Iesaki rakstu: 
Jau vairākkārt esmu minējis, ka nereti vislielākā uzmanība ir jāpievērš netiešām norādēm. Šoreiz būs runa par ASV prezidentu vēlēšanām un Krievijas reakciju uz tās rezultātiem.
Pēc 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām klajā nāca vairāki paziņojumi par Krievijas iejaukšanos, lai panāktu Donalda Trampa ievēlēšanu. Nevarētu teikt, ka Tramps savā prezidentūras laikā būtu bijis ļoti labvēlīgs pret Putina režīmu, bet – atsevišķos jautājumos viņa iecietības latiņa ir bijusi visnotaļ augsta.
Turklāt nav izslēgts, ka Krievijas centieni nodrošināt Trampa ievēlēšanu 2016.gadā nebija saistīti ar pārāk lielu simpātiju tieši pret Trampu, vienkārši – otra kandidāta ievēlēšanas gadījumā ASV reakcija uz Putina izgājieniem būtu daudz asāka.
Tomēr nevar nepieminēt, ka ļoti bieži Tramps ir izteicis dažādus komplimentus Putina virzienā. Tā arī valstu vadītāji savā starpā sazinās arī telefoniski, kas, bez šaubām, ir normāls process.
Tramps un Putins arī ir veikuši telefonsarunas, un tieši šajā sakarā ir bijis savdabīgs Kremļa paziņojums, proti, Putina preses pārstāvis paudis cerību, ka ASV nekad nepublicēs Krievijas līdera un ASV prezidenta Trampa telefonsarunu transkriptus. Hmm, interesanti, ko tad viņi tādu ir pārrunājuši, ja tik ļoti slēpjams? Labi, esmu pārliecināts, ka jaunā ASV prezidenta administrācija pārskatīs priekšgājēju sastrādāto un arī šajā jautājumā būs kāda lielāka skaidrība.
Tagad atgriezīšos pie jaunākiem notikumiem. Pēc neoficiālajiem rezultātiem Dž. Baidens ir ieguvis 290 elektoru balsis. Lai kandidāts tiktu ievēlēts, bija nepieciešams savākt 270 elektoru balsis. Dž.Baidenam tas ir izdevies.
Protams, ka, kā jau tika prognozēts, Tramps izmantos visus iespējamos līdzekļus, lai jebkādā veidā apšaubītu vēlēšanu rezultātus, bet – rezultāts būtiski nemainīsies. Ņemot vērā balsojuma rezultātus, ASV plašsaziņas līdzekļi jau ziņoja par Dž.Baidena uzvaru. Attiecīgi, kā jau ierasts, sekoja pasaules līderu un citu starptautiski pazīstamu personu apsveikumi Dž.Baidenam.
Te tad parādās manis pieminētās netiešās norādes. Ja Putins 2016.gadā apsveica Trampu ar ievēlēšanu amatā faktiski dažas stundas pēc neoficiālo rezultātu paziņošanas, tad Dž.Baidenu vēl viņš nav apsveicis. Pretstatā iepriekšējai reizei Putins ir izvēlējies pagaidīt oficiālos vēlēšanu rezultātus.
Te veidojas atšķirība. Ar šādu attieksmi Putins ir parādījis, ka Dž.Baidena ievēlēšana nebija tā, ko viņš vēlējās. Putina vēlamo kandidātu jau pirms vēlēšanām varēja pateikt, pārskatot Krievijas oficiālo plašsaziņas līdzekļu rakstus, kuri bija pozitīvi vērsti Trampa virzienā, bet negatīvi - Dž.Baidena.
Te varbūt kāds oponēs, ka apsveikt var tikai tad, ja vēlēšanu uzvarētājs ir oficiāli paziņots. Savā ziņā varētu piekrist, bet pasaules prakse ir bijusi, ka jau pēc pārliecinošu neoficiālo rezultātu paziņošanas seko apsveikumi. Tas, ka Putins nereti ar savām darbībām kā tādām parāda savu attieksmi, liecina arī tas, ka, piemēram, ar 2017.gada iestāšanos Putins neapsveica Obamu, bet gan adresēja sveicienus Trampam. Līdz ar to rodas jautājums – ja jau Putins tik noteikti ievēro protokolu, ka neapsveic neoficiālo vēlēšanu uzvarētāju, tad kādēļ viņš neapsveica tā brīža valsts prezidentu, bet apsveica to, kurš vēl tikai stāsies amatā?
Labi, apskatīsim šo jautājumu citā griezumā – kā Dž.Baidena uzvaru vēlēšanās atspoguļo Krievijā. Tikai neliels atgādinājums – Krievijā oficiālie plašsaziņas līdzekļi ietur to kursu, kuru nosaka Kremlis.
Tātad virsraksti jau visnotaļ daiļrunīgi. Piemēram, Putinam nav, ar ko apsveikt Baidenu, Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs, Kas iekļūs Baidena komandā, Atbrīvojies no ļauna vai nozadzis balsis. Ne tikai raksti, bet arī tos ilustrējošās bildes tiek speciāli atlasītas, lai parādītu Dž. Baidenu ne tajā labākajā gaismā. Īsāk sakot – viss notiek labākajās PSRS tradīcijās.
Te varbūt rastos jautājums – kādēļ Putina Krievija ir tik noraidoša par Dž.Baidena uzvaru? Atbilde uz šo jautājumu ir visnotaļ vienkārša – jaunievēlētais ASV prezidents jau vairākkārt ir izteicies, ka ieņems stingrāku nostāju pret Putina izdarībām. Jau 2015.gadā viņš nosodīja Putina īstenoto agresiju Ukrainā, un ir vairāk kā skaidrs, ka viņš nelolo cerības, ka Putina politika un tās panākšanas metodes ir mainījušās. Ne mazāk svarīgs ir arī fakts, ka Dž.Baidens ir pret Krievijas gāzesvada projektu Nord Stream 2. Tā arī atšķirībā no Trampa Dž.Baidens ir politiķis ar pieredzi, kuru tik viegli ar skaistiem vārdiem vai komplimentiem nepievilināsi.
Viss iepriekš minētais apliecina to, ka Putina Krievija ļoti labi saprot, ka jaunievēlētais ASV prezidents būs stingrāks un izlēmīgāks pret tās izlēcieniem. Līdz ar to starptautiskajā arēnā Putinam kļūs arvien sarežģītāk īstenot dažādus huligāniskus izlēcienus.
https://www.la.lv/krievija-cer-ka-asv-nekad-nepublices-trampa-un-putina-telefonsarunas
https://www.bbc.com/russian/news-37894575
https://ria.ru/20201110/vybory-1583805983.html
https://ria.ru/20201110/komanda-1583803928.html
https://ria.ru/20201108/pobeditel-1583609590.html
https://www.tvnet.lv/5196870/baidens-nosoda-putinu-par-tiru-agresiju-ukraina
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
