Amatu "mantojusī" Vangažu dienas centra vadītāja pametusi amatu, nespējot iegūt izglītību
PIETIEK02.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Inčukalna novada sociālās aprūpes dienesta Vangažu dienas centra vadītāja, kas savu amatu bez iestādes vadītājam un sociālajam darbiniekam nepieciešamās izglītības bija burtiski mantojusi no priekšlaikus aizsaulē aizgājušās mātes, ir bijusi spiesta pamest šo amatu, jo nav spējusi iegūt nepieciešamo izglītību, kas bijusi domes prasība, lai viņa varētu turpināt šo amatu ieņemt. Uz šo amatu dome izsludinājusi konkursu, kā prasību minot otrā līmeņa profesionālu augstāko izglītību sociālajā darbā.
Pietiek jau ziņoja, ka Ineta Grecka, kurai nebija sociālajam darbam nepieciešamās izglītības, pie Vangažu dienas centra vadītājas amata bijusi tikusi pēc tam, kad priekšlaikus nācās zemes klēpī guldīt viņas māti, kura iepriekš bija šī centra vadītāja un atbilda visām sociālā darbinieka un centra vadītāja amata prasībām.
Inčukalna dome pieņēma darbā viņas meitu pēc tam, kad izrādījās, ka divos konkursos nebija pieteicies neviens pretendents šim amatam, - Grecka sākotnēji bija aizvietojusi savu māti slimošanas laikā, bet, pēc tam, kad māte pāragri aizgājusi aizsaulē, piekritusi uzņemties dienas centra vadību.
Šā gada janvārī Grecka bija piekritusi turpināt vadīt centru un iegūt tam nepieciešamo izglītību. Vasarā viņa bija iestājusies Baltijas psiholoģijas menedžmenta augstskolā, lai iegūtu atbilstošu izglītību, taču studijas tā arī nav uzsākusi, tādēļ bijusi spiesta rakstīt atlūgumu, jo Ministru kabineta noteikumi skaidri nosaka, ka tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir tikai un vienīgi personām, kas jau ir ieguvušas pirmā līmeņa profesionālu augstāko izglītību sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas vai sociālās palīdzības sniegšanas jomā vai profesionālu vidējo izglītību sociālās aprūpes jomā.
Sociālā aprūpētāja profesijās standarts nosaka, ka profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamas zināšanas priekšstata līmenī par Eiropas Savienības pamattiesību hartu un Eiropas Sociālo hartu, sociālekonomiskajiem procesiem Latvijā, valsts sociālās politikas veidošanas un īstenošanas pamatprincipiem, valsts pārvaldes darbības principiem, sociālās izolētības cēloņiem, sekām un iespējamiem risinājumiem, kā arī sociālā statistika.
Lietošanas līmenī nepieciešamas vismaz divu svešvalodu zināšanas, kā arī jābūt zināšanām par sociālo ētiku, reliģiju, stresa un konfliktu vadību, komunikāciju veidiem ar cilvēkiem ar dažāda veida komunikāciju barjerām, kā arī virkne citu zināšanu, kuras vidējā izglītība nenodrošina.
Kā iepriekš skaidroja Inčukalna novada Sociālā dienesta vadītāja Zinaīda Gofmane, esot ļoti lielas problēmas atrast darbiniekus sociālajam darbam ar atbilstošu izglītību. Tādēļ dienests esot priecīgs ka Grecka piekritusi apgūt atbilstošu augstāko izglītību, lai pilntiesīgi un profesionāli varētu vadīt dienas centru.
Dienas centra uzdevumi ir radīt apstākļus attīstību sekmējošu pasākumu īstenošanai, nodrošināt nepieciešamos līdzekļus iedzīvotāju pašiniciatīvas attīstīšanai un īstenošanai, sekmēt darbu ar jaunatni, veicot izglītojošu un audzinošu darbību harmoniskas personības veidošanā, ņemot vērā mērķauditorijas intereses un pieprasījumu, kā arī veicināt sadarbību ar izglītības un kultūras iestādēm, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām.
Šis gan nav unikāls gadījums: šā gada aprīlī Pietiek jau informēja, ka Ogres novada Lauberes pagasta iedzīvotāji ir neizpratnē, vai tiešām pašvaldības komunālo pakalpojumu iestādes Sarma direktora amats ir mantojams gluži kā monarha tronis. Tā viņiem licis domāt fakts, ka iepriekšējā uzņēmuma vadītāja Aivara Kalniņa priekšlaicīgās aiziešanas aizsaulē direktora krēslā iesēdināts viņa dēls Gints Kalniņš, turklāt iedzīvotāji nav pamanījuši, ka uz šo amatu būtu ticis rīkots konkurss.
„Nupat saskāros ar interesantu "fenomenu"... Lauberes pagastā, Ogres novadā pēc tam, kad priekšlaikus viņsaulē aizgāja KPIE Sarma direktors Aivars Kalniņš, viņa amatu burtiski mantoja A. Kalniņa dēls Gints Kalniņš. Pat nezināju, ka dzīvojam demokrātijā ar monarhijas iezīmēm... Konkursa uz amatu nebija,” - šādu vēstuli Pietiek saņēma no kāda Lauberes iedzīvotāja.
Rakstītājs arī pauda neapmierinātību ar komunālā uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem. Galvenās pretenzijas esot pret ūdens kvalitāti, jo no krāna tekot tik duļķains un pat smakojošs ūdens, ka Lauberes iedzīvotāji to neuzdrošinoties lietot uzturā, bet pērkot dzeramo ūdeni veikalā.
Par iedzīvotāju neapmierinātību ar Sarmas darbu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Misters Pietiek sacījās neko nezinām, jo sūdzības neesot saņemtas. Taču arī uzņēmuma vadītāja izvēle notikusi "demokrātiski un atbilstoši likuma prasībām". „Nekas netika mantots. Bija konkurss,” apliecināja Misters.
Pietiek pārliecinājās, ka Ogres novada interneta mājas lapā tiešām bijis ievietots sludinājums par izsludināto konkursu uz Ogres novada pašvaldības komunālo pakalpojumu iestādes Sarma vadītāja amatu. Pretendentam prasīta vismaz 1.līmeņa augstākā izglītība, iepriekšēja darba pieredze, spēja uzņemties atbildību un iniciatīvu, teicamas valsts valodas zināšanas, prasme strādāt ar datoru un B kategorijas autovadītāja apliecība.
Kā informēja Misters, esot saņemti divi pieteikumi, un Gints Kalniņš bijis atbilstošāks šim amatam. „Pretendenti tika izvērtēti, un viņš tika atzīts par piemērotāko,” sacīja pagasta pārvaldnieks. Radniecīgās saites ar iepriekšējo direktoru neesot spēlējušas nekādu lomu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
