Iesaki rakstu: 
Labklājības ministrija kā Latvijas valsts pārvaldes institūcija, nevar būt amorāla – noliedzot ētikas vai morāles principus, tā kļūst noziedzīga.
Valsts pārvaldei ir vajadzētu pārslēgt savu domāšanu no tās, ka tā ir tikai maksas pakalpojumu sniedzējs savai tautai, uz to, ka valsts pārvalde ir atbalstītājs un palīgs valsts iedzīvotāju centienos. Uzņēmējiem taču nav jācīnās ar savu valsts pārvaldi, nav jāskraida pa varas gaiteņiem, meklējot atbildes uz saviem jautājumiem. Viņiem ir jābūt gaidītiem, laipni uzņemtiem, lai palīdzētu strādāt, radīt darba vietas, nevis nepārtraukti jābaidās, ka tūlīt viņus pārbaudīs un liks maksāt par kādiem valsts pakalpojumiem soda naudas.
17 gadus strādādams Valsts darba inspekcijā (VDI) valsts darba inspektora amatā, es centos panākt, lai valsts pārvalde tiek vērtēta pēc konkrēta rezultāta – tas nozīmē, ka Labklājības ministrijai par tās darbības mērauklu jākalpo tam, kāda ir cilvēku drošība darbā, cik mazāk ir cietušo nelaimes gadījumos darbā, kāda ir atdeve no iesniegumu izskatīšanas par Darba likumu pārkāpumiem, kāda palīdzība tiek sniegta darba devējiem un nodarbinātajiem (nevis tikai tupēt aiz dubulta aizslēgtām durvīm).
Arī uz iesniegumiem ierēdnis citē likumu normas, apraksta dažādas situācijas, bet nesniedz konkrētu atbildi uz konkrētu jautājumu. Man tas liecina par to, ka cilvēki baidās uzņemties atbildību, kā arī parāda, kāda ir valsts pārvaldes attieksme pret savu resursu jeb cilvēkiem, kas tur strādā, jo viņiem ir laiks aprakstīt daudzas lappuses, bet nav spēju sniegt atbildi pēc būtības.
Valstī jau nav citas organizācijas, kas varētu sniegt skaidrojumus par likumu un MK noteikumu piemērošanu praksē, kas attiecas uz VDI kontrolējamo jomu. Šodien darba aizsardzības uzraudzība un Darba likuma normu ievērošana ir atstāta pilnīgi darba devēju pārziņā. Preventīvais darbs šajā jomā no valsts pārvaldes puses netiek veikts.
Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ziņojuma, Latvijā nelaimes gadījumos darbā bojā gājušo skaits ir dramatisks – ja ik gadu vidēji Eiropā darba negadījumos dzīvību zaudē divi cilvēki uz 100 000, tad Latvijā tie ir četri.
VDI konsultatīvais centrs ir ticis pārvērsts par iesniegumu pieņemšanas punktu, nesniedzot nekādu juridisko vai citu konsultāciju, inspektoru darbs sūdzību izskatīšanā palielinājies vairākkārt.
Pēc R. Lūša atnākšanas no Labklājības ministrijas uz VDI Valsts darba inspekcijā vairs netika organizēts mērķtiecīgs katra inspektora darbs un tā rezultāta objektīvs novērtējums. Inspekcijā sāka attīstīties mobings visaugstākajā pakāpē (kā klasisks piemērs), sākās Rīgas reģionālās inspekcijas kolektīva sagraušana.
.Inspekcijas vadītājs, kopā ar atsevišķiem kolēģiem izmantoja mobingu kā instrumentu, lai neviens darbinieks neuzdrošinātos kritizēt, runāt pretī vai nākt ar kaut kādiem priekšlikumiem, stāstīt kādam par pārkāpumiem uzņēmumā.
Nosaukšu mobinga cēloņus Valsts darba inspekcijā.
Ļoti slikta informācijas apmaiņa uzņēmumā; traucēta informācijas apmaiņa no lejas uz augšu (no trešā stāva uz piekto), vadība dzīvoja neziņā par savu darbinieku motivācijas līmeni un gandarījuma izjūtu;
Atsevišķās struktūrvienībās tika iecelti neprofesionāli vadītāji, kuri savu vadības kompetences trūkumu aizvieto ar draudiem, baiļu kultivēšanu un padoto pazemošanu;
Tika veikta neobjektīva darba rezultātu novērtēšana un atalgojuma samazināšana, aizstājot subjektīvu „savējo virzīšanu” pa karjeras kāpnēm un atalgojuma palielināšanu, - tā rezultātā inspekcijas talantīgākie darbinieki netika novērtēti un atrada citu darbu;
Vispārēja vāja vadības prakses trūkums iestādē. Gada laikā inspekcijas direktors ne reizi nenoorganizēja tikšanos ar inspektoriem, lai apspriestu aktuālos jautājumus un iztaujātu viedokļus par veicamo darbu.
Izvērstā mobinga sākumā es vēl varēju rehabilitēties savā darbavietā, sākumā neņēmu par pilnu terorizēšanu, varēju atrisināt situāciju, bez protestiem pakļāvos terorizētāju prasībām. Dalot darba uzdevumus, pret mani netika ievērots vienlīdzības un taisnīguma princips, ņemot vērā, ka pienākumu veikšanā apstākļi starp inspektoriem nav vienādi. Piemēram, atsevišķos gadījumos inspektori pienākumus pilda, izmantojot dienesta transportlīdzekļus, bet citiem tie nebija pieejami. Daļai inspektoru apsekošanas objekti atrodas Rīgas centrā (pat pāris simtus soļu no VDI ofisa).
Inspekcijas vadība aizliedza inspektoriem nākt pie manis konsultēties, saņemt padomus ar darbu saistītos jautājumos. Sākās manu sarunu noklausīšanās ar inspektoriem un darba devējiem. Atsaucoties uz lielu darba pieredzi un zināšanām, man tika plānots veikt pārbaudes lielos ražojošos uzņēmumos, kas atrodas Rīgas rajonā (Mārupē, Ķekavā, Ropažos, Jūrmalā u.c.). No tādiem uzņēmumos bija saņemts daudz iesniegumu, un iesniedzējiem bija jāsagatavo atbildes pēc būtības katram iesniedzējam. Tas viss aizņēma daudz vairāk darba laika nekā citiem.
Taču inspektora darba vērtējumā tika uzskaitīts tikai apsekoto uzņēmumu skaits, nevis faktiski padarītais darba.
Izmantojot visu birokrātijas arsenālu, VDI vadība spieda pielietot administratīvos sodus pret darba devējiem, neņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un uzņēmumos, spieda pilnīgi netaisnīgi un neobjektīvi pieņemt lēmumus par sodu piemērošanu pēc veiktās uzņēmumu pārbaudēm. Ja inspektora rīkojumā uzrādīti jebkuri darba devēja pārkāpumi, obligāti bija jāseko administratīvam sodam, citādi inspektors tika uzskatīts par kukuļa ņēmēju un VDI vadība draudēja ziņot KNAB bez jebkāda pamatojuma.
Lai saņemtu atbildi no Labklājības ministrijas, mans vienīgais ierocis bija griešanās pie zvērināta advokāta pēc palīdzības. No advokātam sniegtajām atbildēm redzams, ka Labklājības ministrija apzināti piesedz VDI direktora nelikumības pret saviem darbiniekiem un aizbildinās ar to, ka Valsts darba inspekcija nesniedz pieprasītos materiālus (VDI atrodas 300 m attālumā no ministrijas).
Aizejot no darba, no manis atvadījās viss Rīgas reģionālās inspekcijas kolektīvs, izņemot direktoru Renāru Lūsi, kurš pats neatnāca, lai pateiktu paldies par ilggadējo darbu, un deva norādījumus saviem uzticīgiem pakalpiņiem arī nenākt no manis atvadīties. Lūk tāda ir amatpersonas morāle!
Tas, ka cilvēki dodas prom no Latvijas, apliecina viņu neticību valstij, sākot no valsts institūciju attieksmes pret strādājošiem un nekompetento ierēdņu rīcības pret darba devējiem.
Foto - LETA
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
