Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens un viņa pārstāvētās partijas „Jaunā Vienotība” vadība mēģina iekārtot caurkritušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā.

Kā zināms, I. Jaunzemei no VID ģenerāldirektora amata jāatvadās šā gada februārī,  tad beigsies viņas amata termiņš, un jau pērn bija skaidrs, ka demonstrētās nekompetences dēļ viņa nekādā gadījumā uz vēl vienu termiņu šo amatu neiegūs.

Taču, sekmīgi izpildot virkni pasūtījumu, tostarp arī no jau bijušā valsts prezidenta Egila Levita un ar viņu saistītām personām, I. Jaunzeme ir izpelnījusies „politisko aizbildniecību”. Tā kā ir skaidrs, ka savas nekompetences dēļ viņa nekur citur kā valsts darbā nebūs pieprasīta, aizejošajai VID ģenerāldirektorei tad arī tiek organizēts labi apmaksātais un ietekmīgais amats Finanšu ministrijā.

Tikmēr vēl joprojām turpinās intrigas ap to, kas varētu ieņemt VID ģenerāldirektora amatu nekompetentās I. Jaunzemes vietā. Pagājušā gada oktobrī Valsts kanceleja izsludināja konkursu uz šo amatu un novembra sākumā saņēma 20 pretendentu pieteikumus, no kuriem konkursa komisija pēc atbilstības prasībām pārbaudes uz otro kārtu atsijāja 7 pretendentus.

Otrajā konkursa kārtā novembra beigās noritēja šo pretendentu pārrunas ar konkursa komisiju, kuru vadīja Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis, un kuras sastāvā bija Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina un finanšu ministra padomniece Sanda Liepiņa.

Pēc pārrunām ar pretendentiem konkursa komisija izvēlējās 3 kandidātus, kuriem trešajā kārtā bija jāizpilda dažādi personāla atlases kompānijas testi, pēc kā, apkopojot otrās un trešās kārtas rezultātus, vajadzēja tikt noskaidrotam konkursa uzvarētājam, kurš saskaņā ar Valsts kancelejas mājaslapā publicēto konkursa nolikumu tiktu virzīts Ministru kabinetā apstiprināšanai amatā.  

Protams, oficiāli skaitās, ka VID ģenerāldirektoru atradīs atklāta konkursa rezultātā. Tomēr tālākie notikumi liecina, ka Latvijā konkursi ir godīgi tikai tad, ja tajos uzvar attiecīgā brīža ministram vajadzīgs cilvēks.

Konkursa trešā kārta norisinājās no 11. līdz 13.decembrim, bet personāla atlases kompānija savus rezultātus iesniedza Valsts kancelejā 15.decembrī. Tomēr savādā kārtā jau 13.decembrī notika J.Citskovska un finanšu ministra Arvila Ašeradena (Jaunā vienotība) tikšanās.

Par ko abi kungi runāja šīs tikšanās laikā, nav plaši zināms, bet tālākā notikumu attīstība liecina par iespējamu iepriekšējo plānu korekciju.

Proti, pilsētā jau pirms konkursa klīda runas, ka A.Ašeradenam ir prātā "savējais" kandidāts uz VID ģenerāldirektora amatu. Tomēr brutāli izvirzīt savu kandidātu uz tik svarīgu amatu bez formāla konkursa nevarēja atļauties pat tāds cilvēks kā A.Ašeradens. 

Tādēļ viens no iespējamiem plāna variantiem bija ļaut konkursam noritēt savu gaitu, un gadījumā, ja A.Ašeradena kandidāts spētu izturēt konkursu, viņš tajā uzvarētu un nebūtu nepieciešams veikt jebkādas korekcijas.

Gadījumā, ja A.Ašeradena kandidāts nespētu izturēt konkursu vai izrādītos prasībām neatbilstošs, kā variants tika apspriesta iespēja konkursu kaut kādu iemeslu dēļ pasludināt par neizdevušos, un tad A.Ašeradens virzītu savu kandidātu nu jau kā kandidātu "no malas".

Vienlaikus klīda runas arī par to, ka A.Ašeradenam, kā jau profesionālam mahinatoram pienākas, ir padomā vēl viena kandidāte, kuru viņš arī personīgi bija uzrunājis piedalīties konkursā, - pašreizējā Valsts zemes dienesta (VZD) vadītāja Vita Narnicka.

Iemesli, kāpēc A.Ašeradenam bija nepieciešama arī V.Narnickas dalība konkursā, ir vairāki. Pirmkārt, vienmēr vajag nodrošināties ar rezerves variantu. Otrkārt, V.Narnicka iepriekšējos gados ir apliecinājusi sevi kā paklausīga ierēdne, ar kuras klusu piekrišanu apsviedīgi ļaudis var izbīdīt lielāka un mazāka apjoma IT iepirkumus valsts pārvaldē. Un, treškārt, V.Narnickas pārvietošana uz VID atbrīvotu citu mazāk, bet vienalga ietekmīgu amatu valsts pārvaldē - VZD ģenerāldirektora vietu.

Protams, A.Ašeradens zina, ka V.Narnicka pirms kļūšanas par VZD vadītāju daudzus gadus vadīja VID IT pārvaldi un viņas tiešā pārraudzībā VID slēdza līgumus par desmitiem miljoniem eiro ar dažiem uzņēmumiem, kuriem bija ne tikai aizdomīgi īpašnieki (par kuriem plašu pētījumu publicēja žurnāls "Forbes"), bet kuriem bija arī aizdomīga aizkulišu saistība ar pašu V.Narnicku - ieskaitot viņas brāļa saistību ar dažiem IT uzņēmumiem, agrākās vietnieces pašreizējo darbu lielāko VID līgumu uzvarētāju uzņēmumā, kā arī pašas pieķeršanu privātos kontaktos ar šo lielāko iepirkumu uzvarētāju pārstāvjiem.

Vienlaikus A.Ašeradens zina arī to, ka VID IT sistēmās tuvākajos gados ir paredzēts investēt vēl desmitiem miljoniem eiro, un tieši V.Narnicka ir vispateicīgākais kandidāts palīdzēt "pareizajiem" uzņēmumiem uzvarēt šo līdzekļu apguvē. Un fakts, ka viņai nav jelkādas izpratnes par nodokļu iekasēšanu, vai tas, ka arvien pieaug to cilvēku skaits, kuri uzdod jautājumus par V.Narnickas atbilstību pat VZD direktores amatam, ir pavisam otršķirīga lieta.

Cik saprotams, par V.Narnickas kandidatūru iestājas politbiznesmeņi, kuri jau ir apsildījuši rokas IT iepirkumos ar viņas klātbūtni vai vēlas to darīt. Savukārt par otru, pagaidām slepeno A.Ašeradena kandidātu, kurš nespēja izturēt konkursu, iespējams, kādu vārdu aizliek tādi ietekmi zaudēt negriboši personāži kā Sarmīte Ēlerte un citi. Viņiem “savs” VID ģenerāldirekotrs ir vajadzīgs kā gaiss, lai turpinātu pelnīt ar iedomātu un/vai patiesu ietekmi tāpat kā līdzšinējās VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes laikā.

Ironiskā kārtā A.Ašeradena plānus nedaudz izjauca konkursa komisija, kuru bija sastādījis pats A.Ašeradens. 18.decembrī komisija tikās uz konkursa rezultātu apstiprināšanas sapulci. Pēc rezultātu apkopošanas izrādījās, ka konkursā ir uzvarējusi pavisam cita kandidāte – „nevienam nezināma” VID darbiniece Baiba Šmite-Roķe.

Konkursa komisijas rezultāti radīja neērtības A.Ašeradenam. No vienas puses, būtu grūti atbildēt uz jautājumiem, kāpēc augstāko novērtējumu saņēmusī kandidāte netiek virzīta apstiprināšanai Ministru kabinetā. No otras puses, nedrīkt pieļaut, ka svarīgajā amatā nokļūst cilvēks, par kuru nekas nav zināms, pat ja tas ir uzvarējis konkursā.

Tādēļ J.Citskovskis izdarīja visu, lai šie konkursa rezultāti tiktu noslepenoti, un pieturēja tos līdz 27.decembrim, ļaujot A.Ašeradenam aiziet atvaļinājumā un iegūstot laiku izdomāt stratēģiju izejai no neērtās situācijas.

Izeja no neērtās situācija izrādījās pat Latvijas valsts pārvaldei neordinārs risinājums - oficiāli J.Citskovskis Valsts kancelejas vārdā nosūtīja A.Ašeradenam 2 kandidātu vārdus - konkursā augstāko novērtējumu saņēmušās B.Šmites-Roķes un finanšu ministram izdevīgākas V.Narnickas.

Nav gan skaidrs, kā J.Citskovskis iztēlojās šāda konkursa rezultāta tālāko gaitu - vai kandidātēm tagad būs jācīnās peldkostīmos arēnā A.Ašeradena priekšā? Turklāt, apzinoties, ka šāds "risinājums" izsauks mediju un sabiedrības neizpratni, A.Ašeradens un J.Citskovskis izmantoja seno Latvijas ierēdniecības tradīciju nopludināt iespējamu rezonansi raisošu informāciju tieši pirms brīvdienām ar valsts ziņu aģentūras LETA palīdzību.

Tagad, kad brīvdienas ir pagājušas, skatīsimies, kādu ceļu izvēlēsies A.Ašeradens - vai viņš no divām kandidātēm izvēlēsies sasmērējušos, bet acis pieverošo V.Narnicku, vai atradīs veidu, kā atcelt konkursa rezultātus un virzīt savu "neatkarīgo" kandidātu.

Novērtē šo rakstu:

89
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...