Iesaki rakstu: 
Apstiprinājusies Pietiek publiskotā informācija ka līdz ar šodien notikušo valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta „Rīga” padomes sēdi Satiksmes ministrijas politiskās „piederības” maiņai sekos jau kārtējā lidostas valdes nomaiņa, - padome nolēmusi no valdes atsaukt tās priekšsēdētāju Andri Liepiņu (attēlā) un valdes locekli Ilmāru Upenieku: lēmums stāsies spēkā, kad to apstiprinās Satiksmes ministrija kā lidostas akcionārs, un nav šaubu, ka šāds lēmums tiks pieņemts vistuvākajā laikā.
Lidostas vadības regulāra daļēja nomaiņa gan politisku, gan cita rakstura iemeslu dēļ ir kļuvusi par tradīciju. Kopš 2014. gada rudens lidostas valdes priekšsēdētājs bija Liepiņš, un kopš tā paša laika valdes loceklis bija Upenieks. Visilgāk, kopš 2013. gada beigām valdē, kā rāda Lursoft dati, noturējusies Ilona Līce, bet Verners Stūrmanis valdes loceklis ir kopš 2015. gada sākuma.
Starptautiskās lidostas Rīga padome oficiāli tika izveidota pavisam nesen, tās padomes priekšsēdētājs no 9. jūnija ir Juris Kanels, bet jaunie padomes locekļi ir Tālis Linkaits un Raitis Nešpors.
Kā liecina Pietiek informācijas avoti, līdzšinējais lidostas valdes sastāvs nebija pieņemams satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS), kurš pēc Vienotības priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas neveiksmīgajiem politiskajiem manevriem pārņēma ilgstoši šīs partijas pārraudzīto ministriju un tagad pamazām nomaina līdzšinējos „Vienotības menedžerus”.
Kā viens no iespējamiem jaunajiem kandidātiem uz lidostas valdi Pietiek ir ticis nosaukts kādreizējais valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse, kurš „Vienotības laikos” savulaik no amata tika atcelts pēkšņi un bez paskaidrojumiem. Tiesa, viņš pats Pietiek šādu iespēju noliedza – ne viņš esot uzrunāts, ne vēloties „otrreiz iekāpt tajā pašā upē”.
Savukārt kā cits iespējamais valdes loceklis minēts „Lemberga cilvēks” Verners Lūsis, taču ar viņu Pietiek nav izdevies sazināties. Arī Satiksmes ministrija pagaidām nekādus komentārus nesniedz.
Kā jau prognozēts, lidostas valdes nomaiņa notiek pēc „pasta scenārija”: ir saņemti audita rezultāti, kuri ļoti sliktā gaismā parāda līdzšinējās valdes un jo īpaši kādreizējā ierēdņa Liepiņa „saimniekošanu” un pēc kuriem Augulim „nekas cits neatliek” kā viņu atlaist. Tieši šādā veidā nesen notika Latvijas pasta vadības nomaiņa. Vienīgā atšķirība - pasta gadījumā no amatiem atvadījās visa valde, bet lidostā amatus zaudē tikai valdes priekšsēdētājs un viens valdes loceklis.
Šo „saimniekošanu” Pietiek pēdējos gados aprakstījis vairākkārt. Piemēram, lidostas valde Liepiņa vadībā bija spērusi dīvainus juridiskus soļus, pēc būtības "atdodot" skandalozajam drošībniekam Raimondam Lazdiņam un viņa bijušajiem padotajiem drošībniekiem Intam Rubezim un Andrim Savko uzvaru dārgi izmaksājušajā darba strīdā, kurš sākās ar atklājumu, ka lidostā Rīga drošībnieki nelikumīgi noklausījušies sarunas.
Šo trijotni lidostas iepriekšējā valde 2013. gada decembrī atstādināja no darba pēc tam, kad radās aizdomas par lidostas darbinieku un lidostas teritorijā strādājošu uzņēmēju nelikumīgu noklausīšanos. Pēc atstādināšanas Lazdiņš un viņa kompanjoni uzsāka tiesāties par atjaunošanu darbā, un lidostas jaunā „Vienotības valde” viņiem faktiski „piespēlēja”.
Tā vispirms nolaidīgi vai ar nodomu paklusām atteicās no iespējas turpināt tiesvedību ar atlaistajiem lidostas drošībniekiem, tādējādi izšķērdējot 30 tūkstošus eiro. Tam sekoja tikpat paklusām ar Lazdiņu noslēgts izlīgums, kura summa, kā liecināja Pietiek rīcībā esošas ziņas, bija 104 tūkstoši eiro.
Tāpat Pietiek arī aprakstījis, kā iepriekš plaši pazīstamā polituzņēmēja Māra Martinsona kompāniju grupā ietilpstošās būvfirmas Velve valdes locekļa pienākumus pildījušais Ilmārs Upenieks savā jaunajā darbavietā – VAS Starptautiskā lidosta Rīga ir iejuties tik labi, ka tieši viņš oficiālos dokumentos minēts kā līguma parakstītājs par 700 000 eiro vērtiem remontdarbiem, kurus veiks viņa bijusī darbavieta – SIA Velve.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja un publisko datu bāzu ziņas, SIA Velve pēc dažādiem sarežģījumiem ir uzvarējusiStarptautiskās lidostas Rīga rīkotā atklātā konkursā „Ēku un būvju remontdarbi”, kura ietvaros līguma summa ir līdz 700 tūkstošiem eiro.
Interesantu šo iepirkumu padara ne tikai tas, ka tajā sākotnēji ticis noteikts cits uzvarētājs, bet arī fakts, ka parakstīšanai sagatavotajā līguma projektā līdz ar lidostas valdes priekšsēdētāju Andri Liepiņu kā tā parakstītājs minēts arī Ilmārs Upenieks – cilvēks, kura iepriekšējā darbavieta ir bijusi tieši SIA Velve.
Pagaidām Pietiek nav izdevies no lidostas saņemt nekādus skaidrojumus par to, vai Upenieks ir piedalījies arī pretendentu – tostarp savas bijušās darbavietas – piedāvājumu izvērtēšanā un kādā veidā tieši viņš kļuvis par vienu no līguma parakstītājiem.
Šis gan nav nozīmīgākais interešu konflikts saistībā ar Upenieku kā lidostas Rīga valdes locekli: pirms diviem gadiem Pietiek aprakstīja, kā Upeniekam bija jāaizstāv (vai jārada iespaids par aizstāvēšanu) lidostas intereses pret būvfirmu Velve, kuras valdes loceklis viņš vēl aizvien skaitījās saskaņā ar Lursoft datiem.
Velvei 2014. gadā nācās novērst pašas radītās problēmas gandrīz gadu iepriekš par 2,46 miljoniem eiro pabeigtajā paplašinātajā un daļēji rekonstruētajā lidostas VIP klientu apkalpošanas centrā.
Lai gan 2014. gadā Upenieks pēc iecelšanas lidostas valdē publiski norādīja, ka nekad nav bijis Velves mātesuzņēmuma Moduls-Rīga īpašnieku vidū, un sevi pozicionēja tikai kā algotu valdes locekli, būvkompāniju īpašnieku un vadītāju vidē viņu raksturo ar vārdiem "Martinsona menedžeris". Būvfirmā Velve Upenieks atbildējis par "naudas lietām”.
Runa ir par Moduls-Rīga toreizējo seju Māri Martinsonu, kurš līdz 2014. gada rudenim, kad firmu skāra otrs - šoreiz Finanšu policijas veiktu - kratīšanu vilnis, bija Moduls-Rīga padomes priekšsēdētāja vietnieks. Martinsons politiķu un uzņēmēju vidū tiek dēvēts par "iepirkumu sakārtotāju", kas slēpti sponsorē politiķus, piemēram, caur ziedojumiem viņu hobijam.
„Martinsona menedžera” iecelšana Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrības valdē 2014. gadā radīja iespaidu, ka panākts izlīgums starp viņu un valdošo partiju Vienotība, kuras pārzinātās Finanšu ministrijas paspārnē esošā Finanšu policija vēl 2014. gada rudenī veica vērienīgas kratīšanas ar Martinsonu saistītos objektos, izmeklējot naudas atmazgāšanas un PVN izkrāpšanas shēmu.
Ilmārs Upenieks no 2011. gada maija līdz 2014. gada aprīlim bijis arī uzņēmuma Evopipesvaldes loceklis. Par šajā uzņēmumā, kura līdzīpašnieks un valdes loceklis bija arī Māris Martinsons, veikto kratīšanu Pietiek ziņoja 2013. gada jūlijā. Toreiz tas bija saistīts ar Ekonomikas policijas kriminālprocesu aizdomās par ES fondu naudas izkrāpšanas mēģinājumu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
