Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam publiski kļūstot ne tikai par partijas Vienotība vadītāju, bet arī par grūtus laikus piedzīvojušā politiskā spēka vienīgo cerību, vairāki Pietiek lasītāji ir lūguši atgādināt par kādreizējā uzņēmēja lomu laikraksta Diena pri(h)vatizācijā. Izpildot šo lūgumu, publicējam nelielu, bet izteiksmīgu fragmentu no trīssējumu grāmatas Mūsu vēsture: 1985 – 2005.
1991. gada jūnijā tobrīd vēl valdības un Augstākās padomes laikraksts Diena tā direktora Arvila Ašeradena personā noslēdza sadarbības līgumu ar Zviedrijas avīzi Expressen. Mazliet vēlāk Augstākā padome deva zaļo gaismu laikraksta pārveidošanai par akciju sabiedrību, kas ļautu piesaistīt arī ārzemju kapitālu. Visbeidzot, 1992. gada pavasarī parlaments bez īpašas apspriešanas sankcionēja Dienas privatizāciju, ļaujot par mazliet vairāk nekā miljonu Latvijas rubļu izpirkt apgrozāmo līdzekļu daļu un iegūt tiesības izdot laikrakstus Diena, Dienas Bizness un LaBA.
Un, lai gan faktiski tiek pārdots tikai laikraksta Diena vārds un maza daļiņa apgrozāmo līdzekļu, šis nu ir pavērsiens, kas visus nākamos gadus ik pa brīdim ļaus Dienas ieturētās brīžam konsekventās, brīžam mainīgās redakcijas politikas pretiniekiem pētīt šīs privatizācijas nianses un meklēt tajā iespējamas nelikumības. Pētīšanā tika iesaistīta gan Valsts kontrole, gan visas tiesībsargāšanas iestādes, un, piemēram, ilggadējais Dienas pretinieks – Ventspils mērs Aivars Lembergs prokuratūrā vērsās ar šāda satura iesniegumu:
„Bijusī valsts laikraksta Diena redaktore Sarmīte Ēlerte un bijušais šā uzņēmuma direktors Arvils Ašerādens savulaik paši sev pārdeva valsts laikrakstus, izveidojot privātu akciju sabiedrību Diena. Pārdošanas cena bija tikai 1,9 miljoni Latvijas rubļu, tas ir nepilni 10 tūkstoši latu, kaut gan tādi laikraksti maksā vismaz 10 miljonus latu. Valstij netika samaksāts ne par nosaukumu, ne auditoriju. Viņi to visu ieguva par velti. [..] Šai noziedzīgajai grupai, izmantojot dienesta stāvokli, izdevās šo jautājumu noklusēt.”
Vai nu vainīgs dienesta stāvoklis vai tomēr kas cits, taču nekas nelikumīgs Dienas privatizācijā tiešām netika atrasts – lai gan par ētisku šo procesu tiešām nevar nosaukt. Tā viens no privatizācijas laiku Dienas komentētājiem Dzintars Zaļūksnis teic: „Avīze bija fantastiska, tā bija tirgus prece, kura bija ļoti iekārojams kumosiņš. Bet, kamēr mēs taisījām avīzi, kamēr bija visi augusta un janvāra notikumi, tikmēr izrādījās, ka ir cilvēki avīzē, kas ir sameklējuši investorus un jau sarunājuši visu, kā to pataisīt privātu.
Kamēr Viktors Daugmalis taisīja avīzi, Sarmīte Ēlerte taisīja visu šo shēmu. Uzreiz pēc augusta notikumiem tas process aizgāja. Visi dokumenti jau bija sagatavoti, un viss būtu aizgājis kā pa sviestu, ja vien nebūtu bijuši trīs cilvēki, kuri pieteicās uz tikpat akcijām, cik Arvilam Ašeradenam. Un tad četri cilvēki, kuri pēc tam kopā ar zviedriem dabūja kontrolpaketi, – Ēlerte, Ašeradens, Zigurds Drafens un Pauls Raudseps – izdarīja visu, lai mēs nedabūtu neko.”
Kā tad tieši tas notika? „Pasludināja ļoti demokrātiski, ka visi darbinieki drīkst pieteikties uz akcijām. Es, naivs cilvēks būdams, parēķināju, paskatījos, uz cik akcijām Ašeradens pieteicies, ā, viņš pieteicies uz 450, es pieteicos uz 451. Pēc tam sākās presings.
Izsauca mani viens pēc otra, prasīja, no kurienes nauda. Teicu, ka man ir tā nauda. Zviedri sāka interesēties, kāpēc es vispār gribu. Perspektīvs uzņēmums, kādēļ es negribētu būt īpašnieks. Es pat zvanīju uz Zviedriju un jautāju, ar ko mana nauda sliktāka par Ašeradena naudu. Viņi man to, protams, nevarēja paskaidrot.
Pēc tam palaida baumas, ka man Parex banka dod, ka es par Parex naudu gribu nopirkt, lai gan es toreiz tādu Valēriju Karginu pat redzējis nebiju. Baumas ir baumas. Taču es jau nebiju tur tāds viens, un, tā kā bija skaidrs, ka mēs neatkāpsimies, vienā naktī pirms dibināšanas sapulces jurists pārtaisīja dibināšanas dokumentus…
Un nav jau, par ko apvainoties. Visu revolūciju pieredze rāda, ka komanda, kas uztaisa, vai nu pati aiziet vai tiek izdzīta ārā, un pēc tam nāk tie, kas jau ir sarēķinājuši, kas viņiem no tā ir vajadzīgs. Revolūciju uztaisa cilvēki ar karstām sirdīm, pēc tam nāk tirgotāji un savāc augļus…”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
