Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt
Jānis Āboliņš*13.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Latvijas Maksātnespējas likums nosaka, ka pēc saistību dzēšanas plāna pilnīgas izpildes ar tiesas nolēmumu maksātnespējas process tiek izbeigts, pasludinot parādnieka saistību izpildi pret visiem saviem kreditoriem.
Līdz ar to persona ir atbrīvota no visām savām parādsaistībām un tiek izbeigta iepriekš sāktā izpildu lietvedības par saistību piedziņu. Likums nosaka, ka netiek dzēsti tikai tie maksājumi, kas radušies parādnieka tīšu vai netīšu likumpārkāpumu rezultātā. Tātad pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu, kā arī prasījumi par Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Krimināllikumā paredzētiem sodiem, bet visas citas saistības tiek pasludinātas par izpildītām.
To ignorējot, parādījušies vairāki tiesu izpildītāji, kas uzskata, ka parādnieki nav atbrīvojami no tiesas spriedumu izpildes izdevumu segšanas un pieņem lēmumus privātpersonas maksātnespējas procesu noslēgt tikai pēc tam, kad parādnieks būs samaksājis visu atlīdzību par tiesu izpildītāju darbu. Tas nav likumā paredzēts un nav loģisks, tomēr ir atsevišķi tiesneši, kas tiesu izpildītāju lūgumu atzīst par pamatotu, liekot personai segt arī maksājumus, kādus likums tam neparedz. Iedzīvotājiem, kas saskārušies ar šādu viņu tiesību pārkāpumu, lūdzu neklusēt un celt trauksmi.
Pašreiz asociācija saņēmusi ziņu par četriem gadījumiem, kad, apejot likumu, tiesu izpildītāji no personām, kas izpildījušas savas saistības pret kreditoriem un pabeigušas privātpersonas maksātnespējas procesu, cenšas piedzīt līdzekļus par tiesu izpildītāju darbu. Šādu darbību ir atbalstījusi vismaz viena Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese - Kristīne Maike. Taču asociācijas rīcībā ir informācija, ka līdzīgus lūgumus tiesu izpildītāji gatavo arī citām tiesām ne vien Rīgā, bet arī reģionos.
Summas, ko tiesu izpildītāji lūdz piedzīt no personas, kas pilnā mērā izpildījušas visas likumā paredzētās saistības nav īpaši lielas - līdz 500 eiro par viena tiesu izpildītāja darbu. Taču ir personas, ar kuru piedziņas lietām strādāja divi, trīs un vēl vairāk tiesu izpildītāji. Ja katram tiesa dos atļauju vērst piedziņu par savu darbu, kopējais likumā neparedzētā maksājuma apmērs, kas tomēr tiek piedzīts no cilvēkiem, būtiski palielinās.
Taču satraucošākais ir fakts, ka tiesu izpildītāju prasības, kas nav likumā paredzētas, atbalsta tiesa, pilnībā ignorējot tiesiskās paļāvības principu. Tas sāk izskatīties pēc atsevišķu tiesu izpildītāju un tiesnešu karteļa, kur tiesu izpildītāji radoši izgudro jaunus paņēmienus, kā vairot savu labklājību, bet atsevišķi tiesneši viņu nelikumīgos centienus atbalsta.
Ņemot vērā jauno tendenci, kas izvēršas plašumā un tiešā veidā ir ne vien vēršanās pret iedzīvotājiem, bet pārkāpj arī likumu, situācijas izvērtēšanā ir jāiesaistās arī Tieslietu ministrijai.
Savukārt iedzīvotājus, kas saņēmuši tiesu izpildītāju lēmumu, kas viņiem pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas, uzliek par pienākumu samaksāt vairākos simtos mērāmo atlīdzību par tiesu izpildītāju darbu, aicinu neklusēt un šos lēmumus pārsūdzēt, piesaistot tam kompetentu juristu. Es arī aicinu publiskot to tiesnešu vārdus un tiesu nolēmumus, ar kuriem tiesu izpildītāju pretlikumīgā iniciatīva tiek atbalsta.
* Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
