Amatpersonu pārbīde un iecelšana KPV LV stilā, jeb - ja vajadzīgais cilvēciņš neatbilst prasībām, mainām prasības
Kasīklis22.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau kādu laiciņu atpakaļ rakstīju par amatu vietām un savējo bīdīšanu. Jau toreiz bija skaidrs, ka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pēc paša brīvas gribas un vēlmes no amata neatkāpās. Kaut kā sakrīt arī Konkurences padomes priekšsēdētājas Skaidrītes Ābramas vēlme pamest amatu. Abi darbojas KPV LV ministru pārvaldītajās nozarēs.
Laikam ritot, parādījās arī informācija, ka ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) vēlas pašreizējo ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti pārcelt Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja amatā. Tiesa, šī pārcelšana nav saistīta ar siltām jūtām, bet gluži pretēji, jo tieši Ē.Eglītis ir bijis pie vainas, ka R.Nemiro plāns nerealizējās. Proti, TV norāda, ka Eglīša un Nemiro nesaskaņas saasinājās pērn ap Jāņiem, kad ministrs atlaida energokompānijas AS "Latvenergo" padomi un amatā bez konkursa iecēla jaunus locekļus.1
Tas tik tā fonam, lai labāk izprastu to, ko pašlaik mēģina darīt KPV LV ministri. Tas būtu, kamēr vien var paspēt, sabīdīt vajadzīgos krēslos vajadzīgus cilvēkus. Tas nekas, ka varbūt amatam viņi neder, bet tad jau var mainīt nosacījumus. Kamdēļ šāds paātrinājums? Viens no izskaidrojumiem izskanējušās runas par mēģinājumu rosināt partijai tās kongresā pašlikvidēties. Kaut kādi enkuri, lai tiktu pie varas un naudas, tak jāizveido grūtiem laikiem.
Tātad par ko stāsts? Attapīgie jau noteikti uzminējuši, ka par KPV LV politikāņu darbošanos, šoreiz par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena iecerēm, kuras kā minimums parāda, ka viņš savā pārvaldītajā nozarē neorientējas.
Ko tad nu atkal S.Ģirģens sastrādājis? No Ķuža vaļā veiksmīgi ticis, ir sācis lūkoties uz šīs vietas aizpildītāju un, iespējams, sapratis, ka bez grozījumiem vajadzīgo cilvēku šajā vietā nedabūt. Tad nu nāca klajā ar paziņojumu: Nemeklējot Valsts policijas priekšnieku konkursa kārtībā, zaudētājs būs sabiedrība, jo tā tiek uzlikts ierobežojums uz vakanto amatu pretendēt augstākas kvalifikācijas kandidātiem un jaunā priekšnieka atlase nebūs atklāta […]2
Laikam S.Ģirģenam mazsvarīgi šķiet tas, ka amata kandidātam un nākamajam Valsts policijas priekšniekam arī ir jāorientējas savā darbā, jāzina, ko darīt. Kā sacīt jāsaka, spriež pēc sevis. Ja jau viņš, nezinot sistēmu un nozari, varēja kļūt par ministru, tad kamdēļ tad arī citi to nespētu? Tiesa, viņam paskrējis garām kāds sīkums – ja ministra amats ir politisks un nereti policijas darbinieki novērš viņa sastrādāto, tad policijas priekšnieka amats ir praktiķu amats, kur bez specifiskām zināšanām un iemaņām neiztikt. Savu ieceru realizēšanā tad nu tiek izmantots kārtējais populistiskais paņēmiens – apelēt it kā pie sabiedrības.
Pret ko tad īsti iebilst S.Ģirģens?
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 9.panta ceturtā daļa nosaka:
Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatā var iecelt tikai amatpersonu no vecāko vai augstāko virsnieku vidus, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par 10 gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amata kandidātam nepieciešama atbilstoša izglītība ugunsdrošības jomā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja amatā var iecelt personu, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.3
Pret ko tad iebilda S.Ģirģens? Viņš rosināja izslēgt prasību, kas nosaka, ka par VP priekšnieku var iecelt tikai amatpersonu no vecāko un augstāko virsnieku vidus un tās izdienas laikam Iekšlietu ministrijas sistēmā jābūt vismaz desmit gadiem.4
Secinājumus par šādu vēlmi var katrs pats izdarīt. Ja šīs prasības izņem, tad par Valsts policijas priekšnieku var iecelt, piemēram, advokātu.
Nereti daudzas lietas var novērtēt, salīdzinot tās ar citiem, līdzīgiem gadījumiem. Pēc S.Ģirģena loģikas, tad arī Nacionāli bruņoto spēku komandierim nav vajadzīga virsnieka dienesta pakāpe, kur nu vēl attiecīgais izdienas laiks. Paaicini kādu, kaut vai to pašu advokātu, lai tik nu komandē. Mazums mums vietu, kur āži par dārzniekiem.
Izskatās, ka šoreiz S.Ģirģena plāns nerealizēsies, bet tendence, uz kuru pusi tiek deķītis vilkts, ir skaidri redzama.
1 https://www.apollo.lv/6876413/raidijums-nemiro-grib-tikt-vala-no-valsts-sekretara-kurs-iebilst-pret-pavela-rebenoka-iecelsanu-latvenergo-padome
2 https://www.tvnet.lv/6877594/girgens-nemeklejot-valsts-policijas-prieksnieku-konkursa-zaudetajs-ir-sabiedriba
3 https://likumi.lv/ta/id/138750-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem-dienesta-gai...
4 https://bnn.lv/karins-koalicija-iebilst-pret-mikstakam-prasibam-kandidatiem-vp-vaditaja-amatam-nevis-pret-konkursa-rikosanu-353432
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
