Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Kur ziloņi kaujas, tur cieš zāle” - šis afrikāņu sakāmvārds trāpīgi raksturo situāciju, kurā valsts ieceltā “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni dēļ nonācis viens no kādreizējiem A/S Ventspils Nafta mazajiem akcionāriem, kurš savulaik privatizējis dažas akcijas par sertifikātiem. Tagad peļņas vietā viņam sanākušas tikai nepatikšanas un zaudējumi.

Viens no iepriekšējo gadu izplatītākajiem sabiedriskās domas momentiem - arestētās mantas izsaimniekotāja Rūdolfa Meroni darbības attiecoties tikai uz dažiem Ventspils miljonāriem un varbūt vēl viņiem piederoši uzņēmumu darbiniekiem, kamēr uz parastajiem Latvijas iedzīvotājiem tas nekādi neatsaucoties.

Taču pēdējās nedēļās Pietiek publicētie ekonomikas dati parāda, ka prokuratūras ieceltā Ventspils uzņēmumu “izsaimnieka” darbību rezultātā par daudziem miljoniem gadā kritušies mantas arestiem pakļauto uzņēmumu maksātie nodokļi valsts un pašvaldības budžetā, tikuši atlaisti darbinieku simti, bet atlikušie vispirms iebaidīti, piedraudot viņiem ar nākamo atlaišanas vilni, pēc kā viņiem samazinātas algas. Vislielākie zaudējumi vērojami tādās kompānijās kā A/S Kālija Parks, A/S Ventspils Tirdzniecības Osta, A/S Ventbunkers.

Taču tas nav vienīgais veids, kā R. Meroni darbību rezultātā cieš parastie iedzīvotāji. Pēc tam, kad šo Pietiek publicēto datu detalizēta analīze izskanēja vēl arī radio PIK FM ēterā, ar savu stāstu pie žurnālistiem vērsās Jurijs Z. - parasts pensionārs, kurš savulaik sertifikātu atlikumu bija ieguldījis A/S Ventspils Nafta akcijās, bet tagad R. Meroni afēru dēļ iedzīvojies tikai nepatikšanās.

Rietumukrainā savulaik dzimušais Jurijs Z., kurš tāpēc 1991. gada 24. augustā automātiski kļuvis par Ukrainas pilsoni, nodzīvojis Latvijā 46 gadus un pirms kāda laika devies pensijā. Deviņdesmitajos gados viņš par sertifikātiem privatizējis dzīvokli Pārdaugavā, savukārt ar dažiem pāri palikušajiem sertifikātiem pieteicies privatizēt dažas Ventspils Naftas akcijas, cik nu sanācis. Viņa mērķis nekad nav bijis gūt ātru peļņu, bet gan turēt akcijas ilgtermiņā, ko viņš arī darījis.

Tā tas noticis līdz 2015. gada nogalei, kad R. Meroni kontrolē esošās akciju sabiedrības Ventbunkers meitasuzņēmums A/S Latvijas Naftas Tranzīts pēkšņi izdomāja atbrīvoties no sev piederošajām A/S Ventspils Nafta (VN) akcijām, katru akciju pārdodot par 1,77 eiro, kamēr faktiskā cena vēlāk bija 4,56 eiro par katru VN akciju.

Šis aizdomīgais darījums, par kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisijā vēlāk tika ierosināta pārbaude, nozīmēja: VN lielākais akcionārs, Kipras ofšors Euromin Holdings vispirms izteica akciju obligāto atpirkumu, pēc tam - arī galīgo atpirkumu.

Galīgais atpirkums nozīmē: brīdī, kad biržā kotētas kompānijas lielākajam akcionāram pieder jau 95% akciju, visiem atlikušajiem mazajiem akcionāriem akcijas tiek atņemtas piespiedu kārtā par FKTK noteiktu cenu, nejautājot, vai paši akcionāri to maz vēlas.

Ventspils Naftai pēc privatizācijas visu etapu pabeigšanas 2006. gada oktobrī šādu mazo akcionāru, kam katram piederēja no dažām akcijām līdz dažiem simtiem akciju, bija ap 24 tūkstošiem. To vidū bija ne tikai tie, kas akcijas bija privatizējuši par sertifikātiem, bet arī kompānijas bijušie un esošie darbinieki, kam pienācās akcijas par to darbu, ko viņi bija ieguldījuši mūža garumā.

Galīgā atpirkuma procedūras noslēgumā visiem mazajiem akcionāriem piederošās akcijas tiek noņemtas no viņu vērtspapīru kontiem, un vietā tiek ieskaitīta nauda. Savukārt tiem akcionāriem, kuru akcijas glabājas nevis vērtspapīru kontos kredītiestādēs, bet brokeru sabiedrībās, Sākotnējā reģistrā vai Centrālajā depozitārijā, nauda jāsaņem caur Centrālo depozitāriju, kam to tur ieskaita pircējs.

Šeit arī sākušās Jurija Z. problēmas. Naudu no Centrālā depozitārija nevar izņemt skaidrā, to var tikai pārskaitīt. “Man kā Ukrainas pilsonim, kurš bieži brauc uz dzimteni, konts ir Ukrainas Privatbankā, nevis tās Latvijas meitasbankā, taču man piedāvāja naudu pārskaitīt tikai uz tādu kontu, kas atvērts kādā Latvijas kredītiestādē.”

Vispirms Jurijs Z. griezies Luminor bankā, vēloties atvērt jaunu kontu. Viņam pateikuši: Ukrainas pilsonim dokumentu pārbaude vien izmaksāšot 150 eiro, pie kam bez garantijas, ka šīs pārbaudes rezultātā kontu tiešām izdošoties atvērt - sekas cīņai ar nerezidentu naudas mazgātuvēm.

Jurijs pamatojis: “Es neesmu nerezidents - ārzemnieks, es jau 46 gadus esmu Latvijas rezidents, man te pieder nekustamais īpašums (dzīvoklis), ir deklarētā adrese jau desmitiem gadu garumā, ir darba stāžs, protu valsts valodu.” Tomēr Luminor klerki tos nav uzskatījuši par pietiekamiem argumentiem un joprojām prasījuši 150 eiro.

Tad Jurijs Z. noskaities un apstaigājis vēl vairākas bankas, līdz Meridian Trade Bank atzinuši viņu par Latvijas rezidentu un atvēruši kontu par nieka 5 eiro komisijas maksu, taču visas šīs laika tērēšanas un skraidīšanas vidū viņš kaut kur pazaudējis savu pasi ar dzeltenzilo “trijzobi” uz vāka.

Tā kā atrast to nav izdevies, nācies iet uz vēstniecību pēc jaunas pases, savukārt par jaunā parauga biometriskās pases izdošanu pašlaik jāmaksā valsts nodeva 810 hrivnu apmērā (pēc pašreizējā svārstīgā EUR/UAH kursa - starp 25 un 30 eiro).

Kad nu nelaimīgais Ukrainas pilsonis beidzot ticis pie svaigas pases un jauna konta, izrādījies, ka viss viņa guvums no VN akciju piespiedu pārdošanas ir nieka 51 eiro.

Uz jautājumu, vai viņš zina, kas ir Rūdolfs Meroni un kā viņa darbību rezultātā visiem mazajiem akcionāriem nācās piespiedu kārtā atdot savas akcijas Euromin Holdingam, Jurijs Z. rausta plecus - šādu uzvārdu viņš dzirdot pirmo reizi.

Novērtē šo rakstu:

41
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...