūp ne teātris, ne arhitektūra, ne dzejoļi. Viņam galvenais ir tas, lai viesistabā būtu liels televizors un ledusskapī vienmēr būtu pudele auksta alus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
