Arī pērn Fiļa uzņēmuma darbiniekiem, visticamākais, turpinājusies algu izmaksa „aploksnēs”
Pietiek lasītājs18.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Suņi rej, bet karavāna iet tālāk, - kā liek secināt Lursoft dati, arī pērn bijušajam Latvijas bagātākajam cilvēkam Oļegam Fiļam piederošā SIA Nurmuižas pils ir turpinājusi saviem darbiniekiem maksāt „aplokšņu algas”.
Pietiek lasītāji jau zina, ka Fiļa iegādāto Nurmuižas pili apsaimniekojošās SIA Nurmuižas pils 2017. gada pārskats rādīja – kopumā šajā uzņēmumā strādājot un par eksbaņķiera labsajūtu rūpējoties veseli 19 darbinieki.
Tomēr uzņēmuma oficiāli sniegtie dati rādīja, ka tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā gada laikā bijuši tikai 2,94 tūkstoši eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī nomaksāti 10,46 tūkstoši eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās – 20,9 tūkstoši eiro.
Aptuveni aprēķini rāda – tas nozīmē, ka oficiālā mēnešalga, par kuru Latvijas valstij maksāti nodokļi, Latvijas bagātākā cilvēka uzņēmumā ir bijusi tikai nedaudz virs 260 eiro mēnesī un par to, ka vismaz daļu atalgojuma saviem darbiniekiem Fiļa uzņēmums izmaksā „aploksnēs”, nav nekādu šaubu.
Nu SIA Nurmuižas pils iesniegusi 2018. gada pārskatu, bet nekas tajā neliecina, ka multimiljonāra uzņēmums būtu nolēmis būt nozīmīgi godīgāks pret valsti nodokļu nomaksas jomā.
Uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā gan ir palielinājušies no 2,94 tūkstošiem eiro 2017. gadā līdz 17,47 tūkstošiem eiro pērn, toties iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi ir sarukuši no 10,46 tūkstošiem eiro līdz 8,68 tūkstošiem eiro.
Taču nozīmīgākais rādītājs ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. It kā tās ir pieaugušas no 20,9 tūkstošiem eiro līdz 22,41 tūkstotim eiro pērn. Taču uzņēmumā pērn joprojām strādājuši 17 darbinieki, un tas nozīmē, ka vidējā oficiālā alga ir bijusi nedaudz virs 310 eiro.
Salīdzinājumā ar 2017. gadā oficiāli, bez „aploksnēm” maksātajiem vidēji 260 eiro mēnesī šis ir pieaugums par aptuveni 50 eiro, taču, ņemot vērā reālo situāciju, arī tagad nav šaubu, ka būtiska atalgojuma daļa, krāpjot valsti, joprojām tiek maksāta „aploksnēs”.
Kā zināms, Nurmuižas pils nav vienīgais Fiļa uzņēmums, kas neaizraujas ar nodokļu maksāšanu Latvijas valstij: ja ticēt cita eksbaņķierim piederošā uzņēmuma A Deglavnieks gada pārskatiem un Valsts ieņēmumu dienesta informācijai, arī šajā SIA darbiniekiem tiek maksāta tikai minimālā alga.
Šo uzņēmumu Fiļs kontrolē netieši – caur to pašu SIA Nurmuižas pils, un tā oficiālā nodarbe ir „sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana” un „sauszemes transporta palīgdarbības”.
Oficiāli uzņēmumā strādā septiņi darbinieki, un, kā rāda VID dati par 2017. gadu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās Fiļa uzņēmums gada laikā samaksājis 11,5 tūkstošus eiro.
Tas nozīmē, ka vidējā oficiālā alga uzņēmumā 2017. gadā ir bijusi aptuveni 390 eiro – tātad tikai par desmit eiro lielāka nekā valstī oficiāli noteiktā minimālā alga 2017. gadā.
Tiesa, formāli Fiļam ar šī uzņēmuma pārvaldību nav nekāda sakara, - uzņēmuma vienīgā valdes locekle ir viņa māte - 68 gadus vecā Nadežda Fiļa. VID sankciju gadījumā atbildīgs būs nevis Latvijas bijušais bagātākais cilvēks, bet tieši viņa.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
