ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteju uztrauc mazais reģistrēto naida noziegumu skaits Latvijā
Kristīne Līce*12.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2018. gada 30. augustā Apvienoto Nāciju Organizācijas Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja publicēja savus noslēguma secinājumus par Latvijas Republikas kārtējo ziņojumu par ANO 1965. gada Konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijas Republikā laikposmā no 2008. gada līdz 2016. gadam, kuru Komiteja izskatīja šī gada 8. un 9. augustā.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas (komiteja) eksperti ir atzinīgi novērtējuši atklāto un konstruktīvo dialogu ar Latvijas delegāciju Ziņojuma izskatīšanas gaitā.
Tāpat Komiteja atzinīgi novērtē, ka Latvija ir pievienojusies daudziem starptautisko tiesību instrumentiem cilvēktiesību jomā, kā arī diskriminācijas izskaušanas jomā pieņemtos tiesību aktus un politikas iniciatīvas.
Komiteja uzteic Latvijas paveikto naturalizācijas veicināšanā, cīņā pret naida noziegumiem, aizspriedumu mazināšanā pret romu tautības cilvēkiem un Tiesībsarga biroja budžeta pieaugumu.
Tajā pašā laikā Komiteja savos secinājumos arī aicina Latvijas iestādes vairāk uzmanības veltīt atsevišķiem diskriminācijas izskaušanas jautājumiem. Komiteja paudusi bažas par statistikas datu trūkumu sadalījumā pēc dzimuma, vecuma, tautības par ekonomisko un sociālo tiesību īstenošanu un aicina pilnveidot datu vākšanu, lai tie varētu kalpot par pamatu politikas plānošanas dokumentiem mazāk aizsargāto personu tiesību nodrošināšanai.
Komiteja aicina palielināt Tiesībsarga biroja budžetu un atjaunot romu konsultanta darbību birojā. Komiteja, atzīstot, ka visaptverošs diskriminācijas aizliegums ir iekļauts Satversmes 91. pantā, tomēr pauda bažas par to, ka citos normatīvajos aktos iekļautās diskriminācijas aizlieguma normas ir tikušas piemērotas reti, kas Komitejas ieskatā varētu liecināt par nepietiekamām zināšanām un prasmēm šo normu piemērošanai. Tādēļ Komiteja ierosināja pieņemt visaptverošu diskriminācijas izskaušanas likumu.
Tāpat Komiteju uztrauc mazais reģistrēto naida noziegumu skaits. Latvija tiek aicināta pēc iespējas precīzāk uzskaitīt un analizēt naida runas gadījumus, un rīkoties, lai izmeklētu un sodītu naida runu, it īpaši naida runu internetā un politisko kampaņu laikā.
Komiteja arī aicināja Latviju nodrošināt, ka tās īstenotā valsts valodas politika nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju un nerada mazākumtautībām nepamatotus ierobežojumus izglītībā, nodarbinātībā, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Šajā saistībā Komiteja iesaka izvērtēt, vai ir nepieciešami grozījumi Izglītības likumā, kas maina mazākumtautību valodas lietošanas proporciju mācību procesā, kā arī grozījumi Civilprocesa likumā par valsts nodrošinātu tulku pakalpojumiem civilprocesā.
Pievēršoties jautājumam par nepilsoņiem, Komiteja norāda uz joprojām lielo nepilsoņu skaitu Latvijā un aicina veicināt naturalizācijas procesu, jo īpaši censties nodrošināt automātisku pilsonības piešķiršanu visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem.
Komiteja arī iesaka Latvijai veicināt romu iekļaušanu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, vairāk iesaistot romu sabiedriskās organizācijas politikas plānošanas procesā. Visbeidzot Komiteja aicina Latviju nodrošināt, ka apcietinājums nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem tiek piemērots tikai izņēmuma gadījumos, kā arī aicina Latviju pievienoties vēl virknei starptautisko tiesību instrumentu.
Ārlietu ministrijas ieskatā atsevišķi Komitejas secinājumi un ieteikumi diemžēl neatspoguļo Ziņojumā un tā izskatīšanas gaitā sniegto informāciju. Tā neskatoties uz Latvijas delegācijas sniegto informāciju gan mutiski, gan rakstveidā par to, ka starp ieslodzītajiem latvieši ir lielākā grupa, Komiteja pauž bažas par lielo mazākumtautību pārstāvju, it īpaši krievu un romu skaitu Latvijas ieslodzījuma vietās.
Arī Komitejas aicinājums pakāpeniski atteikties no nepilsoņu statusa kā atsevišķas juridiskās kategorijas nevar tik vērtēts viennozīmīgi. Nepilsoņu statuss kā pagaidu statuss tika ieviests, lai precizētu okupācijas periodā Latvijā ieceļojušo personu statusu, jo valsts turpināšanās doktrīnas izpratnē šīs personas neietilpa atjaunotajā Latvijas pilsoņu kopumā, un lai nepieļautu, ka daudzi Latvijā dzīvojošie kļūst par bezvalstniekiem. Tika izstrādāti naturalizācijas nosacījumi, lai personas, kam tika piešķirts šis pagaidu statuss, varētu iegūt Latvijas pilsonību. Gadu gaitā naturalizācijas prasības tikušas vairākkārt atvieglotas, tomēr nepilsoņu skaita samazinājums nenotiek tik ātri kā iecerēts.
Savos noslēguma secinājumos Komiteja lūdz Latviju gada laikā iesniegt papildu informāciju par paveikto, lai īstenotu Komitejas ieteikumus par Tiesībsarga biroja darbu un par paveikto nepilsoņu skaita samazināšanai. Kārtējais ziņojums par Konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu normu ieviešanu Latvijai jāiesniedz 2021. gadā.
Komitejas noslēguma secinājumu pilns teksts angļu valodā pieejams Komitejas tiešsaistes vietnē. Komitejas noslēguma secinājumi arī tiks tulkoti un izplatīti latviešu valodā.
Latvija ir ANO 1965. gada Konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu dalībvalsts kopš 1992. gada. Konvencija nosaka dalībvalsts pienākumus rasu diskriminācijas izskaušanas jomā. Lai uzraudzītu, kā valsts izpilda starptautiskās saistības, tai ir pienākums regulāri iesniegt ziņojumu par paveikto Konvencijas normu ieviešanā. Kārtējais ziņojums par Konvencijas normu ieviešanu Latvijā tika apstiprināts Ministru kabinetā un iesniegts ANO 2017. gada oktobrī. Iepriekšējais ziņojums par Konvencijas normu ieviešanu Komitejā tika izskatīts 2003. gadā.
* Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
