Ar skandālu atvaļinātais ģenerālis Marķitāns „uz atvadām” saņēmis 15 tūkstošus eiro
PIETIEK05.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
15 582 eiro – šādu iespaidīgu summu „uz atvadām” saņēmis pagājušā gada pavasarī ar skandālu atvaļinātais policijas ģenerālis, Valsts policijas priekšnieka vietnieks un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns.
Caur interneta meklētājiem saite uz Valsts policijas amatpersonām pagājušā gada martā izmaksātā atalgojuma sarakstu nav atrodama, līdz ar to šis saraksts atšķirībā no citu mēnešu atalgojuma atskaitēm ir sameklējams tikai zinātājiem. Tieši šajā sarakstā atrodama summa, kas izmaksāta ar skandālu atvaļinātajam policijas ģenerālim Marķitānam, - 15 582 eiro. Šī summa ir īpaši iespaidīga, ņemot vērā, ka Marķitāna gada ienākumi oficiāli bija nedaudz vairāk nekā 46 tūkstoši eiro.
„Guntaram Marķitānam 2017.gada martā, atvaļinoties no dienesta, tika izmaksāta mēnešalga un piemaksa par speciālo dienesta pakāpi (ģenerālis) par līdz atvaļināšanai nodienēto laiku (atbilstoši Ministri kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 806 „Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru”, kā arī kompensācija par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2.panta astotā daļa),” – šāds ir Valsts policijas oficiālais skaidrojums.
Taču Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Valsts policijā šāds „atvadu” atalgojums ir īpaši „saķīmiķots”, lai mazinātu Marķitānam rūgtumu par nepieciešamību atstāt amatu, kura bija iekšlietu sistēmas vadības intrigu rezultāts.
„Ja pat uzskatīt, ka ģenerālis nav izmantojis atvaļinājumu (kas neatbilst patiesībai) - atalgojums jebkurā gadījumā nevarētu sasniegt pat pusi no „cipara”, kas viņam bija izmaksāts, dodoties ilgi pelnītajā pensijā. Taču vadība lika, un summa uz nodokļu maksātāju rēķina tika sakārtota,” skaidro Pietiek informācijas avots iekšlietu sistēmā.
Marķitāns pērn bija spiests aiziet pensijā pēc tam, kad TV tika parādīts sižets par to, kā viņš ar dienesta auto pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu, taču pie atbildības ticis nav saukts un policijas darbiniekiem apgalvojis, ka šādā veidā esot veicis norīkojuma pārbaudi.
Valsts policija formāli veiktā pārbaudē noskaidroja, ka Marķitāns pārbaudi – ja tā tiešām bijusi pārbaude – veicis nekorekti, jo amatpersonai ir aizliegts inscenēt likumpārkāpumus, kas var izraisīt nelaimes gadījumus, turklāt par veiktās pārbaudes rezultātiem jāiesniedz ziņojums augstākai amatpersonai, kas konkrētajā situācijā nav izdarīts. Šajā situācijā Marķitāns bija spiests atvaļināties no dienesta.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
