Iesaki rakstu: 
Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču biežāk un biežāk tiek publicēti raksti, kuru autori sūdzas par medicīnas darbinieku necilvēcīgo attieksmi pret sevi vai pret radiniekiem.
Ārsta kļūda, nolaidīgas darbības vai pat tīša bezdarbība var izmaksāt sakropļotu turpmāko dzīvi katram. Var arī beigties ar nāvi. Gadu no gada mēs dzirdam, cik smags darbs ir medicīnas darbiniekiem, cik laika un resursu jātērē, lai kļūt par ārstu, cik mazs ir pēc tam atalgojums utt., taču kā vienmēr katrai monētai ir divas puses.
Vai katrs ārsts vai medicīnas darbinieks patiešām apguva zināšanas “izcilnieka” līmenī, vai arī pietiekoši ir tādu, kas vienkārši kaut kā nosēdēja savus gadus augstskolā un kaut kā ar citu palīdzību tomēr ieguva gaidīto diplomu? Vai arī cik ir tādu, kas turpina ārstēt ar metodēm, kas bija aktuālas pirms vairākiem desmitiem gadu? Kur ir garantija, ka katrs no mums nenonāks šāda “speciālista” rokās?
Ne jau velti daudziem cilvēkiem, kuriem nākas sastapties ar ārstiem, uzreiz rodas domas par nesamērīgi milzīgajām naudas summām, kuras vajag samaksāt ne tikai oficiāli, bet arī aploksnēs kā “pateicību”, “dāvanu” utt. Diemžēl tiesībsargajošo iestāžu darbinieki nekad nav dzirdējuši par šīm problēmām. KNAB vai citas iestādes vispār nereaģē, tāpēc korupcija medicīnas iestādēs zeļ un plaukst, jo mediķi ir savi un viņus aiztikt nedrīkst!
Vēl bīstamāks par korupciju un nelegālajiem ienākumiem ir jautājums par ārstu kļūdu dekriminalizēšanu! Ārstiem nu galīgi traucē pienācīgi pildīt profesionālos pienākumus un cilvēcīgi uzturēties pret pacientiem Krimināllikuma 138.pants “Ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīga pildīšana”. Redziet, tajā ir paredzēta soda atņemšana līdz vienam gadam (!!!) par to, ka ārsts, pildot dienesta pienākumus, nodara pacientam smagus vai vidēja smaguma miesas bojājumus.
Maksimāli viens gads brīvības atņemšanas par ārsta kļūdu, kuras dēļ pacients zaudē kādu no organisma funkcijām vai orgāniem, tik ļoti traucē ārstiem dzīvot, ka šis jautājums pēc Latvijas Ārstu biedrības uzskatiem būtu steidzami jāatrisina.
Palasot cilvēku stāstus, kuru radinieki nomiruši vai zaudējuši veselību medicīnas darbinieku dēļ (kaut gan tiem būtu jāglābj dzīvības vai jāarstē), un izpētot pastāvošos likumus, kļūst saprotams, ka pacients faktiski vispār nav pasargāts pret ārstu kļūdām, nav nekāda aizsardzības mehānisma, kurš novērstu viņu atklāto bezdarbību vai nolaidību.
Raksta mērķis ir pievērst uzmanību negodprātīgiem medicīnas darbiniekiem un ārstiem, aicinājums iedzīvotājiem stāstīt par šīs nozares pārstāvju negodprātīgo profesionālo pienākumu pildīšanu vai korupcijas gadījumiem; izteikt viedokli, vai ārstu kļūdu gadījumi vai pat atklātas noziedzīgas darbības būtu vispār jāatstāj nesodītas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
