Iesaki rakstu: 
Krievijas multimiljonārs Vladimirs Antonovs, otrdien un trešdien viesojoties Rīgā, ticies ar vairākām ievērojamām personām. Otrdien Antonovam bijusi tikšanās ar Lembergiem – Ventspils mēru un viņa dēlu, savukārt trešdien - ar ekspolitiķi Jāni Jurkānu. Par ko runāts, netiek izpausts, taču Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs abas tikšanās Pietiek apstiprināja.
Būtiskas tikšanās
Krievijas banku magnāts, multimiljonārs Vladimirs Antonovs otrdien, viesojoties Rīgā, ticies ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un viņa dēlu Anriju, savukārt trešdien Antonovam bija tikšanās ar eksministru, bijušo politiķi Jāni Jurkānu.
Krievijas miljardieris šonedēļ Latvijā esot ieradies biznesa darīšanās, Pietiek atzina Antonova pārstāvis Fiļimonovs, apstiprinot gan tikšanos ar Lembergiem otrdien, gan tikšanos ar Jurkānu trešdien.
Antonovs ir Lietuvas bankas Snoras lielākais īpašnieks, savukārt Snoras ir a/s Latvijas Krājbanka īpašniece.
Antonovu dēvē par Kremlim pietuvinātu Krievijas miljardieri, lai gan Krievijas medijos informācija par viņa attiecībām ar Kremli ir pretrunīga. Viņš lielākoties uzturas Lielbritānijā.
Par saturu nerunā
Uz jautājumu, kas bijis Antonova un abu Lembergu sarunu temats, Fiļimonovs neatbildēja, apgalvojot, ka nav par to informēts.
Tiesa, Fiļimonovs noliedza, ka Antonovs ar Lembergiem varētu būt runājis par ar Lembergu ietekmi saistīto mediju – izdevniecības Mediju nams un Dienas mediji iegādi vai kreditēšanu. „Ne Snoras, ne Krājbanku, ne Antonova kungu neinteresē Dienas mediju iegāde,” teica Fiļimonovs.
Ventspils mērs Lembergs ar Pietiek nerunā, savukārt Lemberga dēls Anrijs, Pietiek jautāts par sarunas ar Antonovu saturu, bija lakonisks: „Man jums nekas nav jāstāsta, es neko negribu atbildēt.” Ar Jurkānu Pietiek trešdien neizdevās sazināties.
No atsevišķiem ar abiem Lembergiem saistītās krimināllietas materiāliem izriet, ka Lembergi bijuši starp lielākajiem Antonovam piederošās Snoras klientiem un caur šo banku savulaik „kārtoti” apjomīgi, miljonus vērti darījumi.
Fiļimonovs Pietiek neslēpa, ka Antonovam Rīgā bijušas vairākas tikšanās. Taču viņš noliedza, ka notikušas sarunas arī ar ekspremjeru, Saeimas deputātu Andri Šķēli, kurš esot labās attiecībās ar Antonovu un lidsabiedrības airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku, kuram piederošajai firmai Baltijas aviācijas sistēmas atbilstoši Flika deklarācijai Krājbanka izsniegusi vismaz 20 miljonu eiro kredītu.
Neoficiāli netiek izslēgts, ka ņemot vērā faktu, ka par satiksmes ministru kļuvis Lembergam tuvās Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Uldis Augulis, Antonovs, tiekoties ar Lembergu, pārrunājis arī Satiksmes ministrijas pozīciju attiecībā uz airBaltic un Fliku.
Telegraf kreditēšot, nevis pirkšot
Pēc Fiļimonova sacītā tikšanās ar ekspolitiķi Jurkānu neesot bijusi saistīta ar krievu valodā iznākošā laikraksta Telegraf (Jurkāns ir Telegraf izdevēja News Media Holding (NMH) padomes priekšsēdis) pārdošanas darījumu, bet gan organizēta tāpēc, ka Jurkāns ir ļoti spilgta un interesanta personība. Abu tikšanās iemesli neesot politiski.
Jau izskanējis, ka krievu valodā iznākošā ikdienas laikraksta Telegraf izdevējs, ar Lemberga oponenta, Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais NMH septembra beigās mainījis īpašniekus.
Jaunais Telegraf izdevējs tiek saistīts ar Antonovam piederošo Snoras, taču oficiāli Tefegraf pirkumu plānots noformēt citādāk.
Proti, par Tefegraf izdevēja īpašnieku, visticamāk, kļūs Jeļenai Breslavai piederošā firma Biznesa matrica (Business Matrix), kurai Latvijas Krājbanka izsniegs kredītu medija iegādei. Darījums aizkavējies, jo Krājbanka vēl nav nokārtojusi kredīta izsniegšanu.
Medija kreditēšana ir viens no veidiem, kā nekļūstot par īpašnieku, nodrošināt ietekmi.
Jau kreditē Radio 101
Krievijas magnāta Antonova interese par Telegraf iegādi saistīta ar Snoras mērķiem Baltijā, tai skaitā Latvijā, veidot un attīstīt mediju biznesu.
Tomēr oficiāli ar Kremli saistītā Antonova plāni attīstīt mediju biznesu Latvijā tiek noliegti. Fiļimonovs Pietiek atzīst, ka Snoras piederošā Latvijas Krājbanka tikai kreditējot atsevišķus perspektīvus mediju projektus Latvijā.
Pietiek zināms, ka bez plānotā Telegraf darījuma Antonovam piederošā Latvijas Krājbanka jau ir kreditējusi arī šovasar izveidotā Radio 101 projektu. Proti, krievu miljardierim piederošā Krājbanka izsniegusi kredītu Radio 101 īpašniekiem radio izveidošanai un attīstībai.
Pēc Fiļimonova teiktā, tas esot tikai kredīts un ne Antonovam, ne Krājbankai, vai Snoras neesot nodoma kļūt par Radio 101 īpašnieku.
Informācija par Radio 101 izsniegtā kredīta apjomā un noteikumiem nav pieejama. Radio 101 īpašnieki ir tā darbinieki.
Antonovam piederošā Snoras interesi par medijiem izrādīja jau 2009. gadā, kad Snoras Lietuvā izveidoja finanšu investīciju meitasfirmu Snoro media investicijos, lai investētu informācijas jomā strādājošos uzņēmumos Baltijas valstīs. Šī Snoras meitasfirma ir līdzīpašniece (34%) Lietuvā vadošajā mediju grupā Lietuvos rytas, kas izdod vienu no lielākajiem Lietuvas dienas laikrakstiem Lietuvos rytas.
Foto no Insideline.com
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
