Ar cenām viss ir labi, ar inflāciju viss ir labi, ar „Sadales tīkla” tarifiem viss ir labi

Finanšu ministrija informē, ka finanšu ministra A.Ašeradena izteikums sociālajā platformā “Twitter” par kopējo un pārtikas cenu inflāciju balstās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kas liecina, ka gada inflācija Latvijā mazinās - no 21,5% 2023.gada janvārī līdz 7,9% 2023.gada jūnijā.

Vienlaikus arī pārtikas cenu inflācija ir samazinājusies no 28,4% līdz 14%. Turklāt sagaidāms, ka patēriņa cenu pieauguma temps gada izteiksmē turpinās mazināties arī turpmāk līdz 2023.gada nogalē inflācija jau būs 3% - 4% līmenī.

Norādāms, ka lielās inflācijas pamatā, kas sāka augt 2022.gadā, ir vairāki ārējie faktori. Pirmkārt, straujo cenu kāpumu noteica enerģētiskā krīze Eiropā, kas aizsākās vēl 2021.gada rudenī, kā arī pieaugušās energoresursu cenas pārējos pasaules reģionos. To pieaugumu Eiropas Savienībā noteica gan piedāvājuma (zems ūdenslīmenis hidroelektrostacijās, vāja elektroenerģijas ražošana no alternatīvajiem avotiem), gan pieprasījuma faktori (nelabvēlīgie laika apstākļi, kā arī augošais energoresursu patēriņš, it īpaši Āzijas reģionā, kur gāzes cenas ir augstākas nekā Eiropā). Otrkārt, straujo inflāciju diemžēl augstākas nekā Eiropā).

Otrkārt, straujo inflāciju diemžēl ietekmēja arī pārtikas cenu kāpums visā pasaulē, it īpaši 2022.gada pirmajā pusgadā. To veicināja pēc Covid-19 pandēmijas laikā augošais pieprasījums, atsevišķu lauksaimniecības kultūru sliktā raža, mēslojuma sadārdzinājums augsto energoresursu cenu dēļ, kā arī loģistikas traucējumi.

Treškārt, Krievijas agresija Ukrainā 2022.gada februāra beigās pastiprināja iepriekš minēto divu faktoru negatīvo ietekmi un palielināja spriedzi gan energoresursu, gan pārtikas tirgū. Kara uzsākšanas brīdī Krievija bija lielākais gāzes piegādātājs Eiropas Savienības valstīm, līdz ar to karš satricināja Eiropas gāzes tirgu. Papildus tam, Krievija un Ukraina bija vadošie graudaugu, saulespuķu, kukurūzas un rapša piegādātāji visā pasaulē, palielinot to cenu globālajos tirgos.

Šogad energoresursu cenas, it īpaši gāzes cena, uzrāda lejupejošu dinamiku jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Gāzes cena Eiropā 2023.gada jūlijā sasniedza zemāko līmeni kopš 2021.gada nogales jeb 25 euro/MWh, un tās pazeminošā ietekme uz inflāciju ir sagaidāma šā gada otrajā pusē, jo līgumi par gāzes piegādi galvenokārt tiek slēgti uz garāku laika periodu, lai nodrošinātu gāzes pietiekamību.

Līdz ar to, gāzes cenai saglabājoties pašreizējā līmenī, sagaidāms, ka gāzes un siltumenerģijas tarifi šā gada otrajā pusē mazināsies. Lejupvērstu cenu dinamiku pēdējos mēnešos uzrāda arī šķelda, kas tiek plaši lietota kā kurināmais, tomēr arī šajā gadījumā pozitīva ietekme uz siltumenerģijas tarifiem būs novērojama ar nobīdi.

Tikmēr pārtikas cenu gada inflācija šogad, lai arī samazinās, tomēr ir būtiski augstāka par vidējo inflāciju, turpinot ietekmēt mājsaimniecību izdevumus, it īpaši mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem. Pārtikas cenas pasaulē pērnā gada pirmajā pusgadā būtiski pieauga, ko ietekmēja arī augstās energoresursu cenas, sadārdzinot minerālmēslojumu, kā arī palielinot pārtikas savākšanas, piegādēs un apstrādes izmaksas. Tomēr gāzes un naftas cenas kopš kara sākuma jau ir būtiski samazinājušās.

Vienlaicīgi jāatzīmē, ka kara ietekme uz pasaules pārtikas cenām bija īslaicīga, jo no 2022.gada vidus neapstrādātās pārtikas cenu pieaugums pasaulē ir apstājies, bet kopš pērnā gada novembra ir fiksēts cenu samazinājums. Arī salīdzinājumā ar vidējo pārtikas cenu inflāciju eirozonā pārtikas cenu kāpums Latvijā ir būtiski augstāks. Līdz ar to, ņemot vērā energoresursu un neapstrādātās pārtikas cenu dinamiku pasaules tirgos, kā arī pārtikas cenu tendences citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, šobrīd pastāv visi priekšnosacījumi pārtikas cenu inflācijas samazinājumam arī Latvijā.

Savukārt par attiecībā par AS “Sadales tīkls” tarifiem (turpmāk - Tarifi) un to ekonomisko pamatojumu norādāms, ka Finanšu ministrija ir saņēmusi kompetentās iestādes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - Regulators) skaidrojumu par AS “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem, kas ir apstiprināti ar Regulatora 2023.gada 22.maija lēmumu Nr.65 “Par akciju sabiedrības “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem”.

Tarifu projekta izvērtēšanas gaitā, lai sasniegtu likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (turpmāk - Likums) 20.panta pirmajā daļā noteikto par to, ka tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti, Regulators vairākkārt lūdza AS “Sadales tīkls” iesniegt papildu informāciju, vērtējot ikkatras Tarifu projektā ietvertās izmaksu pozīcijas pamatojumu. Tāpat Regulators lūdza AS “Sadales tīkls” veikt Tarifu projekta precizējumus, ņemot vērā Regulatora vērtējumu par attiecīgo izmaksu pozīciju pamatotību, kas no AS “Sadales tīkls” puses tika izpildīts.

Tādējādi visā Tarifu projekta izvērtēšanas gaitā Regulatora veiktās darbības rezultējās vairāku miljonu euro izmaksu samazinājumā, nodrošinot, ka lietotāju tarifu maksājumi sedz tikai ekonomiski pamatotas elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās izmaksas. Regulators vērš uzmanību, ka AS “Sadales tīkls” Tarifu projektā ietvēra tikai tādas izmaksas, kuras ir paredzētas Regulatora 2022.gada 28.novembra lēmumā Nr.1/41 “Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika” (turpmāk - Metodika), un to apmēru pamatoja, iesniedzot attiecīgus dokumentus. Jāņem vērā, ka Metodika ir izstrādāta tā, lai tiktu īstenots Likuma 1. un 5.pantā nostiprinātais tarifu veidošanas princips.

Tā kā tarifu projekts tika aprēķināts saskaņā ar Metodiku, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tas atbilst arī ekonomiskās pamatotības principam. Izvērtējot Tarifu projektā ietvertās izmaksas un to pamatotību, kā arī veikto aprēķinu pareizību, Regulators nonāca pie secinājuma, ka Tarifu aprēķina projektā ir ietvertas vienīgi ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanai.

Papildus informējam, ka ar Regulatora veiktā izvērtējuma publiski pieejamo informāciju var iepazīties Lēmuma konstatējošajā un secinājumu daļā, kas pieejama oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (skat. 2023.gada 25.maija oficiālajā publikācijā Nr.: 2023/100.31).

Novērtē šo rakstu: