ASV gāzes industrijas milži par "Latvijas gāzes" akcijām piedāvā 175 miljonus eiro
PIETIEK01.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Grupa ASV enerģētikas nozares līderu, ar kuriem vizītes laikā Hjūstonā pirms nedēļas ticies Valsts prezidents Andris Bērziņš, izteikuši vairāku pakāpju piedāvājumu Latvijas enerģētiskās neatkarības no Krievijas stiprināšanai, pirmkārt, piedāvājot nopirkt E.ON.Ruhrgas piederošos 47,23% Latvijas gāzes akciju, otrkārt, investēt sašķidrinātās gāzes termināļa (LNG) celtniecībā Latvijā un nodrošināt slānekļa gāzes piegādes no ASV, tostarp izmantojot jau esošo Inčukalna pazemes gāzeskrātuves kapacitāti.
Šo detalizēto informāciju, kas ir Pietiek rīcībā no avotiem, kas informēti par vizītes sagatavošanas gaitu un sarunu norisi, Valsts prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos Aivis Ronis komentēt atteicās. Tomēr Pietiek zināms, ka ASV uzņēmēji, starp kuriem uzskaitāmi lielu gāzes kompāniju un enerģētikas sektora investīciju fondu pirmās personas, oficiālajās sarunās vai tikšanās kuluāros izteikušas konkrētu piedāvājumu par investīciju kompānijas izveidi Latvijas gāzes akciju iegādei.
Neoficiāli kuluāros izskan minējumi, ka esošā prezidenta administrācija nav ieinteresēta investoru "no malas" iesaistē un ietekmīgi pašmāju uzņēmēji, kurus vieno attiecības ar viena no Latvijas gāzes mazākuma akcionāra Itera Latvija šefu Juri Savicki, vēlētos, lai E.ON.Ruhrgas akcijas nopērk Latvijas valsts, kas ar noteiktu politisku ietekmi ļautu uzņēmuma vadībā deleģēt kādus savas ietekmes cilvēkus.
Oficiālais Rīgas pils paziņojums medijiem par 22. septembrī Hjūstonā notikušajām Bērziņa un vairāku gāzes ieguves un transportēšanas kompāniju vadību šādas detaļas neietver, lai gan apgalvots, ka prezidents vērsis ASV uzņēmēju uzmanību uz to, ka šobrīd gaidāma Latvijas gāzes akcionāru maiņa. Par to, ka būtu izteikts piedāvājums ASV investoriem apsvērt šo akciju iegādi vai ka no otras puses būtu izskanējis šāds piedāvājums, prezidenta padomnieki klusē.
Tomēr Pietiek ir bijusi izdevība iepazīties gan ar Bērziņa ekonomikas padomnieka Roņa sarunām ar ASV uzņēmējiem sagatavoto prezentāciju, gan gāzes industrijas pārstāvju rakstisku piedāvājumu. Ja Latvijas puses prezentācija atstāj ļoti vispārēja dokumenta iespaidu, kas domāts kā ieskats auditorijai, kas, iespējams, nezina, kur Latvija atrodas, tad ASV puses prezentācija ietver konkrētus piedāvājumus.
Arī Valsts prezidentu pavadošā delegācija iepretim ASV gāzes industrijas milžiem nebija papildināta ar amatpersonām, piemēram, no Ekonomikas ministrijas, kas sarunām piešķirtu lielāku konkrētību. Bērziņu pavadīja Ronis, Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze, prezidenta ārlietu padomnieks Marģers Krams un preses sekretāre Līga Krapāne.
Turpretī starp enerģētikas smagsvariem, kas tikās ar prezidentu Bērziņu, pirmkārt minams enerģētikas kompānijas Cheniere Energy viceprezidents Anatols Feigins (Feygin). Kompānijai pieder sašķidrinātās gāzes terminālis Sabine Pass Luiziānā – terminālis, kas kādreiz tika izmantots gāzes importam, bet kopš slānekļa gāzes buma ASV pielāgots gāzes eksportam. ASV uzņēmējus apaļā galda sarunā pārstāvēja arī gāzes industrijā izmantojamo cauruļvadu būvētāja Associated Pipe Line Contractors vadītājs Pols Somervils (Paul Sommerville), investīciju bankas Global Hunter Securities, kas specializējas enerģētikas sektorā, rīkotājdirektors Entonijs Soci (Anthony Socci), sašķidrinātās gāzes importētāja un piegādātāja GDF SUEZ viceprezidents Rūdolfs Adamjaks (Rudolph Adamiak), privātās investīciju firmas, kas specializējas enerģētikas projektos, Riverstone Holdings rīkotājdirektors Ralfs Aleksanders (Ralph Alexander), gāzes infrastruktūras attīstītāja un uzturētāja Ceritas Energy prezidents Ričards Šerills (Richard Sherrill), kompānijas Magnolia LNG, kas būvē sašķidrinātās gāzes infrastruktūru Luiziānā, komercdirektors Riks Keips (Rick Cape), kā arī naftas un gāzes izstrādātāja Baker Hughes viceprezidents Pīters Ragauss (Peter Ragauss).
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
